Dzīvo un strādā

Grāveru pamatskolas direktore Elfa Islamgarajeva pastāstīja, ka 1. septembrī mācības skolā uzsāka 33 bērni, ieskaitot pirmsskolas bērnus, kuri šobrīd ir četri. Pirmklasnieki pēc dokumentiem ir pieci, lai gan viens šobrīd jau ārzemēs. Klases nav visas: 1. un 2. strādā apvienoti, vēl ir arī 3., 6. un 8. klase. Pērn pamatskolu pabeidza pieci skolēni, visi turpina izglītoties Daugavpilī — apgūst profesiju.

Pamatskola realizē vairākas programmas: pirmsskolas izglītības programmu, pamatizglītības un mazākumtautību izglītības programmu, pēc kuras mācās 1., 2. un 3. klase, bet pamatizglītības programmu apgūst 6. un 8. klase. Vēl ir speciālās pamatizglītības mazākumtautību programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem un pamatizglītības mazākumtautību programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, bet šie bērni ir integrēti parastajā klasē. Daļa skolotāju ir vietējie, bet daļa brauc no Krāslavas, Šķeltovas, Aglonas un Izvaltas.

2009. gadā Grāveru pamatskolā tika realizēts projekts “Mainīties pašiem!” Projektu finansiāli atbalstīja Sorosa fonds - Latvija iniciatīvas “Pārmaiņu iespēja skolām” ārkārtas palīdzības fonda ietvaros. Projekta rezultātā pamatskolā izvei- dots un aprīkots daudzfunkcionāls sabiedriskais centrs, kā arī notika sabiedrību izglītojošie pasākumi: datorkursi, angļu, latviešu valodas, saskarsmes un lietišķās etiķetes nodarbības. Organizēta interešu izglītība — deju, vokālā ansambļa, floristikas nodarbības. Tika organizēta radoša vasaras dienas nometne bērniem. Savākti materiāli un izveidots pagasta un skolas vēstures muzejs. Notika arī atskaites pasākums, sarīkota izstāde. Centrs turpina funkcionēt un piedāvā visdažādākās aktivitātes gan pieaugušajiem, gan bērniem. Te katrs var iesaistīties sev tīkamā darbībā, atklāt jaunus talantus un attīstīt sevi.

“Pateicoties projektam, informātikas kabinets ir aprīkots ar desmit labiem datoriem un printeri,” stāsta skolas direktore Elfa Islamgarajeva. ”Ir datori, ir internets un šoruden pieslēdzāmies e-klasei. Tagad apgūstam šo jauno sistēmu. Pirmie iespaidi? Man personīgi patīk, jo atvieglo analīzes darbu — gatavs materiāls, tikai izdrukā un strādā. Protams, jāiegulda darbs, lai ievadītu datus sistēmā, bet kopumā šis ir ļoti vērtīgs pasākums. Pateicoties projektam, nopirkām arī divus bezvadu mik- rofonus, tagad ir iespējas labi apskaņot pasākumus. Projekta laikā tika nodibināts sieviešu vokālais ansamblis un deju grupa, kas arvien turpina darboties. Tiesa deju skolotāja ir aizbraukusi prom uz ārzemēm, bet kaut kā tiekam galā paši. Kolektīvi uzstājās ne tikai šeit, bet arī Šķeltovā, Aglonā, Kastuļinā, bet 15. novembrī esam saņēmuši Daugavpils invalīdu biedrības ielūgumu koncertēt invalīdiem. Brauks pieaugušie un bērni.”

— Pēdējo gadu laikā skolā notikušas lielas vizuālas pārmaiņas...

