Aulejis stuosti

Zyli azaru atspulgi, zīdūšys pļavys, bišu lyugšonys duobūlā, īkūpti teirumi i sātys, Sv. Marijis Magdalenys bazneicys tūrni pret dabasim, pūdnīka Ilmara Veceļa pūdi, cymbalista Juoņa Jakoveļa montuojums, Aulejis dzīsmis i etnografiskais ansamblis “Aulejis sīvys”, daņcs “Aulejis žepers”, Aulejis jūsta i kļockys, legenda par Aulejis Rūzi i poši cylvāki-vīsmīleigi pret tim, kas Auleju apmeklej ar atvārtu sirdi, īsaklausūt i pījamūt Aulejis sovpateigū pasauļa uztveri i lītu kuorteibu. Bet olpom, kai varim izskaiteit Antrys Umbraško 2019. godā izdūtajā gruomotā “Stuosti iz Aulejis”, var “dabuot pa ņozdrom [..], ar kūlādzeni, cīš nikuo, mes pa prastomu”...

Aulejai ir boguots i dzeivuotspiejeigs kulturys montuojums, kurā apvīnuotys i senejuos latvyskuos/latgaliskuos, i katuoļu tradicejis. Tuos, vīna ūtru papyldynojūt, roda eipašys i naatkuortojamys kulturys paruodeibys, kurys na tik boguotynoj Latgolys identitati, bet īmīsoj ari byutyskys vierteibys Latvejis namaterialuo kulturys montuojuma kūpejā ainā.

Vīna nu senejuokūs i dzeiveiguokūs Aulejis tradiceju ir dzīduošona. Aulejis dzīduošonys styls ir unikals, ar seneju formu, kas palykuse gondreiž namaineiga. Aulejis dzīsmis ilggadeiba saisteita ar etnografiskuo ansambļa "Aulejis sīvys" darbeibu, kas ir vīns nu senejuokūs ansambļu Latvejā, dybynuots 1940. godā. Lela nūzeime ir ari tam, ka ansambli veiduoja spylgtys personeibys i spieceigys dzīduotuojis, par pīmāru, Domicella Dzalbe i Genovefa Konošonoka. Itūšaļt ansamblis dzīd, ka tai var saceit, trešajā sastuovā, kuru veiksmeigi voda Sandra Vaišle, saglobojūt senejuos dzīduošonys tradicejis i naizdorūt nikaidys izmainis, kas klauseituojim ļaun dzierdēt autentiskū skaniejumu.

Etnografisko ansambļa “Aulejis sīvys" vadeituoja Sandra Vaišle, 2025.g.

Klausūtīs i vuicūtīs Aulejis dzīduotuoju īrokstus, grupa "Tautumeitas" sovys darbeibys pyrmsuokumūs puorjēme tradicionalū Aulejis dzīduošonys stylu. Auleja ir unikala ar sovim daudzajim bolsim-ir na tikai pavasara i rudiņa bolss, tolkys bolss, kuozu bolss, bet ari Juma bolss, lopu bolss, ūgu bolss. Vysu jūs puorjimtūs zynuošonu atspīgeļuojumu var nūsaklauseit kompaktdiskā "Dziesmas no Aulejas". Vysa īsuokums beja Asnatis Rancānis bakalaura dorbs par temu “Aulejis laika bolsu stilistika”, kur nūslāgumā beja juosnādz eksamena koncerts, i Asnate izlēme koncertā uzastuot ar Aulejis dzīsmem. Ar itū koncertu suocēs grupys “Tautumeitas” rodūšuo darbeiba. Dzīsmis diskā skaņ novatoriski, energiski-tuos var drūši klauseitīs kai vacuokuo paaudze, tai jaunuotne, veidojūt prīškstotu par Aulejis dzīduošonys tradicejom. Aulejis dzīsmis ir cīši saisteitys ar kalendara ritualim, kasgadejim svātkim i kasdīnu.

