• Ievārījuma un iedvesmas diena

    Daba, it kā lūdzot piedošanu par lietus samērcēto jūlija muzikālo pasākumu, šoreiz Indrai dāvāja lielisku sestdienu, labāku pat nevar vēlēties — saulaina, bet ne karsta. Tā ka pavāriem, kuri virs katliem pie ugunskuriem būra savus brīnumievārījumus, izmantojot vairākus noslēpumus, strādāt bija ērti. Runāja, ka koka karotes ar lipīgo gardumu šeit sakrustoja trīspadsmit pavāres no Jaunatnes ielas, bet degustācijai bija piedāvāti tieši divi desmiti litru visiespējamākā ievārījuma. Vārdu sakot, izēšanās, nevis degustācija. Pats redzēju veselu klēpi baltmaizes un visdažādāko pankūku — vairāk par tūkstoti! Un tas vēl nav viss — klāt vēl lauku sieri. Saldummīļiem nu gan izēšanās svētki!..

    Lasīt
  • Aizvadīti svētā Donata svētki

    Trijās pēdējās jūnija dienās svētsvinīgā gaisotnē aizvadīti galvenie Krāslavas sv. Ludvika Romas katoļu draudzes svētki — svētajam moceklim Donatam veltītās 40 stundu atlaidas. IV gs. Svētā mocekļa relikvijas, kas no Romas atvestas uz Krāslavu, kalpo ticības nostiprināšanai jau daudzām paaudzēm.

    Lasīt
  • Jūlijā krāsim gaismu savas sirds svētnīcā!

    Apsveicam dzimšanas dienā: Krāslavas Romas katoļu draudzes prāvestu Eduardu Voroņecki (17.07.); Krāslavas un Bornes eveņģēliski luteriskās draudzes prāvestu Andi Lenšu (10.07.); priesterības 10 gadu jubilejā (27.07.): Aglonas, Bērzgales, Peipiņu, Raģeļu un Rušonas draudzes prāvestu Daumantu Abricki; Izvaltas un Borovkas draudzes prāvestu Ernestu Jansonu; Asūnes un Pustiņa sdraudzes prāvestu Pāvelu Turonoku; priesterības gadadienā (ord.) 27.07.1997. Balbinovas un Indricas draudzes prāvestu Genādiju Alferovu. “Lūk, mans kalps, kuru Es izredzēju, mans mīļais, kas labpatīk manai dvēselei” (Is 42,1). “Mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi” (Mt 11,29). Lappusi sagatavoja Genovefa KALVIŠA

    Lasīt
  • Audzināsim ar personisko paraugu

    Esmu rūpīgi iepazinusies ar Krāslavas ģimnāzijas 11. klašu skolēnu viedokļiem dažos svarīgos ticības jautājumos, kas bija publicēti laikraksta “Ezerzeme” 23. un 26. aprīļa numuros. Nevēlos nevienu nosodīt vai apvainot, tomēr gribu izteikt dzīves grūtībās rūdītas ticīgas vecmāmiņas nelielas pārdomas. Pilnībā piekrītu tiem jauniešiem, kuri uzskata, ka visefektīvākais veids, kā bērnus un jauniešus pievērst ticībai, ir vecāku piemērs, kad viņi kopā ar saviem bērniem jau agrā vecumā lūdzas mājās, apmeklē dievkalpojumus baznīcā, pieņem svētos sakramentus. To pierāda arī mana dzīves pieredze.

    Lasīt
  • Debates par ticību: Dievu vajag iepazīt visu dzīvi!

    Bērns savā pirmajā dzīvības gadā tiek kristīts. 3. - 4. klasē vai nedaudz vēlāk viņš gatavojas pirmajai Svētajai Komūnijai un Iestiprināšanas sakramentam. Viņš ar tīru sirdsapziņu iepazīst Dievu, mācās ticēt un pildīt Dieva baušļus. Bijuši gadījumi, kad bērni atveda uz baznīcu savus vecākus.

    Lasīt
  • “Pirmā Komūnija — liels notikums”

    Tie bija prāvesta Eduarda Voroņecka ievadvārdi 16. jūnija rīta Sv. Misē. Tajā 25 krievvalodīgie Krāslavas Sv. Ludvika draudzes jaunie locekļi pirmoreiz zem maizes zīmēm saņēma Jēzus Kristus Miesu — savas dvēseles barību. Kristīgās mācības skolotāji Jevģēnija Sergejenko un Ēriks Zaikovskis mācību gada laikā gatavoja bērnus šim svinīgajam brīdim. Piektdien prāvests E. Voroņeckis pārbaudīja zināšanu līmeni. Bet sestdiena bija grēksūdzes diena, kad bērni nožēloja grēkus un sagatavoja savas sirdis tikšanās brīdim ar Jēzu. Un nu bija pienākusi pirmās Komūnijas diena, tā nozīmē savienošanos ar Kristu — visu žēlastību avotu.

    Lasīt
  • Ar veļiku pa Aglyunu 2013

    Šī gada 17.augustā Aglonas pagasta iedzīvotāju iniciatīvas grupa “Velomīļi” aicina ciemos uz Aglonu velobraucējus. Velodienas sākumā plkst. 13:30 pulcēšanās Aglonas estrādē.

    Lasīt
  • Diena — labiem cilvēkiem, bet nakts?...

    Tā arī dzīvojam — nebeidzamā cīņā starp labo un ļauno. Krāslava pilnveidojas, plaukst, arvien vairāk aicinot pie sevis tūristus un citus pilsētas viesus, kas izsaka sajūsmu par mūsu pilsētu. Dienas laikā vaiga sviedros cenšas celtnieki, remontstrādnieki, labiekārtotāji, bet tumsas aizsegā savu zemisko darbu veic tie, kam prāts ir aprobežots, bet sirdsapziņa snauž.

    Lasīt
  • Jautājums — atbilde

    Kādēļ Krāslavā gājēju celiņus atjauno lielākoties ar bruģakmeni, vairs tikpat kā nekur neieklāj asfaltu gājējiem? Vai šāds risinājums ir lētāks? Varbūt bruģis ilgāk kalpo, vai ir citi iemesli, kādēļ Krāslavas gājēju celiņus “jāietērpj” bruģī, kas pirmām kārtām sagādā neērtības sievietēm ar augstpapēžu kurpēm?

    Lasīt