— Jā, tagad mums ir jauns jumts, jauni logi, kapitāli izremontētas krāsnis, nomainījām arī veco elektroinstalāciju un apgaismes lampas — vecās dunēja visu dienu. Tas skolā paveikts pirms novadu izveides, par finansējumu, ko šim mērķim piešķīra no pagastu apvienošanās naudas. Sakarā ar nelielo bērnu skaitu valsts finansējums skolai nav liels, nedaudz līdzekļu iedala pašvaldība, mums ir arī ziedojumu fonds, kuru papildina Viņa Eminence, Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, kurš mums uzdāvināja arī trimmeri, lai varam labāk uzkopt skolas apkārtni. Ziedojumu naudu varam izmantot mācību procesa nodrošināšanai. Tas, ka baznīca atbalsta skolu, neuzliek mums nekādus papildus pienākumus. Pēc brīvas gribas skolā reizi nedēļā darbojas garīgais pulciņš, kuru vada skolotājs un priesteris. Pārstāvēta pareizticīgo un vecticībnieku konfesija, bet katoļu bērni mācījās vasarā. Tagad Aglonā ir jauns katoļu priesteris, kurš vēlas ar mums tikties, būs tam noteikti jāatrod laiks, jo mūsu skolu apmeklē arī katoļu bērni.
Skolai ir savi sponsori. Sadarbībā ar Sarkano Krustu un norvēģiem klašu telpas aprīkotas ar lielām tāfelēm, uz kurām ir ļoti ērti rakstīt. Esam saņēmuši arī dažādas mēbeles. Saņemam ziedotu apģērbu un apavus bērniem. Citreiz lūdzam kādus sīkumus pulciņu darbības nodrošināšanai, lai ir ar ko bērniem strādāt. Projekta “Mainīties pašiem” noslēguma pasākumā 2010. gada novembrī mūs apciemoja Aglonas uzņēmējs Artūrs Gražulis ar dzīvesbiedri. Viņš iepazinās ar skolu, tās vajadzībām un uzdāvināja izglītības iestādei dažādas mēbeles, kā arī ledusskapi ēdnīcai, kas mums bija ļoti nepieciešams, bet finansējuma trūkuma dēļ nevarējām atļauties.

— Kas tika paveikts šovasar, gatavojot skolu kārtējam mācību gadam?

— Šovasar skolas virtuvei iegādājāmies tvaiku nosūcēju, saremontējām ēdnīcā grīdu, veikts kosmētiskais remonts skolā: krāsojām grīdas un griestus, līmējām tapetes. Vasaras vidū man piezvanīja no Aglonas novada domes un piedāvāja tapetes. Salasīju kaudzi tapešu, bet griesti mums nekādi. Nolēmām, ka vajag savest kārtībā arī griestus, un tad tik sākās... Labi, ka vecāki palīdzēja. Pirmie pieteicās sestās klases bērnu vecāki, pēc tam pievienojās arī citu klašu bērnu vecāki, un pamazām izremontējām visus kabinetus. Paveicās arī tādā ziņā, ka šogad starp algoto sabiedrisko darbu veicējiem bija jauniete, kurai ir zināšanas celtniecības darbos, un viņa mums varēja palīdzēt gan ar konsultācijām, gan praktiski strādājot. Citi bezdarbnieki strādāja skolas remontdarbos, un kopējiem spēkiem līdz rudenim visu paspējām izdarīt.

Mums ir doma izveidot istabu radošām nodarbībām. Ja kādreiz šajā skolā bija 400 bērnu, pat nevaru saprast, kur viņus te varēja izvietot, tad tagad mums ir brīvas telpas, kuras varam izmantot ne tikai mācībām, bet arī citam.

— Desmit datori informātikas kabinetā, trīs — bibliotēkā. Vai nav tā, ka skolēni brīvo laiku pavada tikai pie tiem. Kā ar grāmatu lasīšanu?

— Salīdzinot ar pagasta bibliotēku, skolas bibliotēka neliela, un mēs pamatā pērkam mācību grāmatas. Ar lasīšanu, atzīstu, ir slikti, bet skolotāji meklē ceļus, kā mudināt bērnus lasīt grāmatas. Latviešu valodā paredzēta ārpusklases lasīšana: bērnam ir pienākums izlasīt grāmatu un izstāstīt saturu, par ko var nopelnīt atzīmi. Grib vai negrib, bet viņš ir spiests lasīt. Pat nav tik svarīgi, kādā valodā lasa, ir labi, ka vispār lasa. Ja vienā valodā tekoši māk lasīt, tad arī otrā apgūs. Es ceru, ka laika gaitā kaut kas tomēr manīsies, jo bērns gribēs nopelnīt labu atzīmi. Starp citu, ir arī otra galējība, kad skolēns lasa grāmatas bezmaz katrā stundā. Tiesa, tik izteikti cītīgu lasītāju nav daudz, mūsu skolā tāds ir viens.

