Gūt panākumus dzimtenē!

Vieta

Šobrīd jau var redzēt pir- mās aprises, kā izskatīsies izstāžu zāles komplekss atjaunotajā muižas saimniecības ēkā. Lielajā zālē būs vairākas stikla “salas”, kas tiks izgaismotas no apak-šas, katras vidū būs kādus pāris metrus augsts stikla akvārijs, kurā gan nepeldēs dzīvas zivtiņas. Būtībā tas būs ezera dzīļu fragments ar tā iemītniekiem šķērsgriezumā — mulāža. Ēkas pretējā pusē būs konferenču zāle, kur notiks konferences. Jāsaka, ēkas pirmajā stāvā stikla būs daudz, bet logu gan ir visai maz un tie nelieli. No tumsas paglābj labs apgaismojums un lielas stikla durvis, kas paslēptas aiz koka slēģiem jeb vārtiem.
Otrā stāva izstāžu zālē varēs aplūkot visu, kas saistīts ar ūdens apsaimniekošanas tehnoloģijām. Katrā ēkas galā ir franču balkoni, kādus mūspusē reti kur var redzēt. Apkure tiks nodrošināta ar radiatoriem — tamdēļ ir katlu māja. Ir arī ūdensvads, kanalizācija, sanitārie mezgli — dušas un tualetes.

Muižas teritorija ir nožogota, ir dārza apgaismojums, vienā stūrī uzbūvēta neliela brīvdabas estrāde, pievadīta elektrība, ierīkoti soli. Uz tās jau notika pirmais pasākums — Ezernieku ļaudis un ciemiņi svinēja Ludviga dienu. Paplašināts un padziļināts laika gaitā aizaugušais vecais muižas dīķis, uz kura saglabāta saliņa. Ir uzbūvēts dambis, lai paceltu ūdens līmeni nepieciešamajā augstumā. Uz saliņas plānots uzbūvēt lapeni. Šeit būs vides klase zem klajas debess, kur svaigā gaisā varēs lasīt lekcijas bērniem vai citiem interesentiem par zivīm, ūdeņiem, augiem un dzīvniekiem. Apkārtnes labiekārtošanas darbos strādā vairāki bezdarbnieki, kuri pilda algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Izstāžu zālē rosās būvnieki — viss rit uz priekšu.

Abpusēja veiksme

Darbus uzmana Armands Pudniks, kurš 3. septembrī ir pieņemts darbā par Jaundomes muižas vadītāju. Plānots, ka nākotnē viņa pakļautībā būs divi cilvēki. Armands ir šī paša novada cilvēks, viņa dzimtā puse ir Dagdas pagasts. Mācījās Dagdas vidusskolā, pēc tam iesniedza dokumentus Daugavpils universitātē un kļuva par Dabas zinību un matemātikas fakultātes studentu, specia- litāte — vides zinātne. Šī ir viņa pirmā darba vieta, ar kuru jaunais speciālists ir ļoti apmierināts, jo ar kaut ko jau jāsāk dzīvē ceļš uz augšu. Arī pašvaldībai tas ir bezmaz veiksmes stāsts, jo atrast laukos jaunu, uzņēmīgu speciā-listu tieši ar tādu izglītību, kādu ieguvis Armands, patiesi ir liela veiksme. Uz darbu gan būs jābraukā no Dagdas, bet tas jauno cilvēku pārlieku nesasprindzina.

Kā zivs ūdenī

“Kad pēc vidusskolas devos uz Daugavpils universitāti, tā bija vienīgā augstskola un vienīgā fakultāte, kurā iesniedzu dokumentus,” turpina Armands. ”Es gāju uz to mērķtiecīgi, jo gribēju apgūt tieši ar dabu saistītu profesiju. Tiku budžetā un sekmīgi studēju. Ūdens un makšķerēšana — tas ir mans. Esmu kaislīgs makšķernieks kopš gadiem septiņiem — kā tētis aizveda uz ezeru, tā iedegos azartā. Lielākā zivs, ko esmu izvilcis — līdaka, kas svēra 5 kilogramus un 100 gramus. Makšķerēju gan savā dzīvesvietā, kur netālu no mājas ir ezers, gan Ežezerā — ja zina šī ezera gultnes reljefu un zivju vietas, tad var ļoti labi makšķerēt, gan arī citviet. Ziemā esmu braucis arī uz Igauniju ķert zivis Peipusa ezerā. Attaisnojas simtprocentīgi. Es nerēķinu, cik jānoķer, lai atmaksātos benzīns, cik tās pašas zivis maksā veikalā. Es braucu makšķerēt savai labsajūtai. Pievienojos kādai kompānijai un braucam — uz dienu, divām, trim. Mājās pārvedu desmitiem kilogramu zivju. Man garšo vobla — kādus 20 kg raudu sasālu voblā pie krāsns un vasarā baudu vienatnē vai draugu pulkā. Mans sapnis ir sava dīķsaimniecība saistībā ar makšķerēšanas tūrismu. Sākumā jānopelna pamatkapitāls, varbūt izdosies tikt projektos. Iespējas ir, jo vecākiem ir zeme, kur var attīstīt dīķsaimniecību. Es gribētu audzēt karpas, foreles un stores makšķerniekiem. Mūspusē tāda piedāvājuma nav, Krāslavas pusē ir dīķi Kaplavā, bet, cik zinu, tur nav foreļu, vien karpas.”

