Gleznas, kas neatklājas uzreiz

A. Severetņikova gleznas ir īpatnējas ar to, ka tām jādod laiks, lai atklātos. Gluži kā iepazīstot cilvēku. Ne vienmēr cilvēks uzreiz spēj un vēlas atklāj savu būtību. Tā arī mākslinieka gleznas atklāj savu burvību, tikai iedziļinoties tajās. Kaut arī glezniecība ir vizuālā māksla, izrādās, arī tai ir sava dvēsele.

Izstādes gleznu vidū izceļas klusās dabas. Tās ir sīki izstrādātas. Arī tas, kas tiek gleznots, acīmredzot ir izvēlēts ar īpašu rūpību. Gleznā “Klusā daba ar sieru” ir attēloti senatnīgi priekšmeti — veclaicīga lādīte, vairāku šķirņu sieri, kuru pagatavošanas vēsture ir ļoti sena. Arī vīns lieliski saskan ar attēlotajiem sieriem, papildinot gleznas vizuālo un arī idejisko tēlu. Rodas sajūta, ka gleznai ir antikvāra vērtība un ka tā kādreiz rotājusi kāda sieru veikaliņa sienu.
Monumentālas celtnes māksliniekam nav sirdij tuvas, iespējams, to bezdvēseliskuma dēļ. Pats mākslinieks ir reliģiozs cilvēks, iespējams, tieši tāpēc, ja arī mākslinieks glezno monumentālas celtnes, tad tās ir vairāk simboliskas, piemēram, glez-nās “Parīzes skvērs” vai “Krāslavas tilts”.

Mākslinieks lieliski prot atveidot sajūtu nianses savos darbos. Gleznā “Bērzu birzs pavasarī” dabas atmodas sajūta tiek radīta ne tikai ar kailo bērzu siluetiem, bet arī izmantojot vēsās krāsas, lai parādītu pavasarim raksturīgo dzestrumu. Statiskums, vertikālās līnijas pastiprina šo sajūtu. Turpretī gleznā ”Purenes zied” bagātīgi tiek izmantotas siltās krāsas un toņi. Ar smalkiem otas triepieniem tiek panākta saulainas un maigas vasaras dienas noskaņa.

Izstādē ir aplūkojami gan jaunākie A. Severetņikova darbi, gan gleznas no mākslinieka krājumiem.

Ilona STEPIŅA