Anitas burvīgā pirts

Mūsu apvidū daudzi labi pazīst Anitu Reščenko, slavenās viesu mājas “Zemeņu krastiņi” saimnieci, kas atrodas Kastuļinas pagastā. Pirms pāris gadiem es ciemojos zemeņu karaļvalstī pie šīs viesmīlīgās saimnieces, kura mūs tik dāsni pacienāja ar savām pasakainajām ogām, ka mēs tās ēdām visu ceļu līdz Daugavpilij, un tā arī nepaspējām apēst visas līdz galam. Es biju pārsteigta, uzzinot, ka Anita ir profesionāla pirtniece, kas nemitīgi pilnveido sevi tik interesantajā amatā Aglonas Pirts skolā.
Tā sanāca, ka Anita apmeklēja angļu valodas kursus mūsu Grāveru skolā. Pavisam negaidīti viņa piedāvāja mūsu grupai pēdējo nodarbību novadīt netradicionāli — pie viņas lauku mājās, tai pašā burvīgajā pirtī, par kuru es pastāstīšu tiem, kas par to pagaidām nezina. Galvenais nosacījums — mums, izmantojot visas savas zināšanas, bija jārunā angļu valodā.

Novietojot mašīnu pie ceļa, kopā ar pavadoni mēs šķērsojām apsnigušo Geraņimovas Ilzas ezeru un nonācām silti izkurinātā mājiņā, kurā atrodas pirts un atpūtas istaba. Patīkami dimdēja krāsns un ugunī sprēgāja malka. Pie griestiem un gar sienām izkārti sauso zāļu saišķi, kas izplata apburošu aromātu. Man tas viss atgādināja pasaku burvju namiņus, kuru iemītnieces visu zināja par zālēm, ārstēja ar tām un bija ļoti noslēpumainas būtnes. Bet mani kā īstu melomāni apbūra mūzika, kura nekavējoties raisīja jautru noskaņojumu. Mani ieinteresēja šīs mūzikas komponists. Anita pastāstīja, ka autors ir kanādietis Roberts Haigs Koksons. Vēlāk internetā es izlasīju, ka tas ir diezgan rets komponists, kurš raksta meditatīvu mūziku, kura apbur, dara brīnumus, rada spēcīgu enerģijas plūsmu. Pasaulslavenās mūzikas autors par savu daiļradi reiz teica: “Kad tu radi kaut ko ar labu nolūku, pats Visums sniedz tev palīdzības roku”. Toreiz prātā man nāca doma, ka arī Anita visu dara ar labu nolūku un no sirds. Smaidīga, atvērta atklātībai un nopietnai sarunai viņa mums parādīja, ka pat parastajā, pēc mūsu domām, pirtī cilvēks var kļūt laimīgs. Un šīs laimes noslēpums ir vienkāršs — mums jāatceras, kas mēs esam.

— Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mēs esam pati daba, tās Dieva bērni, — Anita skaidro. — Paskatieties, virs mums ir debesis, kas dāvā mums gaišas un pozitīvas enerģijas plūsmu, kas iet mums cauri. Zem mums ir zeme, kas mūs tur, dod spēkus, tāpat kā augu saknēm, lai tie nobriestu, ziedētu un atdotu pilnvērtīgus augļus. Tāpēc staigājiet pa zemi basām kājām. Tas ir dabiski un veselīgi. Bet, lai tas viss mums piederētu, mums jāmāk uzņemt sevī visu pozitīvo un neielaist savā dvēselē negatīvas emocijas. Pretējā gadījumā slimos gan ķermenis, gan dvēsele.

Pirms pirts Anita uz attēliem parādīja, kā izskatās ūdens kristāli, kas “dzird” pozitīvas un negatīvas sarunas. Mūsdienās ir pierādīts, ka vārds spēj materializēties, tāpēc tā nozīme un jēga ļoti spēcīgi iedarbojas uz izvēlēto objektu.

