• Attālinātās mācības - kārtējais ielāps mācību procesā

    Pirms pandēmijas daudzi no mums pat nevarēja iedomāties, ka pienāks brīdis, kad bērni, lai arī kā to vēlētos, nevarēs klātienē pilnvērtīgi iegūt izglītību. Pēc pusotru gadu ilgas tālmācības 1.septembrī izglītības iestādes atgriezās pie mācību procesa klātienē. Taču mācību procesa organizēšana ir kļuvusi par diezgan sarežģītu uzdevumu, jo ir jāņem vērā visi faktori, kā arī skolēnu un skolotāju testēšana ir smags slogs izglītības iestāžu un pedagogu pleciem, jo prasa pārdomātas un labi koordinētas darbības.

    Lasīt
  • Pirms ziemas – drūmais laiks

    Priekšziemas laiks, precīzāk sakot, novembris un decembris makšķerniekam ir nogurdinošākais laiks. Situācija Daugavā izvērtās tā, ka ne makšķerniekiem, ne spiningotājiem tur nav pilnīgi ko darīt. Karūsu prieki dīķos septembrī pēkšņi beidzās, bet dvēsele ilgojas... Ir ezeri, bet pat tur aina ir drūma. Pie pieaugošā trollinga makšķerēšanas spiediena līdaku un samu populācija strauji sarūk, tāpēc atliek vienīgais prieks - sīkumu ķeršana no laivas ar ziemas makšķeri. Vai no piekrastes laipām - ar supermaigiem piederumiem.

    Lasīt
  • Lobio – no karalienes Tamāras līdz mūsdienām

    Gruzijas virtuves popularitātes noslēpums daudzās Eiropas un Āzijas valstīs ir tas, ka valsts vienmēr ir ieņēmusi robežstāvokli starp Rietumiem un Austrumiem, absorbējot labākās tradīcijas no abām pusēm. Tieši Gruzijā ir saglabājušās senās kulinārijas tradīcijas kopš leģendārās Kolhīdas un argonautu laikiem. Daudziem gruzīnu virtuves ēdieniem ir sava leģenda, sava izcelsmes vēsture. Šajā gardumu sērijā lobio izceļas ar savu popularitāti vismaz 8 gadsimtu garumā, kā arī saistību ar karalienes Tamāras vārdu, kas cienīta ne tikai kā izcila valdniece, bet arī kā pareizticīgo svētā. Hiacinšu pupu (vīteņu lobijas) ēdiens parādījās 12. gadsimta beigās, un tolaik to sauca par dolichos.

    Lasīt
  • Pēc Dieva un cilvēku gribas

    Pirmskara Krāslava - klusa daudznacionāla provinces pilsētiņa, Daugavas, senā ceļa no varjagiem līdz grieķiem, loku krastos. Arī tagad var viegli iedomāties nemierīgā, pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu patriarhālo šarmu. Vietā, kur mūsdienās tiek pieņemti svarīgi lēmumi, agrāk greznojās pareizticīgo koka baznīca. Simt soļu attālumā, augsta kalna pakājē - luterāņu baznīca. Pirmskara arhitekti labi zināja savu darbu: augsts tornis ar krustu harmoniski saplūda ar skatu uz Plātera pili. Ja paskatās no vietas, kur vēlāk tika uzsliets universālveikals, ko tagad sauc par Maximu.

    Lasīt
  • Kāds esi, jaunais Krāslavas novads? Un kāds būsi?

    Ir pagājuši nepilni 4 mēneši, kopš Krāslavas novads pēc administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas ir kļuvis gandrīz divtik lielāks. Tagad tajā ietilpst 2 pilsētas, Krāslava un Dagda, kā arī 24 pagasti. Ģeogrāfiski – kādreizējā rajona teritorija, bet pilnīgi atšķirīga pēc savas administratīvās struktūras.

    Lasīt
  • Ticība, cerība, mīlestība

    Manas paaudzes atmiņā nekas tāds nav bijis... Globāla infekcija, pasaules krīzes rēgs un draudošais kara tuvums. Veselā saprāta ignorēšana, dīvainā kārtā, ir kļuvusi par jaunā laika zīmi, bet dzīves upe nepielūdzami plūst. Laiks dziedē visas brūces, bet kurš teica, ka rētas nesāp? Kur mēs ejam, ar ko dzīvojam, ko novērtējam, ko pielūdzam? Gadu nebeidzamajā mijā cilvēka dzīve - smilšu grauds.

    Lasīt
  • Pelmeņi - ķeizarienes Cisji smalkās austiņas vai dievu dāvana

    Pelmeņi, hinkaļi, vontoni, damplingi, manti, ravioli, maultaschen, klimpas - šim pazīstamajam ēdienam ir ļoti daudz nosaukumu, un izcelsme ir neskaidra. Simtiem avotu un visur informācija ir pretrunīga, dažviet pat fantastiska. Divi galvenie pretendenti uz "pelmeņu dzimtenes" lomu ir Ķīna un senās somugru tautas. Abas versijas ir pārliecinošas un pamatotas ar dokumentāliem avotiem, neskaitāmām leģendām. Bet patiesība joprojām ir nenotverama, jo šodien nav iespējams droši pārbaudīt, kuri no "dokumentiem" atspoguļo patiesus notikumus un kuri ir dzimuši, pateicoties fantāzijas lidojumam. Bet varam mēģināt to noskaidrot.

    Lasīt