Austrumi — smalka lieta

Deju stadijas “Alisa” jubilejas pasākumā neiztika bez nelielas sensācijas — Krāslavas skatītāji ar lielu atsaucību pieņēma Dagdas austrumu deju ansambļa debiju. Tas arī bija pamudinājums uzrakstīt šo rakstu.

Sāksim iepazīšanos ar vadītāju: Irīna Timergalejeva nav tikai studijas “Alisa” dalībniece, bet arī soliste. Krāslaviete, kas absolvēja ģimnāziju, Daugavpils Universitātē — juridisko fakultāti, pēc tam Rēzeknes augstskolā maģistrantūru. Amats — vecākā referente valsts dienestā.

Vēlēšanās dejot bija jau skolas gados, bet sapni izdevās realizēt tikai tagad, par ko Irīina ir pateicīga Allai Zabelovai. Krāslavā krustojās viņu ceļi, un pa šiem četriem nodarbību gadiem mūsu Irīna sajuta pilnīgu radošās darbošanās prieku. To nemaz nevar aizmirst: trīskārtēja dalība starptautiskos festivālos Jūrmalā, koncerti Latgales pilsētās un pagastos, bet pagājušajā vasarā pirmā uzstāšanās Polijā — septiņi veiksmīgi koncerti.

Austrumi — smalka lieta! Irīna atzīstas, ka eksotisko deju izpratne pieprasa gan zināšanas, gan darbu, gan pacietību. Diezgan plašs spektrs, bet katras valsts dejām — savas horeogrāfiskās nianses, bez kuru izpratnes vēlamais skatuviskais efekts nav sasniedzams. Ārējā sarežģītība — relatīvs jēdziens. Ja apgūsi pamatelementus, tad kombinācijas un improvizācijas viegli saplūst ar skaidro ritmu. Ar to šīs dejas arī atšķiras no eiropeiskām dejām.

Lūk, Irīnas uzskats: “Katrai austrumu tautai savs neatkārtojams horeogrāfiskais kolorīts. Arābu dejā — sarežģītu kustību pārbagātība, bet tās viegli iegaumējamas. Indiešu — akcents tiek likts uz roku pirkstu kustību, ko ne- pieredzējis skatītājs var arī nepamanīt. Ēģiptes — roku izliekumu stūrainība, kas ir sasniedzama tikai ar lielu darbu. Ugunīgās čigānu dejas — tas ir noteikti tempa paātrinājums, kam nepieciešama īpaša plastika un fiziskā sagatavotība. Tikai regulāri apmeklējot nodarbības un sistemātiski darbojoties individuāli, var sasniegt vēlamo skatuvisko efektu. Jebkurā gadījumā austrumu deju nianšu apgūšana — tas ir pastāvīgs darbs ar sevi, bet ritma izjūta un plastika — tā ir katras sievietes rota.”

Par privātās skolas vadītāju Irina kļuva spontāni. Pirms pusgada Irīnas bijusī kolēģe no Nodarbinātības aģentūras izteica ideju: Dagdā nav iespējas nodarboties ar austrumu dejām, bet gribētāju ir daudz. “Izmēģinājuma bumba” izrādījās veiksmīga, un austrumu ritmi dažādoja radošo daudzveidību klusajā, bet deju tradīcijām bagātajā pilsētiņā. Sākumā debitēja duets “SaNata” — Natālija Ivuļjonoka un Santa Juhņeviča. Vēlāk piebiedrojās Ilze Šumeiko un Žanita Raudive, piektā dejotāja bija Irīna Timergalejeva. Šī piecinieka uzstāšanās kļuva par deju studijas “Alisa” jubilejas koncerta atklājumu un jaunu rotu.

Kalpošana austrumu dejas mākslai pieprasa īpašas lietas: spilgti eksotiskie skatuves tērpi ar greznām rotām ir pieejami tikai turīgiem cilvēkiem. No Irīnas teiktā — viens tērpa komplekts izmaksā tikpat, cik mūsdienīga grezna kāzu kleita. Bet nav bezizejas situāciju! Galvenā tērpu māksliniece un brīnišķīgā šuvēja Alla Zabelova jau sen izstrādāja tehnoloģiju nedārgu tērpu izveidei, izmantojot pērlītes, kas iegādātas mūsu pašu bižutērijas veikalos. Sarežģīto izšūšanu, kam noteikti nepieciešams laiks un pacietība, protams, veic pašas dejotājas. Čigānu dejas tērpam vien tiek izmantoti pusotra desmita metri auduma. …Un tāds vilinājums tērpties zīdā, bet ne katūna drānās, kā tas notiek tagad. Lēti audumi nav paredzēti ilgstošai lietošanai, uz skatuves plastmasas rotas ātri zaudē savu spožumu, izbalē un dziest “apzeltītās” dārglietas.

Par sponsoriem pagaidām atliek vien pasapņot. Irīna atzīst: “Četru gadu laikā tika nomainīti septiņi tērpu komplekti, un visu laiku pastāv vēlēšanās atjaunot garderobi. Līdz studijas jubilejai knapi paspēju pabeigt darbu, veidojot violeto tērpu solodejai!”

Īsās sarunas, kas notika redakcijā, nobeigumā Irīna Timergalejeva teica šādus vār-dus: “Atradu to, kā dzīvē pietrūka. Austrumu dejas pasaule — krāsaina, plastiska, ritmiska, nav vēlēšanās to pamest. Mans sapnis — dejot tikai sitamo instrumentu pavadījumā”.

Jubilejas koncertā uz skatuves kāpa Irīnas piecgadīgā meitiņa — visjaunākā dziedātāja. Un varbūt paaugoties, Milenu ieinteresēs arī austrumu dejas. Ne velti māmiņa reizēm uz mēģinājumiem atved arī meitiņu.

Aleksejs GONČAROVS