Braucot no Asūnes uz Ķepovu, nācās strauji sabremzēt — pa ceļa viduci cēli pastaigājās divas govis un nedomāja paiet maliņā. Kad tomēr automašīna tika garām, viens no lopiņiem sarīkoja sacensības, cenšoties pārspēt ātrumā motorizēto zirgu.
“Būs izmukušas no ganībām,” secināja Asūnes un Ķepovas pagasta pārvaldes vadītāja Inese Plesņa. ”Atšķirībā no Asūnes, kur dominē pilsētniecisks dzīvesveids, Ķepovā daudziem iedzīvotājiem ir pa piecām un vairāk govīm, kuras viņi tur nepiesietas, jo ir elektriskais gans. Reizēm gadās, ka govis tiek laukā no tā. Pilsētniecisks dzīvesveids Asūnē izveidojās objektīvu faktoru ietekmē — cilvēkiem ir algotas darbavietas. Sevišķi strauji samazināja lopu skaitu, kad uzplaukuma laikus piedzīvoja viens liels uzņēmums mūsu pagasta teritorijā. Algas bija pietiekami labas, cilvēkiem, pārnākot nogurušiem no darba, negribējās vēl ņemties arī ar lopiem.”
Iebraucot Ķepovā, var sacīt, ka te nekas nav mainījies. Bet var arī sacīt, ka ir būtiskas pārmaiņas — kuram kādi ir kritēriji. Ja raugāmies uz daudzdzīvokļu mājām pie ceļa, no kurām daža vispār atgādina rēgu, tad — pirmais variants. Daudzdzīvokļu mājas kreisajā ceļa pusē pieder īpašniekam, vienā no tām dzīvo arī viņš pats, pretējā pusē stāv pašvaldības māja, kurā gandrīz visi dzīvokļi ir tukši, kā arī bijusī kantora ēka, kuru plānots nojaukt tās sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Ja vērtējam pēc renovējamiem objektiem, salabotā asfalta posma, kas ved uz pagastmāju, iekoptajām puķu dobēm, izpļauto apkārtni, daudzmaz iztīrīto dīķi, beidzot ir arī ceļa zīme, kas norāda, kurā virzienā īsti meklēt pagastmāju, tad — otrais variants. Pārmaiņas milzīgas un iepriecinošas.
Pagasta speciālisti izmitināti Līvānu mājiņā, kuras otrajā stāvā šaurībā iespiesta arī bibliotēka, bet ir plāni to pārvietot, ja izdosies renovēt bijušā bērnudārza trešo korpusu. Pirmajā stāvā strādā sekretāre un nodokļu administratore, bāriņtiesas speciālists, kasiere, sociālais darbinieks, pieņem apmeklētājus lopkopības pārraugs. Visiem pārvaldes darbiniekiem ir nepilna darba slodze.
Vēl viena būtiska Ķepovas iezīme — pagasta pārvalde bagāta ar traktortehniku. Visjaunākais no tiem ir “Belarusj” markas riteņtraktors, kas nodarbināts tikai uz ceļiem. Divi vecāki riteņtraktori: T-40 un T-150 K, kuru izmanto tikai ziemā sniega šķūrēšanai, bet šogad arī planēšanas darbos pie jaunā objekta. Trans-ports šai pārvaldei gan ir “elitārs” — UAZ markas automašīna un 16-vietīgs autobuss.
“Izpļaujam savus un kaimiņu pagastus, pat Dagdas pilsētā pļāvām zāli,” stāsta pārvaldes vadītāja. ”Pavasarī sarīkojām talku, sastādījām puķes pie pārvaldes ēkas, lai skaista apkārtne. Salabotais asfalts mums izmaksāja ap 2000 latu. Kārtība tāda, ka novads rīko iepirkumu par ceļiem, bet mēs izsakām savas vēlmes un varam izvēlēties: aizberam kādas bedrītes vai palabojam asfalta posmu. Tā kā Ķepovā šajā posmā bija tādas bedres, ka varēja nolauzt automašīnai riteņus, tad nolēmām salabot asfaltu. Turklāt pa šo ceļa posmu cilvēki brauks un brauks uz mūsu jauno objektu — Ķepovas pagasta saietu namu un izstāžu zāli. Bet ceļus mēģināsim paremontēt pašu spēkiem, ja būs spiedoša vajadzība. Vēl vajag arī citus uzlabojumus, bet visu pamazām.”
