Medicīna un mēs

Jautājums - atbilde Mūsu pastāvīgā lasītāja Janīna, uzskatot, ka mūsu novadā ir liela saslimstība ar onkoloģiskajām slimībām, ar avīzes starpniecību vēlējās uzdot vairākus jautājumus medicīnas jomas speciālistiem. Lasītājas jautājumus mēs nosūtījām Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas darbiniekiem un saņēmām izsmeļošu atbildi, kuru lielā apjoma dēļ publicēsim divās daļās.

Atbilde uz laikraksta “Ezerzeme” uzdotajiem jautājumiem:

Sagatavojot statistikas datus, atsevišķi uzskaite par Krāslavas novadu netiek veikta. Statistikas dati ir sagatavoti par Latgales reģionu kopumā, ir iespējams salīdzināt ar cietiem reģioniem.

1. Pēc kādām asins analīzēm var noteikt pacienta saslimstību ar onkoloģisko slimību agrīnā stadijā? Vai ir tā, ka apskatot asins analīzes ārsts var noteikt, ka kaut kur organismā (ne tikai asinīs) sākas onkoloģiska slimība?

Nav vienotu rādītāju, pēc kuriem ārsts var veikt secinājumus par onkoloģisku saslimšanu pacientam. Katrai onkoloģiskai saslimšanai ir savi kritēriji, kas katram pacientam var izpausties ļoti individuāli un specifiski. Tādēļ nevar apgalvot, ka veicot asins analīzes, var noteikt onkoloģisko saslimšanu.

(Piemēram, veicot asins analīzes, pacientam tiek noteikta anēmija. Bet šai diagnozei var būt daudz dažādu iemeslu. Piemēram, kuņģa čūla vai arī aizdomas uz onkoloģisku saslimšanu.)

2. Ja ģimenes ārsts izraksta pacientam norīkojumu izmeklēšanai pie cita speciā- lista, vai tādā gadījumā ģimenes ārstam no algas tiek atskaitīta kāda summa?

Ģimenes ārstam ir noteikts kopējs finansējums (sīkāk var iepazīties, atverot saiti http://phoebe.vm.gov.lv/misc_db/web.nsf/ 626e6035eadbb4cd85256499006b15a6/ ba89d22083b17edac22575a6002bb060/$FILE/ GA%20prakses%20ienakumi2011.pdf), kas balstās uz viņa praksē reģistrēto pacientu skaitu, hroniskiem pacientiem, teritoriju, kādu viņš apkalpo, u.c. kritērijiem. Un ar šo finansējumu ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, nolemj, vai nepieciešami kādi papildus izmeklējumi vai konsultācijas. Galvenais kritērijs ir medicīniskās indikācijas, lai pacientu sūtītu vai nesūtītu uz papildus izmeklēšanām. Ārstam jāizskaidro un jāpamato pacientam, kādēļ viņš sūta vai nesūta pacientu uz papildus izmeklējumiem.

4. Kādus bezmaksas izmeklējumus pacients var veikt katru gadu?

Valsts apmaksātas profilaktiskās pārbaudes:

Ģimenes ārsta profilaktiskā apskate

Ja viena kalendārā gada ietvaros iedzīvotājs slimības laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta, viņš reizi gadā var doties uz profilaktisko apskati. Lai dotos uz minēto apskati, pacientam nepieciešams laikus saskaņot ar savu ģimenes ārstu vēlamo ierašanās dienu un laiku. Par profilaktisko apskati nav jāveic pacienta iemaksa.

Vizītes laikā ģimenes ārsts iztaujās pacientu par veselības stāvokli un veiks vispārēju veselības pārbaudi. Pēc pārbaudes veikšanas ģimenes ārsts var ieteikt papildus izmeklējumus vai citu ārstu — speciālistu konsultācijas, vai arī sniegt rekomendācijas par to, kam savā veselības stāvoklī pacientam vajadzētu pievērst lielāku uzmanību.

Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts uzklausīs pacienta sūdzības un nepieciešamības gadījumā — pārbaudīs ķermeņa svaru, garumu, ādas un gļotādu stāvokli; veiks mutes dobuma apskati; veiks kakla, padušu, cirkšņu limfmezglu apskati un palpāciju (iztaustīšana); novērtēs vairogdziedzera stāvokli; novērtēs krūšu dziedzeru izskatu un veiks palpāciju; veiks asinsspiediena, pulsa, ķermeņa temperatūras noteikšanu; sirdsdarbības un plaušu auskultāciju (izklausīšana); vēdera palpāciju; taisnās zarnas palpāciju pacientiem pēc 50 gadu vecuma; novērtēs traumu sekas, kā arī redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un neiroloģiskos traucējumus.

Imūnprofilakse atbilstoši vakcinācijas kalendāram

Vakcinācijas noteikumu 1.pielikumā “Vakcinācijas kalendārs” ir noteikts, ka pieaugušajiem valsts apmaksā vakcināciju pret difteriju un stinguma krampjiem. Savukārt vairākām iedzīvotāju grupām valsts kompensē pusi no pretgripas vakcīnas cenas — bērniem vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem; pieaugušajiem virs 65 gadiem; pacientiem, kuri slimo ar hroniskām plaušu, kardiovaskulārām, vielmaiņas un nieru slimībām; pacientiem ar imūndeficītu; pacientiem, kuri saņem imūnsupresīvo terapiju; bērniem līdz 18 gadu vecumam, kuri ilgstoši saņem terapiju ar Ac. acetylsalicylicum; grūtniecēm. Lai iedzīvotāji varētu saņemt daļēji valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu, jāvēršas pie ārstējošā ārsta.

Atbilstoši Vakcinācijas noteikumiem 12 gadus vecas meitenes no valsts budžeta līdzekļiem var saņemt vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju.

Nākamajā numurā: Profilaktiskās apskates un izmeklējumi bērniem un Vēža savlaicīgas atklāšanas programma