Jau rakstījām, ka, apvienojoties saskaņā ar likumā minēto administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu vai administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumiem, vietējām pašvaldībām piešķirts vienreizējs finanšu līdzekļu apjoms no valsts budžeta novada infrastruktūras attīstībai 200000 latu par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību — pilsētu un pagastu.
Šos līdzekļus katra pašvaldība izlieto citādāk. Līdzīgi kā vairākas citas, arī Indras pašvaldība nolēma par 10000 latu samazināt savu daļu un piešķirt finansējumu infrastruktūras objektu renovācijai Krāslavas novadā: Skuku aprūpes centram — Ls 8000 un Krāslavas dzimtsarakstu nodaļai — Ls 2000, jo šie objekti nepieciešami visiem kopīgi.
Indras pašvaldības tāme pasākumiem savas infrastruktūras attīstībai paredz četras pozīcijas. Ls 39102 ieplānoti tehniski ekonomiskā pamatojuma un tehniskā projekta izstrādei Indras pašvaldības ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu renovācijai Indras ciemā un Vaivodu ciemā. Pēc tehniskās dokumentācijas izstrādāšanas pašvaldība plāno iesaistīties Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas (LVAFA) finansētajos projektos ūdens-saimniecības infrastruktūras attīstībai Indras ciemā un Vaivodu ciemā. Šobrīd šī nauda nav aiztikta, notiek konsultācijas ar firmām, reālas aprises un izpausmes šī iecere varētu iegūt pavasarī.
Vislielākā summa — Ls 92133 — ieplānota Indras vidusskolas ēku remontam (logu un durvju nomaiņai un kosmētiskajam remontam) Skolas ielā 1 un Skolas ielā 3. Šobrīd ir izsludināts iepirkuma konkurss, kas ir visai sarežģīts, jo gan objekts liels, gan daļa logu ir nestandarta — arkveida forma.
Uzsākts Indras pagasta kultūras nama un Indras mākslas un mūzikas skolas ēkas remonts, kam bija ieplānoti Ls 39397. Tiek mainīti logi, pēc tam sekos kosmētiskais remonts.
Tuvojas nobeigumam Indras pagasta padomes ēkas remonts Pasta ielā 2, kam bija ieplānoti Ls 19368.
Indras pagasta pašvaldības priekšsēdētāja Olga Jokste apliecināja, ka nekādu izmaiņu šajos plānos vairs nebūs. Tā kā šobrīd ekonomiskā situācija pasliktinājusies, starp uzņēmējiem konkurence ir pieaugusi, ceram, ka iepirkumi varētu būt lētāki, varētu būt nedaudz lielāks darba apjoms, nekā uz to laiku, kad taisītas tāmes (tas bija pirms gada), bet visa nauda paliks saplānotajos objektos. Priekšsēdētāja arī atzīst, ka šobrīd sarežģītākā un nopietnākā situācija ir ciemata ūdensapgādes un kanalizācijas jautājumā.
O. Jokste: “Tas mums patiesi ir nopietns jautājums, lai gan līdz šim paši par budžeta naudu esam daudz izdarījuši (atdzelžošanas iekārtas, hidroforu uzstādīšana, uzbērumu izveide), bet daudz vēl jāpaveic. Neizprotamu apstākļu dēļ pēdējos gados ciemata iedzīvotāju akās trūkst ūdens, jādomā, kā arī viņiem palīdzēt.”
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
