Uzņēmēji sūkstās par nodokļiem

Ar uzņēmējiem

Vēršoties pie uzņēmējiem, diplomāte sacīja, ka vēlas uzzināt, kas notiek Dagdā, un informēt par tām sadarbības programmām, kuras piedāvā vēstniecība. Aktīvākais no klātesošajiem bija uzņēmējs Raimonds Nipers, kurš sūkstījās par nesamērīgi lielo nodokļu slogu uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kura rezultātā iedzīvotāji pamet valsti. Viņaprāt, Latvijā pastāv arī problēma ar statistikas precizitāti. Uzņēmējs pauda satraukumu par ārzemnieku aktivitātēm, kuri, pēc viņa sacītā, masveidā izpērk mežus, un nekāda saimnieciskā darbība tur nenotiek. Nipera kungs pauda viedokli, ka vietējiem uzņēmējiem nekas nelīdzēs, kamēr valstī nesamazinās nodokļu slogu vismaz līdz vidējam līmenim Eiropas Savienībā.

Novada domes priekšsēdētāja 2. vietniece Sandra Viškure precizēja uzņēmēja teikto, norādot, ka mežus un zemi faktiski nopērk mūsu pašu bāleliņi. Proti, ir nodibināti kopuzņēmumi ar Latvijas uzņēmumiem, zemi nopērk pašu firmas, bet patieso naudas plūsmu mēs nezinām.

Cits uzņēmējs stāstīja, ka viņa biznesā liela nozīme ir Eiropas Savienības projektu apguves iespējām. Ja to nebūtu, būtu jāslēdz bizness, jo privātais sektors nav maksātspējīgs un nevar veikt pasūtījumus. Arī birokrātija traucē. Diplomāte uzklausīja uzņēmēju sūdzības par kvalificētu kadru trūkumu.

Sandra Viškure diplomātei pauda savu viedokli, kā efektīvi varētu risināt nodarbinātības jautājumu. Viņasprāt, augstskolu studentiem ir jādod iespēja rakstīt tādus diplomdarbus, kas rada sev darbavietu. Kad tas notiks, tad arī šeit, Latgalē, radīsies darbavietas. Šodienas studenti iegūst profesiju, tā varbūt šeit ļoti vajadzīga, bet viņi negrib uzņemties atbildību būt vadītāji. Pēc Viškures domām, tā ir vislielākā problēma Latvijā, kad izaudzinām jauno paaudzi, iedodam profesiju, bet neļaujam caur diplomdarbiem veidot šīs darba vietas, kas dotu iespēju atdzimt uzņēmējdarbībai jauniešu dzimtajās vietās.

Dagdas novada pašvaldības lauksaimniecības konsultants Aivars Plotka informēja vēstnieci par nesen dibināto Dagdas novada lauksaimnieku biedrību un nosauca problēmas, kas traucē attīstīties lauk-saimniekiem. Viņš arī norādīja uz faktu, ka Latgalē ir zemākais attīstības indekss valstī. Tas valdībai būtu jāņem vērā un jārada šeit labvēlīgāka vide.

Vispasaules problēma

Tikšanās gaitā viešņa interesējās par daudziem jautājumiem, tostarp, kā Latgales attīstības plāns ietekmējis uzņēmējus un viņu pārstāvēto darbības sfēru, kas būtu tā viena lieta, ko katrs uzņēmējs ieteiktu valdībai Latgales attīstības veicināšanai, kādu vienu nodokli vajadzētu samazināt, lai uzņēmējs sajustu uzlabojumu, kas būtu tas, ar ko šai vietai piesaistīt investīcijas, kā uzņēmēji prezentētu šo vietu investoriem, lai viņi nāktu šurp? Diplomāte arī izstāstīja, ka ASV ir ļoti sarežģīta nodokļu sistēma un uzņēmējiem ir izdevīgāk algot nodokļu speciālistu nekā mēģināt tikt skaidrībā pašiem. Kerina Maklelanda pastāstīja, kāpēc diplomāti dodas uz reģioniem. Tas ir veids, kā iegūt skaidrāku priekšstatu par to, kas notiek reģionos. Tas ļoti labi palīdz saprast situāciju kopumā, un, tiekoties ar cilvēkiem, uzreiz ir skaidrāks, par ko kādus jautājumus aktualizēt. Un atkal atgriezās pie nodokļu tēmas, sakot, ka ir strādājusi ļoti daudzās pasaules valstīs un katrā dzirdējusi bažas un neapmierinātību ar nodokļu sistēmu. Acīmredzot tā ir vispasaules problēma, kā uzņēmējiem tikt galā ar nodokļu slogu. Bet ASV vēstniecībā ir speciāla nodaļa, kas nodarbojas ar ekonomiskajiem jautājumiem un kuras galvenais uzdevums ir veicināt sadarbību starp Amerikas biznesu un biznesu šeit, Latvijā. Dip-lomāte izdalīja dažas vizītkartes un aicināja mūsu uzņēmējus sazināties un iepazīties ar šiem cilvēkiem, atsaucoties uz šo tikšanos šodien.

