Jāuztraucas par ko citu

Ilgi meklēt nenācās — tā izrādījās ķieģeļu ēka, kas stāv krustcelēs ielas pašā malā un drūmu skatu sagaida ikvienu iebraucēju. Vienā pusē jau guļ gruveši, bet uz centrālās ielas pusi paskats gana ciešams. Logu un durvju sen tur vairs nav, bet virs ieejas vēl arvien rotājas pabalējusi zilas krāsas izkārtne ar blāvu, pagaidām vēl salasāmu uzrakstu “KRĀSLAVAS RPB VEIKALS”. Krāslavas rajona patērētāju biedrības veikals šajā namā kādreiz patiesi bijis.

Indras pagasta priekšsēdētāja Olga Jokste nomierināja: “Ēka ir veca, bet tā nav ne kultūras piemineklis, nav arī iekļauta kādā citā aizsargājamo objektu sarastā, līdz ar to saimnieks dara, ko pats grib. Viens no pēdējiem šī objekta saimniekiem bija Krāslavas rajona patērētāju biedrība, pēc tam ēka tika vairākas reizes pārdota. Kad no tās sāka ņemt laukā pirmos ķieģeļus, bijām sameklējuši ēkas īpašnieku.

Toreiz viņš svēti solīja, ka vieta tiks savesta pilnīgā kārtībā. Cerēsim, ka tā būs, ja vien ēka nav pārdota tālāk, jo tā saruna mums bija pasen. Jāatzīst, ka pašvaldības iespējas kaut kā ietekmēt namu īpašniekus ir visai ierobežotas.”

Redz, satraukums, ka pusizārdītais nams ir vēsturisks objekts, šķiet, lieks. Jāuztraucas par citu: cik ilgi ēkas paliekas bojās ainavu un kad īpašnieks veiks šīs vietas rekultivāciju? Redakcijas šoferis Leontijs Neverovskis, kurš dzimis un audzis Indrā, atceras, ka pirms kara šajā ēkā bija centrālās savienības kantora “Turība” sagādes punkts, vēlāk saimniekoja PSRS Sagādes ministrijas Vissavienības apvienība “Zagotzerno”. Dažādas preces piegādāja pa tuvējo dzelzceļu, šeit tās izkrāva un sūtīja tālāk. Šeit arī iepirka un pieņēma graudus valstij. Kara laikā ķieģeļu nams palika neskarts. Pēckara gados, kolhozu un sovhozu laikā šis telpas pamatā stāvēja tukšas, vienu laiku te bija veikals un noliktavas.

Juris ROGA