— Kā iegūt labas latviešu valodas zināšanas krieviskā vidē? Visi zinām, ka šodien jauniešiem nav daudz iespēju izaugsmei bez labām valodu zināšanām.

— Katru gadu krieviski runājošie bērni brauc kārtot centralizēto eksāmenu citā skolā. Skolēni kārto eksāmenu svešā vidē, visus darbus sūta uz Rīgu un pārbauda sveši skolotāji. Var visādi vērtēt mūsu skolu un pedagogus, bet, ja jau centralizēto eksāmenu rezultāti līdz šim mums bija pozitīvi, tad laikam viss kārtībā. Tas nav viegli sasniedzams tādā skolā, kā mūsējā, bet no otras puses — skolotājam ir pienākums strādāt bilingvāli, un tas palīdz. Arī tas, ka latviešu valoda ir piecas stundas nedēļā, nevis pāris, kā tas bija kādreiz. Arī es ar bērniem cenšos runāt tikai latviski, lai nostiprinātu valodas zināšanas. Starp citu, agrāk bija liels pluss, ka bērni varēja skatīties Latvijas televīziju. Kad naudas laukos nebija un vecāki nevarēja atļauties iegādāties satelīttelevīzijas antenas, bērni ieslēdza televizoru un skatījās Latvijas pārraides, tas ļoti palīdzēja valodas apguvē. Tagad šķīvji sapirkti, bet Latvijas televīzijas pārraides vairs var redzēt, tikai nopērkot dekoderu vai jaunu televizoru. Gan viens, gan otrs atkal prasa tēriņus, bet liekas naudas lauku cilvēkiem nav. Latviešu raidījumus faktiski neskatās, un tā ir problēma, ka bērni vairs nevar papildus dzirdēt latviešu valodu.

— Jau gaitenī var iepazīties ar skolas dzīvi fotogrāfijās. Pastāstiet par interesantākajām tradīcijām.

— Katru gadu svinam meteņus — vizināmies zirgu ragavās, cepam pankūkas, vārām tēju, notiek konkursi un citas jautras izdarības. Ziemā rīkojam makšķernieku sacensības bērniem ar desiņu cepšanu un uzvarētāju apbalvošanu. Ne visi mīl makšķerēt, bet šis pasākumus patīk daudziem. Protams, notiek daudzi citi pasākumi, kas tradicionāli daudzās skolās.
Skolas muzejiņā esam apkopojuši skolas un pagasta vēsturi. Mūsu pagasta teritorijā ir trīs dažādu konfesiju baznīcas: Kovaļovā, Raģeļos un Grāveros. Bildēs apskatāmi zīmīgākie arhitektūras un dabas pieminekļi. Dažas mantas muzejam dāvinājuši iedzīvotāji. Pateicoties viņiem, bērni zina, kāds izskatās patvāris, petrolejas lampa, ogļu gludeklis, maizes lāpsta un tamlīdzīgas lietas. Muzeja apmeklētāji var atstāt ierakstu viesu grāmatiņā, un daži atstāj pat dāvaniņas.

— Kādu redzat skolas nākotni? Vai jums kaut ko sola?

— Kas mums ko solīs? Ja ko gribi, tad dari pats! Nākamgad sagaidāms, ka 1. klasē būs tikai divi bērni. Dzimstības pagastā faktiski nav. Jaunatne ir aizbraukusi, mūsu jaunieši šodien strādā Īrijā, Anglijā, Norvēģijā un Vācijā. Jaunatne pabeidz mācības un aizbrauc, jo te nav darba. Laukos paliek vecāki, vecvecāki, ej pa pagastu — te māja stāv, te māja, bet neviens nedzīvo. Bēdīgs skats. Tomēr nav tā, ka dzīve pavisam apsīkusi, kaut kas jau šeit notiek. Mums ir laba sadarbība arī ar tautas nama vadītāju, pie skolas vēl varat apskatīt rotājumus, kas saglabājušies kopš Mikeļdienas. Jau tagad kopīgi domājam, ko darīsim Latvijas dzimšanas dienā. Arī turpmāk skola piedalīsies projektos, ir doma startēt So-rosa fonda projektu otrajā kārtā. Pašvaldībai nav līdzekļu visam. Vienīgā iespēja izdzīvot ir valsts atbalsts un līdzdalība projektos.

— Lai veicas!

Juris ROGA