In Memoriam

Franciska Turlaja dzimusi 1929. gadā Rēzeknes apriņķa Makašānu pagasta Šķerbiniekos.
Izauga 13 bērnu ģimenē, visi tika skoloti un izglītoti, divi brāļi bija priesteri. Ģimenē valdīja mūzikas gars, visi spēlēja kādu instrumentu.

Cilvēciskās vērtības ģimenē bija galvenais kanons: darba tikums, čaklums, godīgums, atbildība, kārtība un ticīgas ģimenes tradīcijas. Šīs vērtības pavadīja skolotāju visu mūžu.

Pēc Rēzeknes mūzikas skolas absolvēšanas 1952. gadā Franciska tika nozīmēta uz Krāslavas 1. vidusskolu par dziedāšanas skolotāju. Skolā viņa ienesa savu attieksmi pret mūziku un dziesmu. Tika nodibināti divi kori. Skolotājai piemita kaut kāda “balta maģija” iedvesmot katru skolēnu pusastoņos no rīta ziemā, brienot pa aizsnigušo skolas parku, regulāri apmeklēt kora stundas. Skolotāja prata un varēja nedēļā vienas stundas laikā iemācīt notis ar savdabīgiem paņēmieniem.

Drīz vien skolotājai ar dziedāšanu nepietika, viņa sāka veidot orķestrus: stīgu, akordeonistu, pūtēju.

Skolēnu orķestri spēlēja skolas vakaros, kur nāca jaunieši no pilsētas, jo mūzika bija aizraujoša. Pūtēju orķestris pilsētā svētku gājienos bija lieliska skolas vizītkarte. Vairāku paaudžu mūzikas ansambļu dalībnieki šobaltdien ar lielu cieņu piemin skolotāju un viņas prasmi atklāt mūzikas cildenumu.

Jau ar pirmajiem darba gadiem skolotāja pieteica skolas divus korus rajona un republikas Dziesmu svētkiem un daudzu gadu garumā iegūstot dažādus diplomus un atzinības.

60. gados bija nodibināts skolotāju koris. Arī braucot talkās uz kolhozu, skolotāji dziedāja, jo vienmēr tika uzdots tonis.
Vēl skolotāja pārsteidza kolektīvu ar fotomeistarību, iemūžinot skolas dzīvi kvalitatīvās fotogrāfijās. Izveidoja skolas mūzikas un dziesmu hroniku, kas ir Zelta fonds skolas vēstures muzejā.

Par piedalīšanos ar šiem materiāliem 10. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ģimnāzija tika apbalvota ar UNESCO diplomu.

Vēl viens zīmīgs izaicinājums skolotājas darba biogrāfijā — 1961. gadā viņa nodibināja Krāslavas Bērnu mūzikas skolu un bija tās pirmā direktore.

Skolotājas darba mūžs nebija no stundas līdz stundai, bet plašs darbības diapozons.

Aizejot pensijā, skolotāja atstāja Krāslavu kā pirmo un vienīgo darba vietu, aizbraucot uz dzimtajām mājām Rēzeknes rajonā.
Aizbrauca ne tikai gremdēties bērnības atmiņās Šķerbinieku pakalnos, bet arī kopt dzimtas saimniecību, uzturēt lielu māju, kopt dārzu un bišu dravu.

90. gados skolotāja kļūst par īstu saimnieci: ir zirgs, gotiņa un tīrumi, kur sēt un pļaut. Un arī tad viņa neatstāja novārtā sava mūzikas ceļa gājējas gaitas. Turpināja dzīvot ar mūziku, spēlējot dievkalpojumos Rozentovas baznīcā.

Ticība, dvēseles skaidrība, daba, skaņu izjūta mūzikā un dziesmā palīdzēja skolotājai dzīvot un strādāt.

Viņa nodzīvoja savu mūžu gaišā akordā saskaņā ar iekšējo spēku un pārliecību.

Zemu noliecam galvas skolotājas dzīves gājuma priekšā.

Krāslavas Valsts ģimnāzijas kolektīvs, bijušie kolēģi un absolventi