Tas pats notiek ar ūdeni. Pasaki ūdenim vārdu “mīlestība”, un tas izdziedinās tevi, izrunā lamuvārdus, un ūdens atmirs. Kā lai aizmirst pasakas par dzīvo un mirušo ūdeni, kas eksistē daudzās kultūrās? Cilvēka un ūdens attiecības vispār ir diezgan sarežģītas. Ūdens ir visa dzīvā pirmsākums uz planētas. Cilvēks iet uz baznīcu pēc svētā ūdens, kas dziedē ķermeni un dvēseli. Slimojošam cilvēkam, kurš grib uzvarēt savas slimības, ūdens ir stiprākais dabas līdzeklis, jo svētais ūdens ir apgarots ar lūgšanas svēto spēku.

— Mums jāatceras, ka visas mūsu negatīvās domas nāk no mums pašiem. Mēs bloķējam visu pozitīvo ar savām bailēm, vainas sajūtu, mīlestības trūkumu, kas rada dusmas un naidu, — Anita ir pārliecināta. Mēs visi kopā pāris reizes izrunājām sekojošus vārdus: “Piedod man, ķermeni, ka ielaidu tevī dusmas. Tevī ir jābūt Dievišķai mīlestībai, un es ielaidu tevi savā ķermenī, atbrīvojoties no negatīvām domām.”

Starp citu, nesaskaņu gadījumā, Anita ieteica nākt uz pirti ar savu otro pusīti. Taču runa ir par rituālo pirti, ar kuras noslēpumiem profesionālā pirtniece Anita ar mums labprāt padalījās.

Visu interesantāko par neparasto pirti viņa izstāstīs pati, kad jūs atbrauksiet uz “Zemeņu pirti”. Es savukārt vienkārši padalīšos ar dažiem saviem iespaidiem un novērojumiem.

Mazgāšanās Anitas pirtī notiek ne tā, kā mēs jau esam pieraduši domāt. Šeit notiek rituāla organisma attīrīšana, kuru soli pa solim mēs arī centāmies apgūt: pērāmies ar dažādām slotām (katrai kaitei savs koks), vēlējām viens otram kaut ko labu, turot pirkstus kausā ar ūdeni. Pēc tam masējām muguras ar priežu čiekuriem, jo tie ir vienmēr “dzīvi”, ēdām sasaldētas zemenes, taisījām ogu maskas, ieberzējām matos sāli dabīgajam mirdzumam. Sakarsuši mēs aplējāmies ar ledaini auksto ūdeni no āliņģa. Kā arī saņēmām profesionālo masāžu no speciālista. Izrādās, ka pati daba šeit nezina robežas: ārstēties var kā ar pagali, tā arī ar “samuraju” slotām, kas ir sasietas no kārklu rīkstēm. Un pat koka aplīšiem piemīt ārstnieciskās spējas. Starplaikos mēs dzērām priežu skuju dzērienu, ēdām diedzētus kviešus, linu sēklas ar riekstiem un liepu “čipsus” (žāvētas liepu lapas). Veselīgi un garšīgi. Anita ir veģetāriete, tāpēc šāds ēdiens ir viņas ikdienas neatņemama sastāvdaļa, kas tiek pieņemta viegli un ar prieku.

Anita ir ārkārtīgi aizņemts cilvēks: viņai ir ģimene, bērni, darbs. Trūkst vārdu, lai aprakstītu, cik daudz dvēseles viņa iegulda savā darbā, kas viņai ir ļoti mīļš. Kur viņa tam visam atrod laiku? Un cik daudz viņas dziedinošajā krājkasītē recepšu un ieteikumu! Domāju, kādu tie ieinteresēs.

Mums apkārt ir viss nepieciešamais, lai mēs varētu uzlabot ne tikai fizisko, bet arī dvēselisko veselību. Es biju pārsteigta, kad Anita teica, ka nezāles apkārt mājai viņai sagādā prieku, jo daudzas no tām uzskata par ārstnieciskiem augiem. Vēl jābūt ļoti vērīgiem, jo augi māk “runāt” un dot zīmes. Ja gribi noraut kādu zālīti vai nolauzt zariņu, bet tas tik liecas, tas nozīmē, ka augs tevi nepieņem, un nekāda labuma no tā nebūs. Starp citu, Anita mūs cienāja ar Kurzemes medu. Viņa teica, ka medus jāēd ar pirkstiem. Garšīgs, bet mūsu medus ir savādāks, labāks... Tas ir gaumes un ieradumu jautājums, bet izskaidrojams ar to, ka sirdij tīkamajā gardumā ir daļa no dzimtās Latgales zemes.

