Indras estrādes spēks

Pēc žurnālista lūguma atmiņās pakavējās un savu viedokli par šo objektu izteica Indras kultūras nama vadītāja Anžela Kuzminska. Izrādās, šī ir trešā estrāde šajā vietā pie Indras dīķa, bet par visu pēc kārtas.

“Pirmā estrāde tika uzbūvēta 90. gadu beigās uz Līgo svētkiem pēc Valda Klimana ieceres un skicēm, kurš nomira pirms pāris gadiem,” stāsta Anžela. ”Tieši viņam esam par to pateicīgi. Tolaik tā bija stacionāra estrāde uz koka pāļiem virs ūdens, uz estrādi veda tikai viens celiņš. Tā paša gada augustā šeit notika pirmais starptautiskais mazākumtautību festivāls “Latgales vainags”. Uz estrādi jau veda divi celiņi — pa vienu kolektīvi nāca uz estrādi, pa otru to atstāja. Pirmā estrāde izturēja pāris festivālus, tad sapratām, ka turpmāka tās ekspluatācija nav pieļaujama no drošības viedokļa, jo svētkos piedalījās lieli kolektīvi, kuros bija pat vairāki desmiti cilvēku. Uz kārtējo festivālu “Latgales vainags” estrādi nolēma modernizēt, un tā tika uzbūvēta uz sauszemes pie Indras dīķa. Laika gaitā arī šī otrā estrāde nolietojās un vairs nebija tālāk ekspluatējama. Šogad tika realizēts projekts, un šis jau ir trešais estrādes variants, kurā daļa estrādes kompleksa ir virs ūdens, daļa — uz sauszemes. Arī izmēros tā ir lielāka par iepriekšējām, lai uz tās var brīvi izvietoties jebkurš kolektīvs. Šogad kārtējais — astotais — festivāls ”Latgales vainags” tika izdziedāts un izdejots uz jaunās estrādes.”

— Cik liela loma šim objektam ir pagasta kultūras dzīvē? Nevienam taču nav noslēpums, ka iedzīvotāju skaits laukos sarūk un sarūk.

— Kad notika pirmais festivāls “Latgales vainags”, man tas bija pirmais darba gads. Festivāls bija jauns, un viss šķita sarežģīti, darbs — apjomīgs, bet visi palīdzēja — strādāju kopā ar Valdi, talkā nāca Rita Barča, Jāzeps Dobkevičs un daudzi citi cilvēki. Pēc otrā festivāla jau sākām šaubīties, vai turpināt? Varbūt jāmeklē kas jauns? Bet nu jau pagājis astotais festivāls un saprotu, ka šie svētki tik dziļi iesakņojušies Indrā, ka ļaudīm tie nepieciešami kā gaiss. Cilvēki iepriekš plāno atvaļinājumu, lai tiktu uz šiem svētkiem, atbrauc jaunatne, kura šeit dzimusi, augusi un savulaik aizbraukusi strādāt citās pilsētās, atbrauc pat no ārzemēm. Ir cilvēki, kuri savus draugus aicina ciemos tieši uz šiem svētkiem. Šie svētki Indrai dod ļoti lielu grūdienu. Rosība sākas jau pavasarī: kad būs, kas atbrauks, kādi kolektīvi piedalīsies. Gatavošanās svētkiem sākas ne nedēļu vai divas pirms notikuma, bet krietni agrāk.

Jā, estrādi pamatā esam būvējuši tieši šiem svētkiem, bet tā tiek izmantota arī citos. Piemēram, jau nākamgad plānojam divus lielus pasākumus, kas noritēs uz jaunās estrādes: jūlija otrajā pusē mūsu kārta rīkot harmonistu svētkus, kas ir četru pagastu svētki: Indra sāka, stafeti pārņēma Robežnieki, Asūne, Svariņi, nu tie atgriežas pie mums. Augusta otrajā pusē svinēsim Ievārījuma dienu ar lielu koncertu uz estrādes. Līgo svētkus jau divus gadus svinam tur, kur kādreiz bija vecs grausts, bet tagad ir iekopta teritorija. Tur gan vēl ir ko labiekārtot, bet cilvēkiem šī vieta ir iepatikusies, tur arī svinēsim.

Jaunā estrāde ir liela, kolektīviem vietas gana, ir labs apgaismojums, ir nojume aparatūrai. Agrāk ar to visu bija problēmas. Atceros, reiz ieslēdzām vairāk gaismu, lai izgaismotu kolektīvu uz skatuves, un gaisma nodzisa pavisam. Fantastiski, ka kolektīvs neapjuka un turpināja dziedāt zem zvaigžņotām debesīm. Arī tādas atmiņas mums ir.

Esam padomājuši arī par skatītājiem. Sākumā sēdēšanai bija mūsu tradicionālie bluķi, pirms diviem gadiem klāt bija soli, kurus iznesām un novācām, bet šogad bija gan tradicionālie bluķi, gan pārvietojamie soli, gan stacionārie soli, kurus izgatavoja mūsu pagasta vīrieši. Tie paši, kuru rokām tapa Indras lokomotīve, kuri strādāja kapličas būvniecībā un spēj pārsteigt. Daudzās jaunās ieceres Indrā tiek ieviestas, pateicoties Ērikai Gabrusānei.

— Paldies par sarunu.

Juris ROGA