• Skolas skaitļos

    Gadu gaitā Latvijā būtiski samazinājies skolēnu skaits, šī tendence skāra arī bijušā Krāslavas rajona teritorijā izveidotos novadus. Gatavojoties jaunajam mācību gadam, ir apkopoti provizoriskie dati par skolēnu skaitu 2013./ 2014. mācību gadā. Krāslavas novadā 1.-12. klasēs kopumā mācīsies 1491 skolēns — par 96 mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā. No tiem 124 ir pirmklasnieki — viņu skaits ir sarucis par 37 bērniem. Vidusskolas klasēs mācīsies 228 skolēni, arī viņu ir par 60 mazāk nekā pirms gada. Pirmskolas izglītības programmu apgūs 249 piecgadīgie un sešgadīgie bērni. Priecē, ka vismaz piecgadīgo un sešgadīgo ir par 12 vairāk nekā pirms gada.

    Lasīt
  • Esam palikuši gadu vecāki...

    Šajā mācību iestādē vakar izskanēja divu valstu himnas - Latvijas un Polijas. Grāfu Plāteru vārdā nosauktajā pamatskolā mācības uzsāks 5 pirmklasnieki, bet 9.klasē ir deviņi audzēkņi. Audzēkņus un pedagogus svētīja priesteris Janušs Bulašs. Te viesojās pilsētas poļu biedrības pārstāvji, kuri pasniedza pirmklasniekiem ārvalstu draugu sarūpētās tradicionālās dāvanas. Lai labs ceļavējš pa zinību viļņiem! Aleksejs GONČAROVS

    Lasīt
  • Risinājums ir, ka tik būtu vēlēšanās

    Nesen uz redakciju piezvanīja lasītājs no Skaistas pagasta. Iedzīvotāji ir sašutumā, jo kāds no ciema iedzīvotājiem, kuram ir liela zemnieku saimniecība, neizved atkritumus, bet dedzina tos turpat, tajā skaitā arī polietilēna plēvi. Pieaugušam cilvēkam, šķiet, nevajag skaidrot, ka, dedzinot polietilēna plēvi, atmosfērā nokļūst toksiskas vielas, kas ir kaitīgas veselībai. Un, ka nedrīkst ierīkot stihiski veidotas sadzīves atkritumu izgāztuves mežā, sava ciema, pagasta un māju teritorijā, īpaši, ja mēs cīnāmies par kārtību savā novadā.

    Lasīt
  • Veltījums dzimtajai pilsētai

    Tā nu ir sanācis, ka tieši pēc trīsdesmit gadiem kopš Jeļena Jekimova (Evarte) ir absolvējusi Krāslavas 2. vidusskolu, viņa dzimtajai pilsētai uzdāvināja savu pirmo mākslas izstādi. Rīgas Politehniskā institūta absolvente dzīvo Cēsīs, kur ir grāmatvežu apkalpošanas firmas īpašniece, bet paralēli nodarbojas ar jaunradi. Par savu padomdevēju viņa uzskata slaveno mākslinieci Vitu Mērci, kas regulāri piedalās Krāslavas rudens plenēros. Laipni lūdzam pils kompleksā! Jūs gaida interesantas gleznas — portreti, klusās dabas un ainavas. Aleksejs GONČAROVS

    Lasīt
  • Izvalta: dubults iemesls

    Vasaras beigās Izvaltā noslēdzās divi dzīves pieprasīti projekti. Tāda ir mūsu ne visai jautrās ikdienas proza — apbedījam biežāk nekā krustām bērnus. Un kapliča apbedīšanas pakalpojumiem ir nepieciešama ne tikai pilsētā. Pagasta lietvede Lidija Zeiļa jau sen meklēja variantu, kas derētu, bet problēmas risinājums vienmēr beidzās pieticīgo finansiālo apsvērumu dēļ. Kapsētas kapličas būvniecība izrādījās neiespējama vien elektrifikācijas dēļ, kam bija nepieciešami Ls 3000.

    Lasīt
  • Darba neizbijās, palika līdz galam

    23. augustā Ukrainas fotomākslinieku savienības biedrs Anatols Kauškalis sadarbībā ar laikrakstu “Ezerzeme” atkal devās pie lauku ļaudīm, lai izraisītu dziļāku interesi par fotogrāfiju. Šoreiz braucām pie Asūnes bērniem un jauniešiem, kuriem Anatols novadīja īsu teorētisku un praktisku mācību kursu fotogrāfijā. Līdz ar to, faktiski, esam uzsākuši jau ceturto kopīgas sadarbības sezonu, kuru pakārtojam mācību gadam un kuras gaitā aktīvākajiem interesentiem paveras iespēja tikties ar profesionālu fotomākslinieku, pašiem nekur tālu nebraucot.

    Lasīt
  • Ludviga diena Ezerniekos

    Visgaidītākie svētki Ezerniekos vienmēr bijuši sv. Ludviga diena, kas ieviesta senajā 1830. gadā, kad šajā apdzīvotajā vietā tika uzcelta baznīca un tai tika dots sv. Ludviga vārds. Šogad svētki dubultā: dienas pirmajā pusē notika Ludviga dienai veltītas aktivitātes, bet vakarpusē cilvēku simti pulcējās uz jaunā Saietu nama atklāšanas svētkiem.

    Lasīt
  • Inese

    Ja ko dari savai pilsētai, tad to dari sev!

    Kopš jūlija mūsu pilsētas domē strādā jauna speciāliste — Krāslavas novada ainavu arhitekte Inese Urbāne. Laikrakstam “Ezerzeme” ir tradīcija iepazīstināt savus lasītājus ar jaunām personām, viņu plāniem, bet šis ir ievērības cienīgs fakts arī citā aspektā. Proti, Inese nealkst meklēt darbu ārpus Latvijas robežām, kurp devušies simtiem tūkstošu mūsu valsts iedzīvotāju. Viņai arī reti paveicies uzreiz pēc studijām atrast darbu specialitātē. Kāds tad bija jaunietes ceļš uz to?

    Lasīt
  • Sikspārnis, noslēpumainais un liktenīgais

    Manas paaudzes bērnība pagāja smagos pēckara gados. Bez datoriem un pat bez televizora, tā, ka autentiskais kultūras templis mums bija kinoteātris, kur mēs nepalaidām garām nevienu filmu. Izstāvējām garās rindas pēc ilgi kārotajām biļetēm, uz kurām ar krāsainu zīmuli bija uzrakstīta rinda un vieta. Un vēl šodien nepārstāju brīnīties - kur mēs sameklējām naudu šīm izrādēm? Jo visas Krāslavas ģimenes piecdesmitajos gados iztika, kā varēja, viens pie otra aizņemoties rubļus — no avansa līdz algai.

    Lasīt
  • Ir iemesls!

    30. augusts — pirms 136 gadiem Emīls Reno patentēja savu apbrīnojamo aparātu, kas aizsāka multiplikāciju Visi zina, ka kinematogrāfiju ir radījuši brāļi Lumjēri 1895.gadā. Bet 20 gadus pirms šī notikuma francūzis Emīls Reno izveidoja aparātu, ar kura palīdzību bija iespējams demonstrēt “gaismas pantomīmas” jeb vienkāršiem vārdiem sakot — multfilmas…

    Lasīt