Mēdz teikt — “no labuma labumu nemeklē”. Taču to nevar teikt par Oksanu Frolovu. Kā, jūs nepazīstat šo “velnēnu brunčos”?! Piedodiet, pārteicos... Iedomājieties visnotaļ veiksmīgu dāmu ar gandrīz vai holivudas izskatu, kura turklāt ieņem visnotaļ cienījamu amatu nopietnā iestādē. Nedēļas nogalēs viņa mēdz “seglot” jaudīgu motociklu — un atgriezties tikai vakarpusē.
Taču pēkšņi viņa izlemj pamest darbu, motociklu ieslēgt garāžā, sakravāt ceļa somu un... aizbraukt uz Angliju. Kā pati atzinās — sagribējās pārmaiņas dzīvē. Un tās, pēc atbraukšanas uz miglaino Albionu, nenācās gaidīt ilgi. Darba iekārtošanas firma, maigi izsakoties, bija izpildījusi ne visus līguma noteikumus. Taču vai tā varētu kļūt par problēmu īstenai optimistei?! Oksanai līdzi bija telefons un Anglijā dzīvo viņas draugi. Trešajā dienā mūsu varone jau strādāja ēdienu pakošanas fabrikā. Alga — precīzi piektdienās, minimums 6,19 mārciņas. Jūs jautāsiet: “Dienā?” Nē, dārgie, par stundas darbu. Īstenībā sanāca pat vairāk — 7-8 mārciņas (ap 5 latiem). Darba diena - 8 stundas, drīkst strādāt arī ilgāk, viss tiek apmaksāts. Dzīvesvieta — atsevišķa istaba ar kopēju virtuvi, par ko nācās maksāt 60 mārciņas nedēļā. Kontingents — pārsvarā poļi, krievi, lietuvieši. Savstarpējā valoda — krievu. Kāds no šiem cilvēkiem strādā tur jau vairākus gadus, citi atkal brauc prom pēc pus gada vai gada.
Šobrīd jauniete ir atbraukusi uz Krāslavu, lai izietu tehnisko apskati automašīnai. Un pēc tam ar šo pašu mašīnu — atpakaļ. Veiksmi, Oksana!p.s. Ne velti satraucas mūsu prezidents: sak, pie šādiem jaunu cilvēku aizplūšanas tempiem mūsu Latvija pēc gadiem 10 vienkārši izzudīs... Un par to nav jābrīnās: jaunie — uz ārzemēm, vecie — pie tēviem...
Boriss TARLECKIS
.jpg)
.JPG)
.JPG)
.jpg)
