• Mums nav vajadzīgs Turcijas krasts…

    Zemnieku ballēs vienmēr ar interesi vēroju jaunas sejas. Lai arī lēni, tomēr paaudžu maiņa notiek. Tas vieš cerības, ka Latgales lauki atdzims. Un, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju masveida izceļošanu uz labklājības valstīm, mūsu zemnieki-iesācēji ir spilgts patriotisma piemērs. Divi galvenie dzīves balsti - dzimtene un ģimene. Tā rudens zemnieku ballē, kurā Krāslavā godināja veiksmīgākos zemniekus, pievērsu uzmanību Korovacku pārim. Parasti Aleksandrs saņēma goda rakstus, taču šoreiz novada vadītājs Gunārs Upenieks pasniedza balvu viņa dzīvesbiedrei Jūlijai - par veiksmīgu bioloģiskās saimniecības vadīšanu. Vai nav labs iemesls izpētīt situāciju sīkāk? Es uzprasījos ciemos pie saviem paziņām, un viņi pat nedomāja atteikt.

    Lasīt
  • Palēnām kļūstu par krāslavieti…

    Vēl mācību gada sākumā, tas ir, pagājušā gada septembrī, par Krāslavas sporta skolas direktoru apstiprināja Arti Upenieku. Kopš darba uzsākšanas ir pagājuši pieci mēneši, kas ir pietiekams laiks, lai noteiktu vietējā sporta un skolas kā iestādes stiprās un vājās puses. Taču par visu pēc kārtas.

    Lasīt
  • Kā “iepriecināja” krāslaviešus

    Mēs dzīvojam bezgalīgu satricinājumu laikmetā. Globālā sasilšana izraisa arvien vairāk katastrofu: zemestrīces, viesuļvētras, plūdi, ugunsgrēki, vulkāni, militārie konflikti, miljoniem bēgļu... No Ķīnas nācis jauns drauds cilvēcei - koronavīruss, un jau mazajā Latvijā ir sešpadsmit inficētie, kaimiņu Igaunijā - trīspadsmit.

    Lasīt
  • Mēs - lauku ļaudis!

    Pats esmu pilsētnieks, bet jau no bērnības man ir īpašas simpātijas pret Latgales laukiem. Lauku brīvība, visapkārt neaprakstāms skaistums, taču tas nav viss. Šeit, Latvijas austrumos, dzīvo neparasti cilvēki - ārkārtīgi strādīgi, izturīgi un, pats galvenais, talantīgi.

    Lasīt
  • Komanda numur viens - it visā!

    Ir patīkami, ja, satiekot kādu uz ielas vai pasākumā, cilvēks, pamanījis jūs, sāk sirsnīgi smaidīt, ir atvērts sarunai un draudzīgi izturas. Es ar tādu cilvēku iepazinos pirms vairākiem gadiem, kad atvedu meitu mācīties uz autoskolu riteņbraukšanas tiesību iegūšanai. Un tad, kad pati sāku mācīties vadīt automašīnu, iepazinos ar viņu vēl labāk. Tā ir Ērika Romule, brīnišķīgā autoskolas Nr. 1 pasniedzēja. Domāju, ka man piekritīs visi, kas mācījušies šajā autoskolā. Uz lekcijām gājām kā uz svētkiem, un Ērika mūs sagaidīja kā mīļus viesus. Tas gadījums, kad pat slinkiem cilvēkiem bija prieks mācīties, bet mācību viela tika pasniegta tik viegli un interesanti, ka viss bez lielas piepūles iegūla atmiņā.

    Lasīt
  • Andrupene un Dagda turpina pārsteigt

    Aukstākā gadalaika pēdējā kalendārajā dienā gluži kā notika brīnums, un mēs beidzot pieredzējām skaistāko ziemas dienu, kuras šogad nebija. Sals un saule, brīnišķīga diena! Pilnīgs bezvējš un vecais grants karjers gadsimtiem vecu koku ielokā - kā teātra dekorācijas. Uz koši zaļajiem egļu un priežu zariem - sniega raksti, arī norās - pasakaini zaķi, kazlēni un lācītis ķepainītis!

    Lasīt
  • Mūsu mīļais treneris

    Sportisks, Krāslavas zēnu elks, spēlējošais treneris pieaugušo komandā... Pastāvīgais lasītājs jau uzminēja: tas ir Vadims Atamaņukovs, kuram pirms pāris gadiem Krāslavā tika piešķirts goda nosaukums “Gada cilvēks”. Ar sertificētā sporta skolotāja ierašanos, ar aktīvu Pāvela Širokova atbalstu, mūsu pilsētā 2013. gadā, notika lielā futbola, pieaugušo un bērnu, atdzimšana, tik nopietna, ka treneris Vadims Atamaņukovs un pastāvīgās uzvaras tagad ir nešķirami jēdzieni.

    Lasīt