Turpinājumā pastāstīšu par objektu, kam jākļūst par Ķepovas lepnumu un cerību piepildījumu. Ķepovas saieta nams būtībā jau pabeigts, tajā pašlaik izvietota dzīvnieku izbāzeņu izstāde, kopumā 14 meža iemītnieki. Turpinās izstāžu zāles rekonstrukcija. Apskatīju ekspozīcijas un semināru zāles. Pataustīju mākslīgo zālāju, kas šajā brīdī atgādina zaļu paklāju, jo nekas vēl nav novietots tā, kā plānots. Darbi rit. Konferenču zāles viena siena nokrāsota baltā krāsā, lai ērti izmantotu kā ekrānu. Ir atbalstīts projekts šīs zāles aprīkojumam. Bijušajā bērnudārzā ir ļoti daudz gaiteņu un mazākas telpas, kas arī tiks izmantotas ekspozīcijām un citām vajadzībām. Izbūvētas dušas un jaunas tualetes, to gana daudz, bet izvietotas vienviet. Ir centrālapkure un videonovērošanas sistēma ar vairākām kamerām pa objekta perimetru. No objekta vadītājas potenciālā darba kabineta paveras padrūms skats: bērnudārza ēkas viens korpuss krasi disonē ar pārējo — renovēto daļu. Starp citu, novada svētku laikā tika organizēta novada apceļošanas akcija, kad no katras pārvaldes deleģēta komanda brauca pa novadu skatīties, kā īstenojas lielie projekti. Ķepovā toreiz pabija 102 cilvēki.
Inese: “Kad tapa šī projekta iesniegums Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumam “Pamatpakalpojumi eko- nomikai un iedzīvotājiem”“, tajā bēr- nudārza spārnā atradās komercdaļa — veikals un pasts, tālab vienu spārnu nevarēja iekļaut projektā. Pasta vairs nav, veikals vien palicis, pārdevēja pilda dažas pastnieka funkcijas. Mēs ceram, ka kādreiz izdosies savest kārtībā arī šo ēkas daļu. Šobrīd renovējamajā objektā tiek realizēti arī mazāki — LEADER pasākumu projekti, un šeit strādā uzņēmējs, kurš uzvarējis konkursu ar savu piedāvājumu. Darbs ekspozīcijas veidošanā rit uz priekšu gana raiti. Rit arī apkārtnes labiekārtošana, vecās aizsērējušās caurtekas vietā esam uzbūvējuši koka tiltiņu. Pagaidām nebūs bruģēts vai asfaltēts stāvlaukums autotransportam, bet tas ir nākamo projektu jautājums.
Netālu no šī objekta ir veca koka māja, kas pieder pašvaldībai un kurā arī rit remontdarbi, pateicoties biedrībai “Austrumu robeža”, kas tika izveidota pierobežas attīstībai.”
Iedzīvotāji neviennozīmīgi uztver, ka Ķepovā top šāds milzīgs objekts. Pārvaldes vadītāja ir vienās domās ar Dagdas novada domes vides inženieri Pēteri Tukišu: “Domāju, ka viss būs atkarīgs no vadītājas. Ja tūristi viņā klausīsies, mutes atplētuši, ziņa par objektu izplatīsies pa visu Latviju no mutes mutē. Bet ekspozīcija tiks papildināta, nupat pats atvedu dažādas piepes. Mēs domājām par sēņu, par kukaiņu un citām ekspozīcijām. Izdomāsim maršrutu, ko parādīt ārpus šī muzeja, piemēram, tādu, kur var redzēt Eiropas Savienības robežstabus. Es pats arī šaubījos, vai vajag Ķepovā kaut ko tādu būvēt? Bet ja neko, tad jau jāliek virsū krusts visam. Tagad redzu, ka tur būs vismaz piecas darbavietas — jau kaut kas!”
Juris ROGA
.jpg)
