Lasītāju uztrauc malkas jautājums

“Savulaik, padomju varas gados, krāslaviešiem malkas piegādi nodrošināja pilsētas kurināmā saimniecība “Gortop”, kas atradās Krāslavas dzelzceļa stacijā,” turpina Vladimirs. “Malku, cik man zināms, toreiz veda no tālās Karēlijas. Taču bija problēma — malku vajadzēja pašiem zāģēt ar rokas zāģi. Motorzāģu tolaik bija maz un malkas zāģēšana bija ļoti nogurdinošs process. Komunālo pakalpojumu organizācija nopirka traktoru ”T-25” un iedzīvotājiem sāka sniegt malkas zāģēšanas pakalpojumu. Vēlāk sākās ārzemju motorzāģu ēra un malku sazāģēt jau varēja bez jebkādām problēmām. Paralēli malkai iedzīvotāji kā kurināmo izmantoja arī lētas ogles, bet šodien ogles ir ļoti dārgas — apmēram 100 latu ton-na. Laikā, kad vēl pastāvēja Agroķīmija, tās pārdeva par 45-50 latiem par tonnu, bet tas bija pirms 7-8 gadiem. Privātmāju apkurē ogles izmantot nav ērti, nav arī ekoloģiski, ir daudz netīrības.

Malka ir lētāka, bet man apkures katlam vajag 15 kubikmetrus alkšņa, apses vai bērza malkas ik gadu, līdz ar to mājsaimniecības kopējie izdevumi apkurei ir ļoti lieli. Malkas cena ir pieaugusi vismaz četras reizes, salīdzinot ar to cenu, kas bija pirms gadiem astoņiem. Sludinājumos avīzēs šobrīd malkas cena ir 16-18 latu par kubikmetru, toreiz — trīs līdz četri lati par kubikmetru. Turklāt agrāk jebkurā gaterī varēja nopirkt atgriezumus. Tagad tā ir problēma, lai gan gateri darbojas kā līdz šim. Manuprāt, visu lēto malku “apēduši” lielie monstri — uzņēmums “Krāslavas siltums", kas izmanto šķeldu daudzdzīvokļu namu apkurei un SIA “LatGran”, kas nodarbojas ar industriālo kokskaidu granulu ražošanu un realizāciju. Ja man piederētu gateris, tad, es domāju, man daudz vienkāršāk būtu noslēgt līgumu ar šiem diviem milzeņiem nekā ”bakstīties” ar privātajiem, kuri vēl izvirza savas pretenzijas par malkas kvalitāti, sak, atvedi mitru malku, atvedi mazāk nekā solīji utt. Spriežot pēc sludinājumiem, Krāslavā malkas tirgū palikuši vien kādi 5-6 privāti tirgotāji. Domāju, tāpēc krasi pieauga malkas cena. No patērētāja viedokļa adekvāta cena malkai būtu 8-10 lati. Nezinu, vai tādā var iekļauties malkas piegādātāji, bet pašreizējā cena nepārprotami ir augsta un iemesls tam varētu būt konkurences trūkums.

Piegādātāji tagad piedāvā gan sazāģētu, gan saskaldītu malku. Viņiem tas ir viennozīmīgi labi, bet mājas saimniekam parasti tas nav īsti izdevīgi, jo pieaug cena. Taču tā jau ir pircēja izvēle — kādu gribi, tādu pērc. Sirmgalvei noteikti ir ērtāk, ja atved saskaldītu malku.

Man ir grūti teikt, kā var samazināt malkas cenu. Kad Krāslavā atvēra “LatGran” rūpnīcu, reti kurš aizdomājās par to, ar kādām problēmām saskarsies privātmāju iedzīvotāji. To taču varēja paredzēt! Granulas, protams, visus neapmierinātu, jo tās ir dārgas un paredzētas automātiskajiem katliem, bet kādu daļu iedzīvotāju tas ieinteresētu, ja būtu iespēja tās iegādāties uz vietas. Šodien iznāk tā, ka mēs savu mežu pārstrādājam, eksportējam, bet pašiem nekas nepaliek.

Daugavpilī veikalā “Depo” var iegādāties kokskaidu briketes, kas arī ir labs variants, bet — dārgs. Plus piegāde. Daugavpilī pārdod Baltkrievijas kūdras briketes, kas arī nav lētas (plus piegāde). Varbūt vajadzētu stimulēt viena specializēta kurināmā veikala izveidi Krāslavā, kurā būtu nopērkamas gan ogles, gan granulas, gan cits kurināmais? Vajag kaut kā risināt kurināmā cenas jautājumu par labu iedzīvotājiem. Malkai vajadzētu būt cenā līdz 10 latiem, tas pircējiem būtu pieņemami. Savulaik gateri savus atgriezumus tirgoja bezmaz par velti...

Nobeigumā gribu pajautāt speciālistiem. Rakstā “Ko domā tu?” bija minēts fakts, ka 1923. gadā mežainums Latvijā bija 23%, līdz mūsdienām tas ir dubultojies un sasniedzis 50,9%. Gribētu zināt, kāpēc tā ir noticis? Kādi tam iemesli?”

Pierakstīja Juris ROGA