Eipaša nūzeime Aulejā ir goreigūs dzīšmu dzīduošonys tradicejom-i psaļmu dzīduošona par myrušajim, i maja dzīduojumi pi krystim, kas ir goreiga i muzykala prakse, kurā Aulejis dzeivuotuoji pavasarī pi krucifiksim dzīd svātuos dzīsmis Dīvmuotei. Itei tradiceja apvīnoj folklorys i katuoļu ticeibys elementus, palīkūt par byutysku kūpīnys identitatis sastuovdaļu. Kaidu laiku aizmiersta, niu nu jauna īdzeivynuota tradiceja, kura pa mozam atdzymst, īsakļaunūt jaunā Aulejis tautys noma pīduovuotā kulturys nūtikšonā “Boltuos supratkys”-koncerti, sasatikšonys i sarunys ar kaidom personeibom, kūpeigi izbraucīni ar lyugšonom i dzīsmem pi pogosta teritorejā asūšajim ceļamolu krystim. “Boltuos supratkys” nūteik maja suokumā i reizē aizstuoj cytvīt popularūs Boltuo goldauta svātkus. Tradiceju apvīnuošona ar myusu dīnu nūtikšonom ir vīns nu veidu, kai radeit interesi, apvīnuot kūpīnys puorstuovus i saglobuot atstuotū montuojumu, namainūt i namodernizejūt tuo saturu, bet dabeigi īpludynojūt tū myusu dīnu vidē.

. Maja dzīduojumi pi krysta Aulejis centrā, kuru laikā “Radio Marija” veice īrokstu, 2025. g.

Auleja ir vīna nu tūs vītu, kur vēļ rauga īvāruot senejuos tradicejis, kas saisteitys ar myrušūs pavadeišonu iz myužeibu: dzīduotuojis puļcejās sātā ci bazneicā vokorā pyrma bēru, kab dzīduotu psaļmus i lyugtūs par myrušuo dvēseli. Itū tradiceji puorjam i jaunuokuos paaudzis puorstovi, olpom pot nazynuodami tuos nūzeimi, no daguoduodami, ka “tai pi myusu dareja vysod”.

Lela vierteiba Aulejā, kas leidz golam nav eisti nūvārtāta, ari ir saisteita ar muzyku. Te var runuot par cymbalista Juoņa Jakoveļa pamastū montuojumu: cymbalys spēlis tehnikom, melodejom, poša instrumenta izgatavuošonys nūslāpumim i pīlītuojumu. Aulejis cymbalists Juoņs Jakoveļs (1929–2009) dzims Daugovpiļs apriņka Aulejis pogosta Meža Doskūs. Cymbalu jis suoce spēlēt 40. godu vydā. Prasmi spieļuot īsavuiceja nu sova radinīka Jezupa Jakoveļa, kurs beja cymbalists i taipaš spieļuoja mandolinu, kū i Juoņs vāluok īsavuiceja. Juoni sauce spieļuot večerinkuos i kuozuos. Jis izacēle ar sovu boguoteigū repertuaru i spieļuošonys stylu. Sovu cymbalu Juoņs Jakoveļs iztaiseja pats, par materialu jamūt egli, bet vuoleitem – kļova kūku. Steigys juo cymbalai tyka pajimtys nu vacūs telefonūs ībyuvātom stīplem. Pasasokūt Latgolys folklorys tradiceju saglobuotuojam Aņšam Ataolam Bierzeņam, ir savuokts videomaterials par Juoņa Jakoveļa atmiņom-kai cymbalu Latgolā spieļuoja 20. g. s. ūtrajā pusē. Taipaš 2008. godā ir izdūts disks “Cymbala” ar Juoņa Jakoveļa spieļuotajom melodejom.

Cymbalists Juoņs Jakoveļs, karteņa nu pādejūs dzeivis godu

Kas tod eisti ir cymbala? Cymbala ir steigu instruments, kū spielej ar kūka vuoleitem. Tembri var maineit piec skaņu skaita, veidojūt instrumentu ar ūtrū steki aba tiļteņu, taidā veidā palelynojūt skaņu skaitu. Skanis tembri maineja ari, vuoleitis apkluojūt ar vysaidim materialim, Apkluotys ar samtu voi filcu, vuoleitis skaņu padareja  maigu i klusu, bet ar pīvīnuotu metala plāksni skaņa palyka osa i spolga. Trešuo metode skanis radeišonai beja plektra izmontuošona (plektris-pluona, izlīkta plāksne ar tīvu golu nūteiktu muzykys instrumentu spieļuošonai), kas skaņu padareja skaļuoku. Īspiejams, ka tei beja Juoņa Jakoveļa individualuo metode, deļtuo, ka jis daudz spieļuoja ari mandolinu, kuru, kai zynoms, spieļuoj ar plektri. Cymbala vīnlaiceigi izpylda i melodejis, i pavadejuma lūmu. I ituo īmesļa deļ cymbala daboj patstuoveiga instrumenta vierteibu, kurs var veikt obejis funkcejis vīns. Tai kai cymbala reizē ir ari sytamais instruments, tod tei veic i ritma funkceju. Deļtuo cymbala labi derēja daņču spieļuošonai i nabeja vajadzeibys piec cyta pavadejuma instrumenta.