Ar medijiem

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Kerina Maklelanda sacīja, ka vizīte izdevās ļoti veiksmīga. Ir atvesta arī izstāde ar plakātiem, dokumentiem, fotogrāfijām par Latvijas un Amerikas attiecībām. Šī izstāde ir par godu 90. gadadienai abu valstu attiecību vēsturē. Tiekoties Dagdas vidusskolā ar skolēniem, diplomāte runāja par stereotipiem, par to, cik viegli ir iekļūt stereotipu lamatās un vispārināt priekšstatus par cilvēkiem un reģioniem. Kerina Maklelanda bija arī dzirdējusi, ka Latgalē dzīvo visviesmīlīgākie cilvēki Latvijā, un ar gandarījumu atzina, ka tas tā ir — Dagdas cilvēki tiešām bijuši ļoti viesmīlīgi.
Atbildot uz jautājumu par abu valstu uzņēmēju iespējām sadarboties, diplomāte sacīja, ka bieži tiekas ar valdības pārstāvjiem, lai pārrunātu to, kā veicināt šo sadarbību abu valstu starpā tieši biznesa jomā. Protams, pasākumu kopums, lai kādu valsti rādītu pievilcīgāku investoriem, ir ļoti plašs. Viens no rādītājiem ir nodokļu slogs, uz ko jau norādīja Dagdas uzņēmēji, bet Kerina Maklelanda uzsvēra arī to, ka reģiona pievilcību investoru acīs veicina laba izglītība, apmācības iespējas, darbaspēka kvalifikācija. Viņa atkārtoja, ka ASV vēstniecībā ir nodaļa, kuras galvenais uzdevums ir veicināt šo sadarbību un biznesa attīstību abu valstu starpā. Laba joma, kurā varētu sadarboties, ir mežizstrāde un meža apsaimniekošana.

— Latvijā un Latgalē it sevišķi aktuāli demogrāfijas jautājumi — iedzīvotāji pārceļas uz lielpilsētām un izbrauc uz ārzemēm, ir maza dzimstība. Vai Amerika ir piedzīvojusi tamlīdzīgas problēmas? Varbūt mēs varam kaut ko pamācīties?

— Mums tāpat ir ļoti svarīgas šīs problēmas, arī mums dzimstība ir zema, salīdzinot, teiksim, ar Eiropas rādītājiem. Arī Amerikā cilvēki brauc projām no mazajām pilsētiņām, pārceļas uz štatu centriem, lielajām pilsētām. Mūsu atbilde šim procesam ir imigrācija, jo Amerika ir imigrantu zeme. Tā ir zeme, kurp cilvēki nāk no visas pasaules, un mēs atveram savas durvis cilvēkiem no citām valstīm. Ja šodien skatāties uz mazajām pilsētiņām Amerikā, tad ļoti daudzas no tām ir tikušas burtiski atdzīvinātas, tieši pateicoties imigrantiem. Protams, tas nes sev līdzi daudz dažādu problēmu, bet garākā attīstības termiņā, tālākā perspektīvā, protams, mēs uzskatām, ka tas valstij nesīs labumu.

Juris ROGA