Mēs visi, tagadējo skolēnu vecāki un vecvecāki, esam nākuši no bērnības, no neaizmirstamās Pionierijas. Ir veltīgi noliegt to, kas ir bijis, vēl jo vairāk — sagrozīt divdesmitā gadsimta otrās puses notikumus. Vēsturi nepārraksta, to cilvēki izzina, ņemot no pagātnes racionālos graudus.
Ikviens cilvēks, ilgi nedomājot, par savas dzīves vislaimīgāko laiku nosauks bērnības un jaunības gadus, bet pārmaiņu ideoloģiskajiem vējiem ar to nav nekāda sakara. Laikus neizvēlas, tajos dzīvo, priecājas, skumst un... mirst. Nekas nav mūžīgs, izņemot piemiņu — vēstures hroniku galveno sastāvdaļu. Saskaņā ar skaidrojošo vārdnīcu pionieri ir cilvēki, kuri atnāk pirmie, uzņemas galvenās grūtības, lai tiem, kuri nomainīs viņus, būtu labāka un vieglāka dzīve. Un otrā vērtība mūsdienu skaidrošanā: pionieris ir bērnu demokrātisko organizāciju loceklis daudzās valstīs. Pats par sevi saprotams, ka Padomju Savienība lika sākumu šai starptautiskajai kustībai, kas pastāvēja līdz pat komunistiskās sistēmas kraham pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Bet jaunais, kā zināms, ir aizmirsts vecais. Pašlaik pionieru vadītāju funkcijas veic direktoru vietnieki audzināšanas darbā, un te skaidri saskatāmas padomju laiku tradīcijas, taču jaunā noformējumā. Mazpulki, skauti, gaidas... Godīgi sakot, uz šī pamata arī tapa pionierija, bet vēlāk saskaņā ar vēstures gribu viss nostājās savās vietās.
Pionieris — visiem bērniem paraugs: mācībās, sportā, darbā, atpūtā. Bija arī pionieru kandidāti — oktobrēni vecumā no septiņiem līdz desmit gadiem. Un katra oktobrēna tālākais sapnis bija uzvilkt mugurā pioniera formu un apsiet sarkano kaklautu, ko pagātnes notikumu gaismā prātīgāk būtu uzskatīt par laimīgas bērnības simbolu, bet ne citādi.
Pionieru pulciņi un skolu pionieru vienības sacentās daudzos rādītājos, taču galvenais bija sekmība, tad sekoja sabiedriskā aktivitāte. Interešu pulciņi strādāja gan skolās, gan pionieru namā. Jaunie naturālisti, prasmīgās rokas, jaunie korespondenti, jaunie ugunsdzēsēji un sanitāri... No viņiem izauga zinātnieki, pedagogi, inženieri, žurnālisti, kosmosa tehnikas konstruktori... Pat Krāslavā sekmīgi darbojās aviomodelēšanas un raķešu modelēšanas pulciņi. Mūsu pilsētiņa bija pazīstama visā lielajā valstī ar Krāslavas 2. vidusskolas pionieru kinoteātri, kas kļuva par TSSI dalībnieku. Starp citu, Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā tika demonstrēti arī citi Krāslavas rajona pionieru organizāciju radošā darba izcilie rezultāti. Ārpusklases darbs atbilstoši trim pionieru pakāpēm ar programmām prasīja oriģinālus uzdevumus un risinājumus, un labākie rezultāti guva atzinību Vissavienības līmenī. Obligāta bija internacionālā audzināšana, un tolaik pionieru draudzība nepazina robežas, tiesa, sociālistisko valstu nometnes teritorijā. Tajā laikā — 1967. gadā — notika arī pirmie republikāniskie skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki.
Mēs visi dzīvojam bērnu laimes un labklājības dēļ. Un jāsaka, ka tolaik valdīja līdztiesība: katra ģimene par simbolisku maksu varēja dāvāt skolēniem vasaras atpūtu daudzās pionieru nometnēs. Bet labākie no labākajiem izpelnījās godpilnās tiesības atpūsties Artekā saulainajā Krimā Melnās jūras krastā. Tā laika paaudze izauga, taču uz visu mūžu saglabāja neaizmirstamus iespaidus, kas gūti pārgājienos, ekskursijās, pie ugunskuriem, “Kāvi” spēlēs, skatēs, konkursos, aģit- brigādēs, svētkos. Daudzi Latvijā pazīstami cilvēki strādāja par pionieru vadītājiem, tajā skaitā arī mūsu pedagogi Janīna Gekiša, Lidija Ostrovska, Zenta Meldere, Rita Vekšina, Aleksandrs Kadeņecs... Un, atzīmējot pionierijas 90 gadu jubileju, ir vislabākais iegansts satikties, atcerēties bijušo un parunāt par pašreizējām problēmām. Cerībā uz atsaucību mēs ielūdzam uz pionieru vadītāju tikšanos 31. oktobrī plkst. 10.00 bijušās rajona izpildkomitejas ēkā. Vai atceraties pionieru dziesmu par ugunskuriem zilajās naktīs? Paņemiet līdzi tā laika arhīvu materiālus, un mums būs ko paskatīties un ko pārrunāt. Par līdzdalību Krāslavas rajona pionieru vadītāju saietā var pieteikties pa tālruņiem: 65620020, 65624514.
Iniciatīvas grupa
.jpg)
