Krāslavas mākslas skolas direktors Valdis Pauliņš pastāstīja, ka šī mācību gada sakumā viņu pārņēmušas divējādas sajūtas: satraukums par pamazo lielāku bērnu skaitu mijās ar prieku par pirmsskolas bērnu lielo interesi, kas pārsniedza skolas iespējas uzņemt visus gribētājus. Šobrīd vizuāli plastiskās mākslas mācību programmā ir 50 audzēkņu no visām Krāslavas skolām un vienas lauku skolas. Paralēli darbojas pašapmaksas grupa, kuru palīdz uzturēt novada dome. Pateicoties pašvaldības atbalstam, pirmsskolas bērniem ir iespēja apmeklēt mākslas skolu. Vizuāli plastiskās mākslas mācību programmā tik jaunus bērnus nedrīkst uzņemt, bet, ja pašvaldība palīdz, tad arī pirmsskolas bērni var nākt.
“Šobrīd viņu ir 20, kādi desmit palikuši aiz borta,” turpina skolas direktors Valdis Pauliņš. ”Šodien pat vienam nācās atteikt, jo mūsu iespējas nav bezgalīgas. Mūsu skolai ir laba reputācija, audzēkņi gūst labus panākumus mākslas jomā. Piemēram, pagājušajā mācību gadā Dominika Podjava izcīnīja 1. vietu valsts konkursā kompozīcijā starp mākslas skolām. Bija augsti sasniegumi arī agrāk, bet šis ir pēdējo gadu spilgtākais panākums. Mūsu audzēk- ņi bieži izcīna godalgotas vietas lielākos vai mazākos konkursos, regulāri saņem Atzinības rakstus. Pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko dzimtajā pilsētā Daugavpilī Saules skola katru rudeni organizē Marka Rotko starptautisko plenēru, kur paralēli notiek gan pieaugušo mākslinieku darbu izstāde, gan mākslas skolu audzēkņu darbu izstāde. Šajā plenērā piedalāmies katru gadu kopš tā pirmsākumiem, arī šogad esam nosūtījuši savu audzēkņu darbus. Katru gadu mūsu skolēni tur gūst labus panākumus, saņem balvas un atzinības rakstus.”
Krāslavas mākslas skolā ar bērniem strādā četri pedagogi, ieskaitot direktoru. Skola savas durvis ver vaļā pēcpusdienā plkst. 13.00, mācības bērniem ilgst dažādu laiku, dažkārt arī līdz plkst. 20.00. Ir jāapgūst sešus pamatpriekšmetus: zīmēšanu, gleznošanu, kompozīciju, veidošanu, mākslas valodas pamatus un darbu materiālā. Programma paredz, ka katrā nākamajā gadā bērni strādā citādākā tehnikā. Kamēr viņi mazāki, nodarbojas ar papīra plastiku, kaut ko lipina, jo aug lielāki, jo sarežģītāki materiāli ir jāapgūst — stikla apgleznošana, vitrāžu imitācija un citi. Gados jaunākiem visvairāk patīk veidot un lipināt. Citreiz viņi direktoram jautā, vai var apmeklēt tikai keramikas nodarbības? Nē, ir jāapgūst visa programma. Kad paaugas, intereses mainās, bet vienalga jāmācās visa programma. Nav svarīgi, vai pēc savas dabas kāds ir izteiktāks grafiķis vai gleznotājs, vai vēl kas. Līdz izlaidumam piecu gadu laikā audzēkņiem ir iespēja izmēģināt un apgūt daudz ko, tostarp arī zīda apgleznošanu, batikošanu, filcēšanu, kas būtībā ir sena tehnika, kuru tagad ceļ gaismā.
Valdis: “Agrāk no filca izgatavoja tikai velteņus, bet mūsdienās jau tik tālu aizgājis, ka top smalkas rotaslietas. Tomēr meitenēm visvairāk patīk pērļošanas nodarbības. Bērniem nedodam neko sarežģītu, ar ko viņi nespētu tikt galā, vajag, lai skolēns gūst gandarījumu, apmeklējot mākslas skolas nodarbības. Tādus pamatmateriālus kā zīmuļus, pildspalvas, flomāsterus, guašu, otiņas, dzēšgumijas bērni nes savus, bet zīmēšanas papīru, mālu un citu izglītošanas procesā nepieciešamo specifisko materiālu nodrošina skola. Arī visu nepieciešamo aprīkojumu nodrošina skola. Gribu pastāstīt, kā tiek finansēta skola. Vecāku līdzfinansējums ir deviņi lati mēnesī, tas nesedz visus izdevumus. Skolu pamatā uztur pašvaldība, bet mums ir arī viens nopietns sponsors — Rīgas uzņēmējs, pēc izcelsmes krāslavietis, kurš Krāslavas mākslas skolu sponsorē divus gadus pēc kārtas, ziedojot ievērojamu summu, par kuru mēs iegādājamies dažādu nepieciešamo materiālu skolēnu apmācībai. Uzņēmējs pārskaita naudu, daļēji šis ziedojums at- griežas sponsoram Ziemassvētku suvenīru veidā. Mūsu skolas bērni izgatavo kādus apsveikuma suvenīrus, kurus nosūtām skolas labvēlim uz Rīgu, viņš tos tālāk dāvina sava uzņēmuma darbiniekiem. Mecenātisma piemēri mūsdienās ir reti, bet tie tomēr ir.”
Direktors neslēpj, ka ir atsevišķi gadījumi, kad bērns pamet skolu. Reti ir tādi gadījumi, kad vecāki spiež atvasi apmeklēt mākslas skolu, bet bērnam gribas ātru rezultātu, un galu galā vecāku pūliņi nevainagojas panākumiem, viņš pamet mācības pusceļā. Otrs iemesls — ģimenes aizbrauc projām, maina dzīvesvietu uz labāku. Pagājušajā mācību gadā mākslas skolu pabeidza 13 bērnu, kas pēdējo gadu laikā ir neredzēti liels izlaidums. Pabeidzot skolu, audzēkņiem ir jāaizstāv nobeiguma darbi par jebkuru tēmu, kas tuvāka sirdij un labāk padodas.
Valdis: “Sevišķi gribas atzīmēt Denisa Solima keramiku “Gliemežvāki” un Jolantas Nartišas darbu “Sapņu māja”, kurā ir iestrādātas vitrāžas. To izgatavošana vien prasa lielu piepūli un precizitāti, kā, starp citu, visa ēka, kas tapusi no koka irbuļiem.”
Izmantoju iespēju apmeklēt Valda vadīto stundu — no māla bērni pūlējās izveidot krokodilu. Tas ir krietni sarežģītāk nekā viņu pirmais darbiņš, kas bija pirkstu treniņam, kad pašu saripinātu māla desiņu un bumbiņu vajadzēja pielipināt māla plāksnītei tā, lai attēlotu kādu dzīvnieciņu. Nākamā tika darināta koka lapa, kas varētu kalpot kā svečturis vai trauciņš. Tagad — krokodils. Bet bērni jau šodien sapņo par lieliem darbiem — viens vēlas izgatavot lielu vāzi ziediem, cits — lielu svečturi, vēl kāds — skaistus māla podus, kādus darina skolotājs, skaistu māla zirgu, lielu suni un citas tamlīdzīgas lietas.
Juris ROGA
.jpg)
