Statistika ir nepielūdzama – teju vai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs smēķē, tajā skaitā arī būtiska daļa jauniešu. Katrs otrais smēķētājs nomirst priekšlaikus, vidēji vismaz 10 gadus agrāk. Eiropas Savienībā 25% iedzīvotāju nomirst no smēķēšanas izraisītām slimībām. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) prognozēm smēķēšanas rezultātā radīto ikgadējo nāves gadījumu skaits 2030. gadā var pārsniegt 8 miljardus.
LasītValsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes un Valsts robežsardzes (VRS) amatpersonas, veicot kravas vilcienu un automašīnu kontroli, novērsa 247 000 cigarešu (12 350 paciņas) un 10 160 gab. karsējamās tabakas (508 paciņas) kontrabandu. Tabakas izstrādājumi bija noslēpti vagonos ar šķeldas kravām, kā arī kravas automašīnas konstrukcijās un rezerves ritenī.
LasītZiņas no Afganistānas pēdējā laikā ir satraucošas un saspringtas. Amerikāņi dodas prom, talibi atkal kontrolē valsti. Miljoniem dolāru, kas ieguldīti armijas apmācībā, tās kaujas aprīkojumā, nekādā veidā neietekmēja afgāņu kaujas spējas, iedzīvotāju atbalsts izrādījās iluzors un īslaicīgs. Veselas provinces padevās bez cīņas. Divdesmit gadus velti kaujās krituši NATO karavīri. Kas notika? Kāpēc Afganistāna vairāk nekā piecdesmit gadu garumā nav spējusi kļūt par stabilu valsti, neskatoties uz pasaules sabiedrības centieniem un lielvalstu tiešu iejaukšanos? Diemžēl vēsturiskās mācības nav apgūtas, un paši notikumi var kalpot kā brīdinājums tiem, kuri labprātāk neredz savās valstīs problēmas, kas saistītas ar politisko apātiju, neuzticēšanos valstij un korupciju.
Lasīt
Trešdien, 11. augustā, iekšlietu ministre Marija Golubeva apmeklēja Valsts robežsardzes Silenes robežapsardzības nodaļu kopā ar Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Rancānu, valsts sekretāru Dimitriju Trofimovu un citām Iekšlietu ministrijas amatpersonām.
Lasīt
Mūsu pilsētā ilgu laiku nav notikušas masu svinības. Līdz pat pēdējam brīdim nebija zināms, vai Krāslavai veltītos svētku pasākumus izdosies sarīkot tā, kā tas tika iecerēts un gatavots. Izdevās. Turklāt daudzējādā ziņā tas izdevās pat veiksmīgāk nekā iepriekšējos gados.
Lasīt
Kā pieņemts, augusta sākumā - pirmajā vai otrajā svētdienā, kad Skaistas draudzes Stolu kapos ir kapusvētki, gandrīz katru gadu Skaistas draudzi apciemo Uldis Marhilevičs.
Lasīt
Protams, Asūnīca nav Daugava, bet, ja ļoti gribas, tad upē, kur zvirbulim ūdens līdz ceļiem, var sarīkot vasaras ūdens svētkus.
Lasīt
Mūsu laikraksts ar lielu prieku atspoguļo notikumus Aulejā, kur, kā parasti, labi sagatavoti pasākumi izraisa plašu vietējo iedzīvotāju un viesu interesi. Augusta pirmajā sestdienā bija “kapusvētki”, tāpēc vakara kultūras pasākumā bija pietiekami daudz cilvēku. Visi ieradās laikā un atbilstošā tērpā: vakarkleitas, uzvalki, rožu, gladiolu, arī savvaļas ziedu pušķi. Maskas joprojām ir tikpat aktuālas, kā tad bez tām! Pasākums notika stingri ievērojot noteiktos ierobežojumus. Dievs sargā tos, kuri paši sevi sargā. Šādos ieilgušos karantīnas apstākļos tikšanās iespēja klātienē ir divreiz dārgāka.
Lasīt
Augusts ir auglīgs laiks kluso medību cienītājiem, bieži sēņotāji un ogotāji, pašiem nemanot, pārāk tālu ieiet mežā un vairs neatrod ceļu atpakaļ. Vai visi zina, kā rīkoties situācijā, kad gadās apmaldīties? Kam zvanīt, ko darīt un kā izvairīties no šādām nepatikšanām?
Lasīt
Kjufta ir armēņu ēdiens. Tā ir vispārpieņemts, lai gan azerbaidžāņi, persieši, arābi un afgāņi tam kategoriski nepiekrīt. Turki ir pilnīgi pārliecināti, ka tieši viņi izgudroja lielās vārītās frikadeles un ka visi pārējie no viņiem nozaga ideju, kā pagatavot šo maigāko gaļu. Jautājums ir sarežģīts, bet atrisināms. Kjufta ir vispopulārākā Armēnijā, un maltās gaļas un mērču recepšu dažādība liek domāt, ka pat tad, ja šo ēdienu nav izgudrojuši armēņi, tas viņiem ir paticis visvairāk. Kopumā maltās gaļas ēdieni Eiropas virtuvē parādījās tikai 18. gadsimta beigās, kad plaši izplatījās galda piederumu izmantošana. Āzijā un Āfrikā līdzīgi ēdieni parādījās aizvēsturiskos laikos, vismaz ir kulinārijas vēsturnieku grupa, kas aizstāv šo viedokli.
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
