Pilsēta, kurā laimējās dzīvot

Pārveidotais bērnības pilsētas centrs ar ģerboni strūklaku, romantiskā Mazā Tirgus ieliņa, kā arī redzamās pārmaiņas Pils kalnā un grāfu parkā atstāja ļoti pārsteidzošus iespaidus uz viešņām. Mūsdienīgie ietvju un ielu segumi, dekoratīvās informācijas norādes, skvēri, puķu dobes, mazās arhitektūras formas... Taču visvairāk manas tuvinieces pārsteidza tīrība, ko māsa Jeļena, kura pēc profesijas ir ārste, nosauca pat par sterilu. Neslēpšu, ka patīkami bija dzirdēt šādus komplimentus, kas ir pilnīgi pelnīti. Šīs pēdējo gadu vērienīgās pārmaiņas pilsētas vidē prasīja milzīgu konkrētu cilvēku darbu. Viss sākās ar vēlētāju apgaismību un saprātību: vara pilsētā vairākkārt pārgāja no rokām rokās, kamēr beigu beigās uzvarēja veselais saprāts. Kopš tā laika arī sākās ilgi gaidītās pārmaiņas, ko atbalstīja paši krāslavieši, kuri nav aizmirsuši sakoptības un māmuļas dabas dāvātā skaistuma īsto vērtību.

Rudenī Krāslavas novada domes sēdē deputāti atkārtoti un vienbalsīgi uz pieciem gadiem pašvaldības aģentūras “Labiekārtošana K” direktora amatā apstiprināja Ēvaldu Cauņu. Tas arī kalpoja par šīs publikācijas tapšanas ieganstu, tikai pierunāt galveno labiekārtotāju sniegt interviju man nenācās viegli, jo viņu gaidīja nebeidzamas rūpes. Pirms sarunas es uzprasījos uz nelielu ekskursiju, vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc pirmā sniega saulainais laiks bija labvēlīgs fotografēšanai.
Tajā pirmdienā Vienības ielā saskaņā ar saņemtajiem pilsētnieku pieteikumiem tika aizvākti bīstamie koki. Pieredzējuši speciālisti sadalīja kokus klučos vertikālā stāvoklī, cenšoties netraucēt autotransporta kustībai. Malka un ciršanas atkritumi uzreiz tika aizvesti: taupīgiem saimniekiem viss tiek likts lietā. Tālāk firmas vadītājs izteica pateicību brīvprātīgajiem palīgiem — “Varavīksnes” skolas 12. b klases audzēkņiem, kuri trešo gadu kopā ar skolotāju Jeļenu Kļimovu pavasaros un rudeņos sakopj pareizticīgo kapus. Zīmīgs piemērs, kas liecina par savstarpējo sadarbību ar vietējiem iedzīvotājiem un jaunās paaudzes audzināšanu! Nikodema Rancāna ielā es nofotografēju divu nepabeigto daudzdzīvokļu māju demontāžu. Vairāk nekā divus gadu desmitus tie bija kā “skabarga acī” un bojāja pilsētas izskatu. Deputāti visbeidzot atrada problēmas risinājumu. Tas, kurš grib, dara, nevis aizbildinās ar krīzi un objektīvām grūtībām.

— Kā diplomēts uzņēmējs kļuva par saimniekotāju numur viens? Sekoja ilga pauze, pirms atskanēja nesteidzīga atbilde.

