Īpašs viedoklis

Liels lūzums notika arī problēmu risināšanā, kas saistītas ar ielu un ietvju kapitālremontu. Šajā jomā aizejošo gadu pilnīgi pamatoti var uzskatīt par visveiksmīgāko visā Krāslavas jaunākajā vēsturē. Lūk, arī tagad, sagaidot ziemu, tiek būvēti inženiertīkli, asfaltētas ielas un modernizēti gājēju ceļi. Protams, visam, kas notiek pilsētā, uzmanīgi seko krāslavieši. Visbeidzot!

Redakcijā iegriezās pastāvīgais lasītājs Oļegs Jegorovs. Kā vienmēr ar savu īpašo viedokli. Sākumā viņš paslavēja amatvīrus par jūtamiem panākumiem labiekārtošanas sfērā, taču negaidot ievirzīja sarunas tēmu kritiskā gultnē: “Valstī ir izsludināts ļoti stingrs taupības režīms, kas sakrīt arī ar nodokļu maksātāju gribu — katrs budžeta lats (vēl jo vairāk kredīta) jāizmanto sevišķi racionāli. Šodien kā nekad ir aktuāla paruna “Dari, ko darīdams, apdomā galu.” Nekādi nevaru saprast, kāpēc nelielās ielās, kur ir dažas mājas, tiek būvētas ļoti platas ietves: ap pusotra metra? Kādiem cilvēku pūļiem tās domātas? Paplašinātās gājēju ietves tiek ierīkotas uz zālienu rēķina, kas sāk pazust daudzās ielās. Bija laiks, kad privātmāju īpašnieki izmantoja zaļās joslas puķu stādīšanai. Vai tas laiks pagājis?

Minēsim, piemēram, Miesnieku ielu, kur es dzīvoju. Kuram gan iešāvās prātā doma aizvākt no tās visus kokus līdz pēdējam? Piekrītu, tie, kuri no-kalpojuši savu mūžu, jā-aizvāc, taču te tika nozāģēti arī jauni koki. Baidos, ka līdz apzaļumošanai lieta nenonāks, taču Krāslavas galvenais krāšņums vienmēr bija zaļie apstādījumi. Bez estētiskas vērtības koki pilda vēl arī eko-loģisku funkciju, būdami planētas plaušas.

Betona bruģa ietves ir ļoti dārgs prieks. Pēc manām aplēsēm viens kvadrātmetrs modernas ietves maksā gandrīz divus desmitus latu. Ja pilsēta tagad sāktu taupīt uz ietvju platuma rēķina, tad, iespējams, mēs varētu iegūt papildus garummetrus. Arī šodien taču pie kultūras nama izskatās tā, “pats velns netiks gudrs”. Tātad tā vēl ir arī gājēju veselības aizsardzības problēma. Turpmāk, lūk, ko gribu novēlēt labiekārtotājiem: “Ar mūsdienīgiem jaudīgiem motorzāģiem koku var nogāzt pāris minūtēs, bet Krāslavas zaļā skaistuma atjaunošanai būs vajadzīgi gadu desmiti. Ekonomiskās krīzes laikmetā, rekonstruējot ielas, jāpadomā arī par zaļās zonas saglabāšanu. Zālienu prioritāte — ekonomiskāk, estētiskāk un derīgāk veselībai. Vispārējās automobilizācijas ēra diktē īpašu attieksmi pret pilsētas zaļā ornamenta saglabāšanu. Tam jāaizstāv Latgales Šveices godpilnais nosaukums. Krāslavas viesi vienmēr tīksminājušies par mūsu gaisa tīrību. Tā tam jābūt arī turpmāk.

Aleksejs GONČAROVS