• Lauku puisis

    Trīs tikšanās vasaras nogalē Ar viņu man palīdzēja satikties sirsnīgs cilvēks – Veronika Vērdiņa. Palielīja savu novadnieku arī iepriekšējā raksta varonis Andris Kolītis. Tādus epitetus kā godīgs, uzticams, kas raksturo mūsdienu jauniešus, tagad nedzirdam bieži. Un tas viss - par Andreju Kurakinu. Dienā, kad atbraucu uz Andzeļiem, viņš bija aizņemts: visa ģimene pievērsās patīkamām raizēm – gatavojās pavarda sargātājas, Andreja māmiņas, Nellijas Kurakinas gaidāmajai 50 gadu jubilejai. Atlicinot mūsu sarunai aptuveni stundu, viņš ieradās uz tikšanos tieši noteiktajā laikā.

    Lasīt

  • Raiņa dzejas rotaļas bērniem

    11. septembrī plkst. 13.00 Raiņa muzejā Jasmuiža (Preiļu novads, Aizkalne) svinēsim Raiņa 150. dzimšanas dienu ar jaunas izstādes “Raiņa dzejas rotaļas” atklāšanu (Latgales tradicionālās kultūras un amatu mājā). Pasākumā dziesmas ar Raiņa, Aspazijas, citu dzejnieku vārdiem, tautasdziesmas dziedās Preiļu novada BJC vokālā studija “Mazās lāsītes”. Īpaši gaidīti pirmsskolas un sākumskolas bērni.

    Lasīt

  • Trīs Fortūnas smaidi

    Iedzimtībai ir liela loma! Antoņinai Subatovičai no slavenā folkloras kolektīva “Rudzutaka” ir četras lieliskas jau pieaugušas meitas. Esmu pazīstams ar visām, tāpēc man ir tiesības izteikt personīgo viedokli: Ērika un Sarmīte ir visspilgtākās personības. Pārliecinošs apstiprinājums tam, ka radošuma gēniem ir liels spēks! Par Ēriku Zarovsku no Indras mūsu avīze raksta regulāri. Pienācis laiks pastāstīt par jaunāko māsu - Sarmīti, vēl jo vairāk tāpēc, ka tam ir arī nopietns iemesls.

    Lasīt

  • No lasītāju vēstulēm

    Labdien, cienījamā laikraksta “Ezerzeme” redakcija! Rakstu Jums ar cerību, ka varēsiet palīdzēt. Lieta tāda, ka ļoti sen, vēl PSRS laikos, dzelzceļa stacijas “Krāslava” apkaimes zemē bija ierīkota meliorācija. Tolaik, iestājoties pavasarim, ūdens pa grāvjiem aizplūda prom un nesakrājās vienuviet. Tagad stāvoklis ir drausmīgs, grāvji aizaug, zemes pārvēršas purvos. Lielu postu nodara arī bebri, kas te apmetušies. Daļa māju ir pamestas, tām nav saimnieku. Vairs nav, kam rūpēties par grāvju sakopšanu. Mana kādreiz auglīgā zeme ir pārvērtusies par ezeru. Te dzīvo pīles, gulbji, staigā stirnas. Tuvākajā apkārtnē dzīvoju tikai es, un ar to fiziski cīnīties nespēju. Zeme ir Ūdrīšu pagasta teritorijā.

    Lasīt

  • 1. raksts. Iedzīvotāju demogrāfiskās novecošanās cēloņi. Centrālās Eiropas, Baltijas, Latvijas demogrāfisko procesu īpatnības

    Par iedzīvotāju novecošanos bez liekām emocijām Viena no aktuālākajām Latvijas sabiedrības problēmām ir sabiedrības demogrāfiskā novecošanās. Latvija noveco kopā ar visu Eiropu un rietumu valstīm, Āzijā šī problēma jau sen ir skārusi Japānu, bet pašlaik vislielāko satraukumu izraisa Ķīnas un citu ātri attīstošos valstu demogrāfiskā statistika. Demogrāfiskā novecošanās liecina par to, ka sabiedrībā palielinās vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars salīdzinājumā ar citu vecumu iedzīvotājiem. Iedzīvotāju novecošanās ir maz izpētīta sabiedriskās dzīves parādība, ko nepieciešams analizēt visos līmeņos: valdībā - lai izstrādātu atbilstošu sociālo politiku, parasto iedzīvotāju vidū - lai viņi varētu adaptēties šajā jaunajā situācijā, izmantojot visus pieejamos līdzekļus.

    Lasīt

  • SAC “Aglona” klientu brauciens uz Lietuvu

    Augusta beigās Sociālā aprūpes centra „Aglona” iemītnieki devās ekskursijā uz kaimiņvalsti Lietuvu. Tika izstrādāts ceļojuma maršruts: Aglona – Zarasai – Šliniņki – Stelmuže – Kvintišķes – Salaka – Aglona. Pirmais apskates objekts bija pilsēta Zarasai un tās skaistais Panorāmas loks, kas atrodas ezera krastā. Tad braucām uz Stelmužu. Tur mēs apskatījām Baltijā lielāko ozolu, kuram ir vairāk kā 1500 gadi, kā arī apmeklējām Stelmužas Sv. Krusta Romas katoļu baznīcu, kas celta 1650. g. To cēluši ir latviešu meistari, baznīcas būvēšanā viņi nav izmantojuši nevienu naglu.

    Lasīt

  • Atvadu vārdi Irēnai Dimperei (25.10.1929. - 27.08.2015.)

    Reiz nozied viss, Kam ziedu krāšņums dots, Tik paliek mūžs Ar darbiem vainagots. Mūžībā aizgājusi izcila mūzikas pedagoģe, kordiriģente, folkloriste, tradicionālās kultūras veidotāja, Tautas izglītības teicamniece, māte, vecmāmiņa, vecvecmāmiņa, daudziem tuvs un cienījams cilvēks Irēna Dimpere (Pavloviča), dzimusi Ludzas apriņķī. Viņas bērnības gados ģimene pārcēlās uz Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastu. Pamatizglītību ieguvusi Dubuļu pamatskolā.

    Lasīt

  • Juzefa Peškas piemiņas diena

    Ir iemesls! Juzefs Peška ir poļu gleznotājs. Izcils un nepelnīti aizmirsts. Nav daudz informācijas par viņa dzīves gaitām. Bet arī to vēstures liecību, ko izdevās atrast, pietiks vairākiem desmitiem rakstu. Pats vērtīgākais ir tas fakts, ka gleznotājam ir sakars ar mūsu pilsētu, pareizāk - diviem viņa darbiem...

    Lasīt

  • Kroma kolna svētki

    Dzīvē nekas nav neiespējams, ja ir izdoma un pulks domubiedru blakus, tad šķietami neiespējamais kļūst iespējams, ko realizēt netraucē pat vairāku gadsimtu laika tilts. Spilgts piemērs šķietami neiespējamā realizācijai ir Kroma kolna bruolistes brāļu un māsu kopdarbs, ar ko ikviens var iepazīties iegriežoties Kroma kolnā, kas atrodas Dagdas novadā, Priežu kalnā, Pušas Zundos. Kroma kolna brāļi un māsas Priežu kalna galā spējuši ierīkot laika mašīnu, kura ikvienu interesentu spēj pārcelt vairāk nekā desmit gadsimtus atpakaļ. Bruņu smagums, zobenu un kara cirvju šķindas, kopīgs ugunskurs un stingras tradīcijas... tā bija mūsu senču ikdiena 9.-13. gadsimtā.

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Signe, Signija

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.