— Ar mehāniķa diplomu strādāju par speciālistu sovhozā, biju inženieris rajona patērētāju biedrības sistēmā un labi pazīstamajā firmā “Varpa”. Neslēpšu, ka visur darbi ritēja normāli, taču ar gadiem radās kaut kāds iekšējs diskomforts. Dzīvoju Augstkalnē, taču kopš jaunības gadiem uzskatu sevi par krāslavieti: mana dzimtā skola atradās grāfu pilī, kuru varas iestāžu vainas dēļ piemeklēja pamestības bēdīgais liktenis. Bija sāpīgi skatīties arī uz Krāslavu, kas bija nolaista līdz galējībai. Nav un nevar būt attaisnojuma neiedomājamam postam. Kad pirms septiņiem gadiem jaunais mērs Gunārs Upenieks piedāvāja man uzņemties domes saimniecības nodaļas vadību, mani pāris mēnešus mocīja šaubas. No vienas puses, bija žēl zaudēt labu amatu, jo uzņēmumā “Varpa” mani cienīja. No otras puses, kādam bija jādara gals tai postažai, un es pierakstījos kā pretendents uz vakanto vietu. Mēs bijām trīs kandidāti, un tā sasaukuma deputāti nobalsoja par mani. Acīmredzot likteņa zīme... Pēc pāris gadiem es sāku vadīt pašvaldības aģentūru “Labiekārtošana K”. Risinot nebeidzamas problēmas, laiks aizritēja kā viens gads.

— Piemērots moments, lai atskatītos atpakaļ. Ko vissvarīgāko ir izdevies paveikt pirmajos piecos gados?

— Bez vismazākā pārspīlējuma sākt nācās no nulles. Divus galvenos uzdevumus (kolektīva veidošanu un materiāli tehniskās bāzes radīšanu) nācās risināt paralēli, turklāt paātrinātā tempā. Tas bija ļoti grūts laiks, bet bija deputātu atbalsts. Iemantot vietējās varas vīlušo krāslaviešu uzticību arī nebija vienkāršs darbs, tikai labs sākums vienmēr ir grūts. Daudzējādā ziņā palīdzēja regulāras tikšanās ar pilsētniekiem, kuru ierosinājumi parasti tika iekļauti aģentūras darba plānos. Pakāpeniski tika izveidots savs stils: vērīga attieksme pret katru krāslaviešu, bet tagad jau arī par novada iedzīvotāju iesniegumu (rakstisku vai mutisku). Patiesa uzticība tiek iemantota nevis ar vārdiem, bet ar konkrētiem darbiem, kas, manuprāt, arī ir īsta demokrātijas skola.

Vēl viens būtisks faktors — mācības. Bija nepieciešamas jaunas zināšanas, un mēs ar vietnieci Svetlanu Saksoni, nepārtraucot darbu ražošanā, pabeidzām augstskolu. Lai neizgudrotu velosipēdu, uzmanīgi apguvām labiekārtošanas pieredzi citās pašvaldībās. Daugavpilī mācījāmies, kā aizvākt kokus kapsētās, Ventspilī apguvām pilsētas vides estētikas mācību, centāmies pārņemt labāko, ko redzējām Vidzemes un Kurzemes pilsētās un laukos. Jaunas idejas mums radās pēc izstāžu apmeklējuma Čehijā, Slovēnijā, Ukrainā, mūsu Rāmavā. Lūk, ja vēl ieceres sakristu ar finanšu iespējām, taču visam ir savs laiks. Svarīgi ir kas cits: labiekārtošanas firma ietur pareizu kursu uz mehanizāciju, lai paaugstinātu efektivitāti un atvieglotu strādājošo darbu.

— Pastāstiet par aģentūras “Labiekārtošana K” kolektīvu un tā darbiem šodien?

— Darba kolektīvs — tie ir gandrīz trīs desmiti uzticamu, darbā pārbaudītu cilvēku, plus tagad jau pieredzējušais vadošais posms. Ir apmierinoša materiālā bāze ar nepieciešamo tehnikas kompleksu. Cilvēki cenšas un labiekārtošanas uzdevumu risināšanā pastāvīgi jūt deputātu kontroli un atbalstu. Lai sekmīgāk risinātu jautājumus, arī pats kļuvu par deputātu. Rūpju un pienākumu man kļuvis vairāk, taču aizstāvēt kolektīva intereses tagad ir ievērojami vieglāk. Īpaši iepriecina tas, ka ceļas krāslaviešu pašapziņa, mainās attieksme pret pilsētas vides uzturēšanu. Mēs izrādām pretimnākšanu cilvēkiem, un viņi palīdz mums — gan ar padomiem, gan ar darbiem. Tā ka acīmredzamais progress Krāslavas labiekārtošanā tiek panākts kopīgiem spēkiem. Ne cilvēks kalpo varai, bet vara kalpo cilvēkiem!

