Par dvēseles veselību

Klīnikas speciālisti ir pārliecināti, ka vesels emocionāls fons palīdz cilvēkam adekvāti reaģēt uz jebkuriem notikumiem dzīvē — gan negatīviem, gan pozitīviem. Domāju, ka ru-dens šim pasākumam nav izvēlēts nejauši. Saasinājumi, kurus izraisa nestabils psihisks stāvoklis, raksturīgāki ir tieši rudenī. Pavasaris kā otrais krīzes periods, manuprāt, ir mazāk izteiksmīgs.
Viena no piedāvātajām dienām sākās ar kinofilmu “Freids”, taču tā tika demonstrēta uz lielā ekrāna klīnikas konferenču zālē tikai tāpēc, lai sapulcinātu visus interesentus un varētu sākt programmu. Tā, patiesību sakot, bija ekskursija pa ēku un iepazīšanās ar klīnikas pasākumu plānu. Visu, kas jūs interesē papildus, varat uzzināt klīnikas mājas lapā: http://psihosomatika.lv/page/o-klinike.

Turpretim es gribēju pievērst lasītāju uzmanību tam, ka par psihoterapeitu var saukties tikai tas speciālists, kuram ir bāzes medicīniskā izglītība, vēlāk psiholoģiskā. Bet psihoanalītiķis ir cilvēks, kuram bez speciālās ilggadējās izglītības ir desmit gadu prakses pieredze, ko viņš iesniedza un aizstāvēja zinātniskajai asociācijai, tikai tad saņēma tiesības izmantot psihoanalīzi savā darbā. Es saņēmu atbildes uz saviem jautājumiem no pirmajām personām, tāpēc dalos ar jums pilnīgi pārliecinoši. Savās publikācijās es vairākkārt no-rādīju uz to, ka “dvēseles” speciālista izvēlei jābūt rūpīgi apzinātai un atbildīgai. Un “divu latu” piedāvājumi, kas aizpilda “SS.lv.”, iznāks greizi tajā gadījumā, ja jūs dosiet priekšroku tiem. Kas sakāms par pakalpojumu maksu, paziņoju, ka psihosomātiskajā klīnikā tie maksā no 20 līdz 90 latiem par tikšanos (45 minūtes).

Pasākumam klīnikā, ko es apmeklēju, manuprāt, bija reklāmas un iepazīšanās raksturs. Tas arī nepārsteidza. Klīnika darbojas Rīgā tikai gadu. Un pienācis laiks atskaitīties par Eiropas projekta realizēšanu. Taču ideja piesaistīt sabiedrību emocionālās veselības problēmai pelna cieņu!

Mūsu sabiedrībā joprojām pastāv maldīgs, stereotipisks uzskats par psihologa darba svarīgumu. Un vēršanās pēc palīdzības pie šī speciālista tiek uztverta kā psihiski slimu cilvēku vēršanās pie psihiatriem. XXI gadsimtā, pa- stāvot vispārējai erudīcijai, cilvēki reizēm neapgrūtina sevi ar ārstu psihiatru un psihologu konsultantu dalījumu. Tāda absurda pasaules uzskata sekas ir tādas, ka dvēseles pārdzīvojumi tiek ielaisti, šaubas un uztraukums netiek novērsts laicīgi, savstarpējās attiecības nonāk strupceļā, pašapziņa netiek attīstīta, jūtas netiek identificētas atkarībā no apstākļiem utt. Protams, tādā gadījumā, tas viss neizbēgami izraisa slimības, kur jau vajadzīgi pavisam citi speciālisti, nevis praktizējoši psihologi.

Acīmredzamie fakti patiesībā ir biedējoši: palielinās trako skaits pilsētās, kuri staigā pa ceļiem ar rosīgu kustību, sarunājas paši ar sevi sabiedriskās vietās, neadekvāti uzplijas par sarunbiedriem pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem uz ielām un citur, bez šī “maigā” fakta ievērojami palielinās suicīdu skaits, par ko jau skaļā balsī ziņo Latvijas Psihiatru asociācija (http://www. privatpsihiatrija.lv/public/?id=4l&ln=lv).

Starp citu, no 8. līdz 12. oktobrim Lat-vijā pirmo reizi notika Psihiskās veselības nedēļa ar devīzi “Depresija — mēs varam palīdzēt!” Turklāt Pasaules veselības aizsardzības organizācija ik gadus 10. oktobrī visā pasaulē atzīmē Pasaules psihiskās veselības dienu. De-vīzē norādītās problēmas aktualitāte pieaug, depresija kļūst par vienu no visbiežākajām veselības problēmām, darba spēju zaudēšanas iemeslu un būtiskiem izdevumiem valstij veselības aiz-sardzības sfērā.