Daudz ko var novērot pēc augu formas un krāsas. Ja zieds atgādina galvu, izmantojiet to galvas sāpju ārstēšanai. Kāts ir mūsu ķermeņa atveids, bet mēs to parasti metam ārā. Zemenīte sirds formā dziedēs sirdi, bet dzeltena krāsa izārstēs aknas. Sāpju mazināšanai daudz efektīvāki ir tādi “ērkšķi” kā, piemēram, paeglis, dadzis, skuju augi.
Pavasarī Anita iesaka uz 12 stundām pārliet pavasara ziedus ar ūdeni, lai saņemtu jaunības un laba noskaņojuma dzērienu. Vēlams apēst to, kas izaug pirms ziedēšanas — lapiņas satur vistīrāko, svaigāko un dziedinošāko ūdeni. Vasarā vērtīgas ir rudzupuķes, kuras iemērc aukstā spieduma eļļā.

Kad tapa šis raksts, es pēkšņi atcerējos, ka mājiņā pie sienas bija vecs spogulis, un es nodomāju, ka nākamreiz obligāti tam pajautāšu: “Spogulīt, spogulīt, saki man tā, kura visā pasaulē ir visskaistākā?”. Pēc Anitas burvīgās pirts var gaidīt brīnumu. Kāpēc gan nē?

Pagāja jau piecas brīnišķīgo svētku stundas ciemos pie Anitas Reščenko. Mēs jau lēnām sākām posties mājup, bet man vēl gribējās kaut ko ieraudzīt, saprast. Pie sienas bija pielīmētas lapiņas ar vārdiem, kas man likās ļoti svarīgi, jo to nozīme vienlaicīgi gan tuvina cilvēkus, gan var likties ļoti tāli un nesaprotami. Es tos pierakstīju. Šie vārdi ir: cieņa, sapratne, viedums, dzidrums, uzticība, atklātība un vaļsirdība. Par laimi, šis saraksts ir bezgalīgs.

Atvadoties mēs sarunājām atbraukt uz brīnišķīgo “Zemeņu pirti” vēl ne vienu vien reizi. Bija jau tumšs, kad mēs atpakaļceļā šķērsojām ezeru. Sals nebiedēja, jo pēc pirts un viesmīlīgas uzņemšanas bija kļuvis silti. Debesīs mirdzēja zvaigznes un bija skaidri redzamas zodiaka zīmes. Nezinu kā pārējie, bet es nodomāju: mēs tiešām esam daļa no brīnišķīgā Visuma, kas staro no Dievišķās mīlestības...