Par zivīm un ūdeņiem Armands zina tik daudz, ka savā darbā viņam nebūs jālien pēc vārda kabatā. Tas šobrīd viņa pienākumos ir uzmanīt darbus, bet nākotnē vajadzēs vadīt ekskursijas izstāžu zālē, organizēt konferences, attīstīt iesākto virzienu plašāk. Konkrētu plānu ekskursijām viņam vēl nav, pienāks laiks — darīs. Viņš ir pārliecināts, ka Jaundomes muiža noteikti varētu interesēt plašu cilvēku loku.

“Te viss būs saistīts ar apmācību, un ļoti būtiski ir tas, ka apmeklētājs varēs pats līdzdarboties,” uzsver Armands. ”Piemēram, cilvēks pats varēs pavērot mikroskopā mazu kukainīti, izpētīt, kā daba to izveidojusi, cik tam kājiņu utt. Ikdienā mēs to nevaram izpētīt, tamdēļ būs speciāli ierīkots stends, kur to visu varēs izdarīt. Domāju, ka lielākā interese tomēr būs skolēniem un skolotājiem, bet, pateicoties reklāmas kampaņai, ceram piesaistīt jebkura vecuma cilvēkus. Ja vērtējam Latvijas dabu uz Eiropas fona, tad mums vēl ļoti daudz kas palicis pāri. Tiesa, patinot filmu gadus 10-20 atpakaļ, arī Latvijā un šeit Latgalē daba bija vēl skaistāka, kokiem un dzīvniekiem bagātāka. Laikam ritot, viss nedaudz samazinājies, sevišķi cietuši zivju resursi ezeros un upēs.”

Mūzika otrajā plānā

Armands ir Dagdas pusē slavenā muzikanta Valda Pudnika dēls, tālab savā ziņā ir pārsteigums par jaunā cilvēka izvēli ne par labu mūzikai. Jo kopš bērnības dienām Armandam bija ļoti tuva mūzika. Viņš dziedāja pie tēta ansamblī “Lidojums”, braukāja arī pa pasauli. Kādreiz mācījās spēlēt akordeonu, bet šis instruments neiepatikās. Vidusskolas klasēs koncertēja kopā ar skolasbiedreni mācību iestādes pasākumos: Olga Čapkēviča spēlēja ģitāru, pats bija solists. Beidzoties skolai, grupa pajuka, jo katrs aizgāja uz savu pusi.

“Darboties mūzikas lauciņā pamazām apnika, izvēlējos citas prioritātes, un nemanot mūzika aizgāja otrajā plānā,” atceras Armands. ”Ja man jāstāsta, kā nonācu līdz savai profesijai, tad laikam tāpēc, ka skolā nepadevās matemātika, bet ļoti interesēja daba un izmantoju katru iespēju uzturēties svaigā gaisā. Studiju gados ar nepacietību gaidīju prakses laiku. Teorētisko kursu apguvām ziemā, vasarā pāris nedēļas bija prakse. Piemēram, bijām Bebrenē, dzīvojām pilī un apkārt tai trīs kilometru rādiusā vajadzēja atrast vi- su, kas dots uzdevumā. Mērījām pat radiācijas fonu akmeņiem, lai noteiktu to vecumu, ar speciālu urbīti ieurbām kokā, lai izņemtu serdīti un saskaitītu gadskārtas, daudz interesantu lietu ir dabas pētnieku ikdienā.”

Aicinājums

Armands neraujas uz dzīvi lielpilsētā vai ārzemēs, kā vairākums mūsdienu jaunatnes. Viņaprāt, Latvijā kā ir, tā ir, bet te nav pavisam slikti. Redzēt pasauli var arī šeit dzīvojot, līdz šim jaunietis ir paceļojis — bijis Slovākijā, Lietuvā, Igaunijā un apceļojis Latvijas skaistākās vietas.

Armands: “Uz ārzemēm ir devušies mani paziņas, draugi un klasesbiedri. Pastrādā kādus trīs gadus, saprot, ka apnicis līmēt uzlīmes, jo darbs pārāk vienmuļš, un atgriežas mājās. Vai arī pēc pusgada, kad dabū atvaļinājumu un izkāpj no lidmašīnas, sāk raudāt, jo beidzot ir mājās. Skatoties uz viņiem, es vēl vairāk pārliecinos, ka tas nav tas, ko es savā dzīvē vēlos. Mans aicinājums ir paveikt ko lielu savam novadam, gūt panākumus dzimtenē!”

Juris ROGA