Ir daudz napīruodamu verseju par tū, kod i kur taišni cymbala roduos. Ir versejis par Tyvūs Austrumu teritorejom- Asireju i Perseju, tok tycamuoks pīruodejums-nu 12. godu symta sasaglobuojs gruomotys vuoks ar grabumu, kurā ir attāluots instruments, kas vaira atguodynoj cymbalu. Grabumā var redzēt vuoleitis, ar kaidom spieļoj iz cymbalys. (Aiga Sprindža, Cymbala- tradicionalais latvīšu tautys muzykys instruments, 2012.g.)

Juoņs Jakoveļs ir pīmārs tam, kai vīns cylvāks var nest i īmīsuot vasalys kūpīnys muzykalū tradiceju. Cīši žāļ, ka nu jaunuos paaudzis daudzu godu garumā Aulejā nivīns nav izruodejs interesi par cymbalys spieļuošonu! Tak pi vainis varātu byut nazynuošona i informacejis tryukums tepat, Aulejā. Tū lītu varātu lobuot, kuoļ sūpluok dzeivoj Juoņa meitys Aina i Janīna (etnografiskuo ansambļa “Aulejis sīvys” i vokaluo ansambļa “Nūskaņa” vīna nu dalineicu).

Diskā “Cymbala” var nūsaklauseit popularuo Aulejis daņča “Žepers” melodeju. Kai ir stuostejs Juoņs Jakoveļs, “Žeperi” Aulejā vēļ doncuoja piec 1949. goda. "Aulejas Žepers" ir latgalīšu četrdaleigs aba krysta daņcs. Nūsaukums ir saisteits ar tū,  ka “Aulejis žepers” ir pīcu ci sešu guojīņu krysta deja, kur doncoj četri puori krystā (kadriļa tipa deja). “Aulejis Žeperi” vairuoki horeografi izmontovuši par pamatu myusu dīnu skatuvis dejom, par pīmāru, Ilmārs Dreļs i Artis Puriņš.

Latgolā par “žeperi” sauc veiduojumu nu kūka, iz kura piec ražys nūvuokšonys kaļtēja pupys i zierņus (leidzeigs kvadratveida žūgam). A nūpļautū sīnu lyka i kaļtēja “stogūs”.

Žepers ir energiskys daņcs, kas nu doncuotuoju prosa cīši daudz fiziskuo spāka. 20. g. s. beiguos Dīnavydlatgolā ir īraksteiti i zynomi div daņči: “Aulejas žepers” i “Izvaltas žepers”. Obeji pogosti atsarūn kaimiņūs, obeju daņču izceļsme ir saisteita ar fraņču deju des Lanciers, tok dejis temperaments ir atškireigs. Aulejā tys ir straujuoks.

Myusu dīnuos Aulejā “Žeperi” vaira nadoncoj. 2023. goda rudinī lingvists Armands Kociņš-Kūceņš pīduovoja īspieju raudzeit rekonstruēt daņci. Tyka apzynuoti godūs vacuocī Aulejis dzeivuotuoji: Janīna Dzalbe, Viļheļmine Stepiņa, Anna Jakovele, Pīters Dzalbs, kai ari nu jau myužeibā aizguojušī Aļberts i Anele Bleideli, Stanislava Vigule i Aļbina Moiseja. Jim tyka paruodeits īroksts, kur “Aulejis Žeperi” doncoj deju kūpa “Dandari”. Aulejis dzeivuotuoji pīzyna, ka tik da pusei doncoj pareizi, a, suocūt nu vyda, napareizi-tai Aulejī nadoncava. Tuo poša goda novembra suokumā Aulejis tautys nomā saguoja četri puori doncuotuoju, kai konsuļtanti tyka paaicynuoti Pīters Dzalbs i Janīna Dzalbe, kuri jauneibā beja puorī doncavušs. Guoja gryutai, no vystik kaida daļa tyka restaurāta i nūfilmāts video. Suocūtīs klusajam Adventa laikam, tuoluokī mieginuojumi tyka atlykti, i leidz pat itam laikam nikas vaira nav guojs iz prīšku. Tok beja prīca saprast, ka jaunīšim, kuri atguoja, tys process patyka. Bytu tik, kas turpynoj īsuoktū, kuoļ vēļ ir kaids, kuram pavaicuot, kai tod eistynai “Aulejis Žeperi” doncoj!

