Viduslatgales Profesionālās vidusskolas Izglītības programmu īstenošanas vietā Dagdā 20. martā notika praktiskās apmācības apdares darbu strādnieka profesijā darbam ar jaunu, mūsdienīgu apmešanas mašīnu no SIA “Knauf”. Tāda Latgalē ir tikai profesionālās izglītības iestādē Dagdā un tika iegādāta aptuveni pirms gada, realizējot apjomīgu ES projektu. Apmācībās piedalījās skolas mācību spēki, kuriem būs jāiemāca audzēkņiem rīkoties ar šo agregātu, apdares darbu 2. kursa audzēkņi un masu informācijas līdzekļu pārstāvji.
PFT tehnikas tirdzniecības pārstāvis Baltijā Mārtiņš Moruzs pastāstīja, ka jaucējsūknis PFT G5 c ar piedziņu no trīsfāžu elektrotīkla ir paredzēts apmetuma, fasādes siltināšanas (polisterola un minerālvates līmēšanai un armēšanai) un pašizlīdzinošo grīdu ieklāšanai. Iekārtas ir paredzētas sausiem, gataviem maisījumiem ar norādi — mehāniskai izstrādei. Bāzes komplektācijā ir ūdens sūknis, kas ļauj iekārtai strādāt no ūdens pievada vai rezervuāra. Ir arī modeļi ar piedziņu no vienfāzes elektrotīkla. Mašīnas tīrīšanas process aizņem 5-7 minūtes — strādnieks iztīra jaukšanas zonu ar roku un palīginstrumentiem, pēc tam caur šļūtenēm izlaiž švammes bumbiņu. Viss notiek ļoti ātri.
— Cik izplatīts mūsu pusē šodien ir šis jaucējsūknis, kas sausos gatavos maisījumus sajauc ar ūdeni un palīdz uzklāt izstrādājamajai virsmai?
— Latgales reģionā tas nav absolūts jaunums, ir tapuši diezgan daudzi objekti, kur izmantota šāda tehnika, piemēram, Daugavpilī, Rēzeknē.
— Tikko redzējām, kā šī mašīna noklāja ar apmetumu lielu sienas platību pāris minūtēs. Kāds ir darba ražīgums?
— Ar šo mašīnu apmetuma darbiem ražīgumu palielinām aptuveni trīs reizes. 15 kvadrātmetru sienu noklāsim ar materiālu 3-4 minūtēs. Jaucējsūknis sagatavo materiālu vajadzīgajā konsistencē un palīdz uzklāt uz sienas, kas ir darbietilpīgākais process. Pēc tam ir līdzināšana — tā saucamā griešana un taisnas plaknes iegūšana, kā arī virsmas apstrāde — process paliek nemainīgs tāpat kā līdz šim, un tas ir roku darbs.
Strādājot ar jaucējsūkni arī materiāls tiek izlietots efektīvāk, patēriņš varētu būt mazāks, nekā apmetot ar roku. Dagdas skola ir viena no pirmajām, kas ir ieguvusi šādu mašīnu un to lietos. Latgalē ir vēl skolas, kas šādu jaucējsūkni nopirkušas, bet, cik man zināms, nelieto.
— Medijos jau agrāk ir runāts, ka skolām jāgatavo speciālisti, kas izglītības iestādēs apgūst mūsdienīgas iekārtas. Šis acīmredzami ir labs piemērs, kad jauni cilvēki iemācās darboties ar mūsdienīgu mašīnu un uzreiz varēs likt šīs zināšanas lietā, strādājot kādā būvniecības firmā...
— Jā, tas ir ļoti svarīgi. Rīgas pusē šo mašīnu jau tagad plaši izmanto un ir firmas, kas ar šādām iekārtām pelna naudu. Zinu firmu, kurai ir pat deviņas tādas iekārtas, un tā koncentrējas uz apmetuma darbiem. Taču šī mašīna nav tikai kā apmetuma mašīna, tās pielietojuma spektrs ir ļoti plašs. Piemēram, papildus nokomplektējot, ar to var noklāt sienas pat ar dekoratīvo minerālo apmetumu.
— Šī ir dārga iekārta?
— Lēta nav, bet tas arī nav auto, lai pavizinātos, bet tehnika, ar ko pelnīt naudu. Ieguldījumus iespējams atpelnīt gada laikā. Latvijā šādām iekārtām pastāv arī nomas iespējas. Apdares darbu skolotāja Aina Bluka uzsvēra, ka iespēja iemācīt audzēkņus darbam ar jaunām tehnoloģijām ir ļoti svarīga, jo tas tikai veicinās topošo apdares darbu strādnieku konkurētspēju darba tirgū.
Daži citi interesenti, kuri vēroja šo jaucējsūkni darbā, atzīmēja, ka viendabīgā apmetuma masa burtiski pielīp sienai ļoti cieši un uzliekot sienai apmetumu ar roku tādu efektu neiespējami panākt. Tas savukārt nozīmē, ka apmetums labāk tu-rēsies. Bet pats galvenais, ka mūsu apkārtnes bērni potenciāla- jiem darba devējiem varētu šķist pievilcīgāki, jo viņus nebūs papildus jāapmāca strādāt ar agregātu, kas viņiem zināms jau no skolas sola.
Juris ROGA
.jpg)
.JPG)