Irina ROMANOVA




Starp citu, nesaskaņu gadījumā, Anita ieteica nākt uz pirti ar savu otro pusīti. Taču runa ir par rituālo pirti, ar kuras noslēpumiem profesionālā pirtniece Anita ar mums labprāt padalījās.
Visu interesantāko par neparasto pirti viņa izstāstīs pati, kad jūs atbrauksiet uz “Zemeņu pirti”. Es savukārt vienkārši padalīšos ar dažiem saviem iespaidiem un novērojumiem.
Mazgāšanās Anitas pirtī notiek ne tā, kā mēs jau esam pieraduši domāt. Šeit notiek rituālā organisma attīrīšana, kuru soli pa solim mēs arī centāmies apgūt: pērāmies ar dažādām slotām (katrai kaitei savs koks), vēlējām viens otram kaut ko labu, turot pirkstus kausā ar ūdeni. Pēc tam masējām muguras ar priežu čiekuriem, jo tie ir vienmēr “dzīvi”, ēdām sasaldētas zemenes, taisījām ogu maskas, ieberzējām matos sāli dabīgajam mirdzumam. Sakarsuši mēs aplējāmies ar ledaini auksto ūdeni no āliņģa. Kā arī saņēmām profesionālo masāžu no speciālista. Izrādās, ka pati daba šeit nezina robežas: paārstēties var kā ar pagali, tā arī ar “samuraju” slotām, kas ir sasietas no kārklu rīkstēm. Un pat koka aplīšiem piemīt ārstnieciskās spējas. Pa starpām mēs dzērām priežu skuju dzērienu, ēdām diedzētus kviešus, linu sēklas ar riekstiem un liepu “čipsus” (žāvētas liepu lapas). Veselīgi un garšīgi. Anita ir veģetāriete, tāpēc šāds ēdiens ir viņas ikdienas neatņemama sastāvdaļa, kas tiek pieņemta viegli un ar prieku.
Anita ir ārkārtīgi aizņemts cilvēks: viņai ir ģimene, bērni, darbs. Trūkst vārdu, lai aprakstītu, cik daudz dvēseles viņa iegulda savā darbā, kas viņai ir ļoti mīļš. Kur viņa tam visam atrod laiku? Un cik daudz viņas dziedinošajā krājkasītē recepšu un ieteikumu! Domāju, kādu tie ieinteresēs.
Mums apkārt ir viss nepieciešamais, lai mēs varētu uzlabot ne tikai fizisko, bet arī dvēselisko veselību. Es biju pārsteigta, kad Anita teica, ka nezāles apkārt mājai viņai sagādā prieku, jo daudzas no tām uzskata par ārstnieciskām zālēm. Vēl jābūt ļoti vērīgiem, jo augi māk “runāt” un dot zīmes. Ja gribi noraut kādu zālīti vai nolauzt zariņu, bet tas tik liecas, tas nozīmē, ka augs tevi nepieņem, un nekāda labuma no tā nebūs. Starp citu, Anita mūs cienāja ar Kurzemes medu. Viņa teica, ka medus jāēd ar pirkstiem. Garšīgs, bet mūsu medus ir savādāks, labāks... Tas ir gaumes un ieradumu jautājums, bet izskaidrojams ar to, ka sirdij tīkamajā gardumā ir daļa no dzimtās Latgales zemes.
Daudz ko var novērot pēc augu formas un krāsas. Ja zieds atgādina galvu, izmantojiet to galvas sāpju ārstēšanai. Kāts ir mūsu ķermeņa atveids, bet mēs to parasti metam ārā. Zemenīte sirds formā dziedēs sirdi, bet dzeltena krāsa izārstēs aknas. Sāpju mazināšanai daudz efektīvāki ir tādi “ērkšķi” kā, piemēram, paeglis, dadzis, skuju augi.
Pavasarī Anita iesaka uz 12 stundām pārliet pavasara ziedus ar ūdeni, lai saņemtu jaunības un laba noskaņojuma dzērienu. Vēlams apēst to, kas izaug pirms ziedēšanas – lapiņas satur vistīrāko, svaigāko un dziedinošāko ūdeni. Vasarā vērtīgas ir rudzupuķes, kuras iemērc aukstā spieduma eļļā.
Kad tapa šis raksts, es pēkšņi atcerējos, ka mājiņā pie sienas bija vecs spogulis, un es nodomāju, ka nākamreiz obligāti tam pajautāšu: “ Spogulīt, spogulīt, saki man tā, kura visā pasaulē ir visskaistākā?”. Pēc Anitas burvīgās pirts var gaidīt brīnumu. Kāpēc gan nē?
Pagāja jau piecas brīnišķīgo svētku stundas ciemos pie Anitas Reščenko. Mēs jau lēnām sākām posties mājup, bet man vēl gribējās kaut ko ieraudzīt, saprast. Pie sienas bija pielīmētas lapiņas ar vārdiem, kas man likās ļoti svarīgi, jo to nozīme vienlaicīgi gan tuvina cilvēkus, gan var likties ļoti tāli un nesaprotami. Es tos pierakstīju. Šie vārdi ir cieņa, sapratne, viedums, dzidrums, uzticība, atklātība un vaļsirdība. Par laimi, šis saraksts ir bezgalīgs.
Atvadoties mēs sarunājām atbraukt uz brīnišķīgo “Zemeņu pirti” vēl ne vienu vien reizi. Bija jau tumšs, kad mēs atpakaļceļā šķērsojām ezeru. Sals nebiedēja, jo pēc pirts un viesmīlīgas uzņemšanas bija kļuvis silti. Debesīs mirdzēja zvaigznes un bija skaidri redzamas zodiaka zīmes. Nezinu kā pārējie, bet pēc sevis nodomāju: mēs tiešām esam daļa no brīnišķīgā Visuma, kas staro no Dievišķās mīlestības...

Irina ROMANOVA