Šodien mēs vērojām bīstamu koku aizvākšanu Vienības ielā, un tagad publiski paziņoju, ka visi pilsētnieki pieteikumi ir izpildīti. Negaidītas problēmas radīja viesuļvētra, kas plosījās oktobrī, un tās sekas nācās likvidēt bez vilcināšanās. Mums nav pieņemts atlikt svarīgus darbus uz vēlāku laiku. Kas sakāms par iegūto koksni, tad es galvoju jums, godājamie lasītāji, ka pie mums ir bezatkritumu ražošana. Malka tiek izmantota bijušās rajona izpildkomitejas lielās ēkas apkurei, kur tagad atrodas arī mūsu firmas ofiss. Tādējādi tiek nodrošināti normāli apstākļi telpu nomātājiem. Lietkoksne tiek izmantota mazo arhitektūras formu remontam un izgatavošanai, bērnu laukumu iekārtošanai. Daļa tiek nodota Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas filiālei mācību procesa nodrošināšanai. Cirsmas atkritumi tiek pārstrādāti šķeldā un pārdoti kurināmā veidā pilsētas katlu mājām. Ir pieprasījumi, lai mūsu firma sniegtu servisa pakalpojumus, diemžēl traucē birokrātiski ierobežojumi. Situācija nonāk līdz absurdam, kad pēc privātīpašnieka lūguma mums nav tiesību appļaut zālienu, bet ne jau katram namīpašniekam ir līdzekļi trimera vai zāles pļāvēja iegādei. Iznākumā cieš pilsētas seja, kas ir pretēji mūsu labiekārtošanas uzņēmuma galvenajam uzdevumam.

— Ko izdevās paveikt šogad?

— Domāju, ka vērīgie krāslavieši ir pamanījuši: mēs apgūstam koku lapotņu figurālas veidošanas mākslu, kas dos skaistumu pilsētai. Skvēriņus, kas parādījušies projektu realizēšanas rezultātā, nākas uzturēt priekšzīmīgā kārtībā. Šim nolūkam mēs izmantojam algoto pagaidu sabiedrisko darbu veicējus, bet faktiski sētnieku palīgu darbu. Apstiprinātie iecirkņi ir lieli, tāpēc sētniekiem bez palīgiem nekādi nevar iztikt. Paldies Eiropas fondiem! Lai atvieglotu ielu kopēju darbu, šogad ieviesti smilšu savācēji. Gan ērtāk strādniekiem, gan putekļu ielās kļuvis mazāk.

Pagājušovasar pilsētas centrā un Sv. Ludvika laukumā parādījās uzkarināmie puķu podi, oriģinālus dekoratīvus elementus mēs pārņēmām kaimiņpilsētā Daugavpilī. Aizvien vairāk ir vajadzīgs puķu dēstu, un šo problēmu risinām kompleksi: daļu audzējām pašu siltumnīcā, daļu iegādājāmies kaimiņpilsētās.

Izmantojot gadījumu, izsaku sirsnīgu pateicību krās-laviešiem, kuri bez maksas mums piedāvā tulpju un narcišu sīpolus. Dzīvot ziedošā pilsētā ir liels labums, vēl patīkamāk ir uzklausīt Krāslavas viesu komplimentus. Iepriecina, ka aizvien vairāk cilvēku cenšas ar savu darbu padarīt dzimto pilsētu krāšņāku. Šogad lielisku iniciatīvu parādīja jaunatne: Persteņa ezera krastā parādījās populāra atpūtas zona ar sporta laukumiem. Un kā sekas tam — kļuvis mazāk vandalisma faktu — pilsētas vide audzina! Krāslava var kļūt par vienu no skaistākajām Latvijas pilsētām, un tādai tai arī jābūt!

Aleksejs GONČAROVS