Pasaverūt tuoļuok Aulejis pyura skreinē, var īraudzeit i boguoteigu rūkdorbu daudzumu-agruok kotrā sātā beja sovys audiejis, cymdu i zeku adeituojis. Cymdus i zekis oda i tagad, bet audieju eistynai vaira nav. Viļheļmine Stepiņa vēļ auž greidys celeņus, Regīna Dzalbe (niu dzeivoj Kruoslovā) auž jūstys i ir jaunajai paaudzei saryupiejuse tautys tārpus-vyss dorbs padareits sovom rūkom, tik bruņči austi Indrā. Sovys babys Mikalinys Matejis atstuotū montuojumu ryupeigi globoj unučka Ārija Mateja-Vigule. Juos babys austūs jūstu kolekcijā ir vairuokys Aulejis tipa jūstys. Nui, Aulejis jūstu ausšonys tehnika ir pazeitama na tik Latgolā! Tei ir tradiceja i montuojums, kū byutu svieteigai turpynuot. I vaira vajadzātu dazynuot par Aulejis tautys tārpu, kab napīcīšamū informaceju  interesantim navajadzātu meklēt muzejūs, arhivūs, a varātu tepat iz vītys īpasazeit i apsavērt.

Aulejis tehnikā austuos jūstys nu Mikalinys Matejis kolekcejis, austys ap 1980.-1985. godu AulejāReginys Dzalbis rūkdorbi i saglobuotais montuojums Aulejis tautys nomā izstuodē “Nu sentēvu pyura luodis", 2023. g.. Rūkdarbneicys (nu kreisuos: Regina Dzalbe, Valentina Vigule, Ārija Mateja-Vigule (Mikalinys Matejis unučka)) Aulejis tautys nomā izstuodis “Nu sentēvu pyura luodis" atkluošonā, 2023. g.

Stuostūt Aulejis tradiceju i sakņu stuostu, kotrys elements pots nu seve nūsastuoja vīns aiz ūtra. A tod autore saprota, ka pots leluokais lapnums, Aulejis atpazeistameibys zeime, Aulejis kulinaruo montuojuma iedīņs-Aulejis kļockys-nazkai ir palykušys iz beigom. Bet tys īspiejams nav najaušeiba. Aulejis kļockys nu senejūs laiku ir bejs gūdu cīnasts, bez kura nav puorguojušys ni prīceigys nūtikšonys, ni biedeigys. Ar kļocku padūšonu nūsaslēdze kotri gūdi.

 Nu lobuos pusis: kļocku cepieja Anita Narovska, ryndā beidzamuo: Janina Dzalbe-senejuo gūdu saimineica i kļocku cepieja, 2023.gAulejis kļockys, sorkonajā papluotē-vegetaruos, kurūs autore Anita Narovska, 2022.g.

Kļockys ir iedīņs, kas pasaruodeja jau antikajūs laikūs. Nav zynoms, kur sataiseitys pyrmuos kļockys, tok tuos beja zynomys jau senejim romīšim. Tik tuos beja taiseitys nu myltu i iudiņa. Myusu dīnu kļockys var nūsaukt par bīzpīna peirādzenim, kas taiseiti nu rauga meiklis. Tagad bīzpīnam dalīk rozinis, kū agruok nadareja. Dūmojams, tik deļtuo, ka tuos nabeja plaši daīmamys. Agruok kļockys taiseja dīnu pyrma svātku, kab svātku golvonajā dīnā tuos varātu tik pasiļdeit i aplīt ar soldonū mērci. Svareigi ir kļockys izkarsēt-Aulejā tū dora pa vacam, naizmontojūt karsiešonys (tvaiciešonys) kotlus. Kastrūlī īlej iudini, viersā līk sītu, kurā saber kļockys, i karsej, kuoļ tuos ir meikstys. Tod puorlej ar syltu pīna, svīsta i soldonuo kriejuma mērci. Pasnādzūt izstuosta, kai pareizi kļockys vajaga ēst, ka pi golda vēļ ir kaids, kurs tuo nazyna-kļockys ād ar pierstim tai, ka mērce nūtak. Piečuok pierstus nūslauka meiluokuo kaimiņa pīdūrknē. Piec mīlasta var saprast, kurs ir lobuokais cylvāks-jam byus vysnateiruokuos pīdurknis!