Šī problēma ir izplatīta arī Latvijā. Ar pacientiem depresīvā stāvoklī ik dienas nākas sastapties ne tikai psihiatriem, bet arī citu medicīnas nozaru speciālistiem, it īpaši ģimenes ārstiem. Saskaņā ar statistikas datiem Latvijā vismaz 120000 cilvēku katru dienu sūdzas par depresijas simptomiem.

Lai piesaistītu mediķu un masu mediju uzmanību šai nopietnajai problēmai un rīkotu diskusijas sabiedrībā, Latvijā pirmo reizi tika organizēta Psihiskās veselības nedēļa, kuras galvenā tēma bija depresija. Šīs nedēļas ietvaros notika dažādi pasākumi, kurus organizēja Latvijas Psihiatru asociācija un P. Stradiņa Rīgas universitātes psihiatrijas un narkoloģijas katedra sadarbībā ar Veselības aizsardzības ministriju, Latvijas Nacionālo veselības aizsardzības dienestu, Pasaules Veselības aizsardzības organizācijas pārstāvniecību Latvijā, Latvijas ārstu biedrību, Latvijas Narkologu un Psihoterapeitu asociāciju utt.

Kā paskaidroja Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Elmārs Tērauds, sakarā ar krīzi un lielu emigrējušo cilvēku skaitu Latvijas iedzīvotāju garīgais stāvoklis pasliktinās. Cilvēki nejūtas komfortabli un aizvien biežāk cieš no depresijas. Tērauda kungs atgādināja, ka saskaņā ar 2010. gada datiem Eiropā ir aptuveni 30 miljoni pacientu, kuri cieš no depresijas. Latvijā, pamatojoties uz oficiālo statistiku, aptuveni 4000, taču saskaņā ar pēdējo Finbalt aptauju — gandrīz 100000 depresijas slimnieku. Pašnāvību līmeņa ziņā mūsu valsts ieņem trešo vietu Eiropā. Tāpat E. Tērauds norāda, ka pēdējos gados par aizvien vairāk izplatītu kļūst rudens un ziemas depresija. “Šī depresijas forma bieži sastopama Latvijā un Skandināvijā, kur maz saules gaismas. Tam ir neiroķīmiski simptomi. Uz nedēļu ieteicams aizbraukt uz siltām zemēm. Ir gaismas terapijas metodes un medikamenti, kas var palīdzēt atbrīvoties no depresijas. Solārijs te nepalīdz,” intervijā “Baltcom” norādīja E. Tērauds. Viņš arī atzīmēja, ka smagu depresijas veidu ārstēšanā valsts palīdzība ir ļoti maza.

“Smagākiem depresīviem pacientiem vidēji mēnesī medikamentiem tiek patērēti aptuveni 6 lati. Mēs visi ejam uz aptieku un zinām, kādas zāles un cik var nopirkt par šo summu. Taču tie ir smagie pacienti, un šī summa viņu ārstēšanai ir niecīga daļa no tā, kas nepieciešams,” rezumēja E. Tērauds. Psihiatru asociācijas vadītājs ieteica arī vērsties pie speciālistiem, ja tādas depresijas pazīmes kā nemiers, miega traucējumi, slikts garastāvoklis, ēstgribas izmaiņas vērojamas divas nedēļas un ilgāk. Par psihiatru privātpraksi Latvijā var uzzināt te: http:/ /www.privatpsihiatrija.lv/public/?id= 4l&ln=lv

Nobeigumā es tomēr gribu sacīt, ka var vērot tādu speciālistu kā ārstu (ģimenes un profilu speciālistu, psihologu, juristu) kopīgās darbības tendenci. Un ja juristu un psihologu sadarbība nav tā svarīgākā tēma, tad ārstu un psihologu sadarbība nepieciešama, spriežot no šīs publikācijas.

Rudens tuvojas nobeigumam, ziemu mēs sagaidām ar dvēseles pārdzīvojumiem, un ja laikus neparūpēsimies par savas dvēseles veselību pirmajā problēmposmā — pie psihologiem, prieks no Ziemassvētku brīvdienām var būt aptumšots.
Vēlu visiem laikraksta “Ezerzeme” lasītājiem garīgu mieru un emocionālu līdzsvaru.

Irina JAPIŅA, praktizējoša psiholoģe, www.planeta-i.lv