Siltums nodrošināts

A. Trūlis: “Ir sagatavota malka, kuras pietiktu gadu uz priekšu. Sākumskolas teritorijā malkas uzglabāšanai uzbūvēts jauns šķūnis, kurā var sakraut apmēram 200 kubikmetrus kurināmā. Malku uzglabājam arī laukā, apsedzot to. Pie pagasta ēkas šķūņa būvēšana nesanāk, jo neatļauj ugunsdrošības noteikumi. Būvēt attālākā nomalē arī nav jēgas, tāpēc izlīdzamies ar malkas apsegšanu. Pie FVP ir šķūnītis, ar malkas uzglabāšanu nekādu bēdu tur nav. Ir iztīrīti skursteņi, apsekotas kritiskākās sistēmas — katli un pievadcaurules, kas šobrīd mums neizraisa galvassāpes, bet darba laikā viss var gadīties un jābūt pārliecībai par to tehnisko stāvokli. Katrā no divām katlu mājām — pagastā un sākumskolā — ir sagatavoti darbam benzīnģeneratori, lai elektrības padeves pārtraukuma gadījumā varam nodrošināt apkures nepārtrauktību. Apkures katlu ope-ratori ir izgājuši ikgadējās apmācības, vārdu sakot, esam gatavi darbam. Sevišķi aktuāli savlaicīgi sākt apkurināt skolu, tālab apkures sezonu iesākām 1. oktobrī.”

Mūsdienās aktuāls jautājums ir energoefektivitāte. Pēdējo gadu laikā Konstantinovā veikti daži uzlabojumi, un visās piecās iestādēs ir pietiekami silts. Lai samazinātu siltuma zudumus, savulaik pilnībā nomainīti vecie logi pret jauniem sākumskolas ēkā, pagasta pārvaldē, bibliotēkā un FVP. Atlicis vien tautas nams, kur durvis ir jaunas, bet logi vēl jāmaina. Pārvaldes vadītājs pauž cerību, ka šo darbu izdosies paveikt nākamgad. Šodien grūti atbildēt konkrēti, dzīve parādīs, vai izdosies. VFP ir ierīkota jauna apkures sistēma — jauni radiatori, mazais apkures katls. Agrāk šeit bija krāšņu apkure, kā tas ir pārējos mājas dzīvokļos, par kuru apkuri gādā paši to iemītnieki.Nesenā pagātnē ir veikta arī pagasta pārvaldes apkurināmo objektu sienu siltināšana, tiesa, no iekšpuses. Pagasta pārvaldes telpas siltinātas pilnībā, daļēji siltināta bibliotēka, tautas nams un FVP. Sienas nav siltinātas skolā, pārvaldes vadītājs atzīst, ka šo ēku diez vai izdosies nosiltināt. Iemesls tam — nelielais bērnu skaits, kas nav tikai Konstantinovas pagasta problēma. Demogrāfiskā situācija bēdīga gandrīz visur laukos. Konkrēti šajā pagastā šogad piedzimis tikai viens bērns, līdz gada beigām vēl vienā ģimenē gaidāms pieaugums. Tas ir ļoti maz.

”Divdesmit neatkarības gados esam zaudējuši pašu galveno — iedzīvotājus,” uzsver A. Trūlis. “Esmu personīgi runājis ar cilvēkiem — galvenais iemels ir niecīgajās algās. Lielākā daļa brauktu atpakaļ dzīvot, ja būtu iespēja pienācīgi nopelnīt. Mūsu galvenais uzdevums šobrīd ir rūpēties par to, lai neaizbrauc projām tie, kuri vēl šeit šodien dzīvo.”

Krīzes laikā īstenoto pasākumu “Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās” ir aizstājis aktīvās nodarbinātības pasākums “Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” (APSD). No šī gada janvāra bezdarbnieki, kuri ilgstoši ir bez darba, četrus mēnešus var piedalīties APSD pašvaldībās. Šobrīd pēc šīs programmas Konstantinovas pagasta pārvaldes izveidotajās darbavietās strādā 23 cilvēki, kuri uzkopj pagasta teritoriju un veic citus darbus. Bezdarbnieki, kuriem ir tiesības strādāt ar motorzāģi, iztīra ceļmalas no krūmiem un kokiem, sagādā malku pagasta iestāžu apkures vajadzībām, metinātāji izgatavo atkritumu urnas, celtnieki veic kosmētisko remontu pagasta dzīvokļos.

”Iespēju robežās cenšamies nodarbināt cilvēkus pēc viņu specialitātes vai tuvu tai, tādējādi atdeve un ieguvums ir lielāks,” stāsta pārvaldes vadītājs. “Tomēr lielākā daļa veic vienkāršus darbus teritorijas sakopšanā, strādā kapsētās. Pārsvarā cilvēki strādā godprātīgi, visa malka ir bezdarbnieku sagatavota. Daudz atkarīgs arī no kontroles. Šogad divus cilvēkus nācās atlaist no darba par neattaisnotiem kavējumiem. Bet mēs esam saprotoši: ja cilvēkam ir spiedīga situācija un viņam vajag brīvu dienu vai dažas stundas, piemēram, lai apmeklētu vecāku sapulci skolā, aizvestu bērnu pie ārsta un tamlīdzīgi, tad tādos gadījumos nākam pretī. Vienmēr var atrast kādu kompromisu, atstrādāt vai paveikt ātrāk uzdoto apjomu.”

Juris ROGA