Aulejis kļockys muok cept kotra saimineica, bet ir taidys, kurys var nūsaukt par gūdu saimineicom, pi kurūs grīžās vītejī, kod vajag kļockys kaidai nūtikšonai. Vacuokuo kļocku cepieja i gūdu saimineica ir Janīna Dzalbe (86. g.v.), kura tagad kļockys cap, tik gaidūt cīmā mozbārnus i mozmozbārnus. Par sovu saimineicu i kļocku cepieju Aulejis tautys noms sauc Anitu Narovsku. Jei nikod naatsoka i dorbojās kai breivpruoteiguo dorba veicieja. Anita beja tei, kura vadeja kļocku cepšonys meistarklasi turystim. Saimineicys Anitys dzeivē itū dīnu varātu nūsaukt par viesturysku – kūpā ar rodūšim i dzeivisprīceigim paleigim tyka captys na tik īrostuos Aulejis kļockys, bet ari vegetaruos Aulejis kļockys! Anita eksperimentēja, i jai izadeve gords rezultats!

Kleist taidys volūdys, ka agruok Aulejā jaunū sīvu pa eistam īcēle itymā gūdā tik tod, kod jei īsavuiceja cept kļockys. I suokumā kotra saimineica turēja sovu receptu nūslāpumā-ni kotrai jau ar reizi vyss labi izadeve!

Aulejis kļockys ir iedīņs, kas palics par identitatis zeimi vītejai kūpīnai, teik popularizāts ari kulturys pasuokumūs i kulinaruo montuojuma nūtikšonuos, veicynojūt pogosta atpazeistameibu. Kļockys cap i cytuos vītuos, no nikur tom kluot naīt vītys nūsaukums, kai tys ir ar Aulejis kļockom!

Kaids nu skaiteituoju var vaicuot, kur tod palika īsuokumā pīmynātuo Sv. Marijis Magdalenys bazneica, pūdnīka Ilmāra Veceļa īguļdejuma apskots i īpasazeišona ar legendu par Aulejis Rūzi? Par Aulejis bazneicys, pūdnīka Ilmāra Veceļa nūzeimi i darbeibu, kai ari par Aulejis Rūzi stuosti vēļ sekuos.

Raidejums “Kolnasāta” cīmojās Aulejā. Nu kreisuos: Janīna Kaštaļjana, Inga Zujeva, Ilmārs Veceļs, Aivars Umbraško

Nu šudiņ izstuosteituo stuosta var sacynuot, ka ir īspiejams apvīnuot tradicejis i myusu dīnu praseibys piec jauno i nabejušo. Tys īt rūku rūkā, rodūt daudzsluoņainu i boguoteigu kulturtelpu, kas ir nūzeimeiga Latgolys kulturys identitatis veiduošonā. Tradiceju saglobuošona Aulejā nav nostalgiska atsakuopšona paguotnē, bet rodūšs process, kas aplīcynoj kulturys dzeivuotspieju. Tik byutu vaira juodalīk spāka, izdūmys, kab tymā procesā īsaisteit kūpīnys puorstuovus i jaunū paaudzi, kura ir golvonais montuojuma globuotuojs iz prīšku. Kab nadaītu dīna, kod nabyus nivīna zynuotuoja par seņču atstuotajom līcebom i prasmem. Tok zynuot ir vīns, vystik vajadzātu kaida, kas tū varātu paruodeit i īvuiceit jaunajim, nūdrūšynuot zynuošonu nūdūšonu tuoļuok, koč i turystim voi cytim interesentim. Aulejis kulturys montuojuma saglobuošona nabyutu īspiejama bez kūpīnys i kulturys darbinīku apzynuotys īsasaisteišonys, tok padareitais ir seiks pilīņs pret doromūs dorbu apmāru.

Aulejis ļauds ir boguoti maņtinīki. Vajag tik atrast veidu, kai itū montuojumu napagaisynuot, kūpt, saglobuot i atstuot tikpat vierteigu i daīmamu nuokušajom paaudzem.

Ilze VOVKA

Foto nu personeiguo arhiva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025

Par projekta “Aulejis stuosti” rakstu saturu atbild to autors.