Cik jauni mēs bijām...

Trakojot politiskajām vētrām, mainās režīmi un ideoloģijas, bet patriotisma svētais jēdziens — mīlestība uz dzimteni — ir nemainīgs kā debesis un saule. Lūk, kāpēc par nelabojamo romantiķu salidojuma kulmināciju kļuva dziesmas “Lai vienmēr būtu saule...” kordziedājums latviešu un krievu valodā.

Protams, bija arī obligātais pionieru sauklis, kā tad bez tā? Jaunie mākslinieciskās pašdarbības dalībnieki no Krāslavas pamatskolas spīdoši pārtapa nesaprotamos tēlos, turklāt tik dabīgi un artistiski, ka pionieru vadītāji stāvot ļoti ilgi aplaudēja butaforiskajiem pionieriem. Tas bija nesen, tas bija sen... Veltīgi ir atteikties no pagātnes, bet, lūk, vēstures saudzīga glabāšana, attīrot graudus no pelavām, taisnību no meliem, arī ir sekošana veselajam saprātam. Šī doma vairākkārt izskanēja dedzīgo runātāju vārdos. Kā arī frāze “Mēs audzinājām labus cilvēkus, mums nav kauns par pagātni ”.

Ekskursijas ideja neaizmirstamajā Pionieru valstī brieda pakāpeniski. Pirmais gandrīz provokatorisko domu izteica īsts vīrietis — Aleksandrs Kadeņecs, kas nemaz neatņēma drosmi viņa bijušajiem kolēģiem audzināšanas darbā. Spontāni radās iniciatīvas grupa: Lidija Ostrovska, Janīna Gekiša, Zenta Meldere, Inta Beikule, Rita Vekšina, Dina Grigorjeva, un sagatavošanas posms startēja.

Par visuzskatāmāko un vissvarīgāko kopīgās iniciatīvas rezultātu kļuva pionieru fotoarhīva parādīšana uz ekrāna, un vēstures hronikas demonstrēšanas gaitā tika precizēti pionieru vadītāju vārdi. Kā man šķita, baltu plankumu gandrīz nepalika. Simtiem līdzi atvesto fotogrāfiju ceļoja no ro- kām rokās. Arī dedzīgu debašu laikā es atklāju sev daudz ko jaunu. Tālajā 1978. gadā Izvaltas vidusskolas vecākā pionieru vadītāja Lidija Ostrovska pārstāvēja Latviju Vissavienības skolotāju kongresā Maskavā! Ne-mierpilnais cilvēks Zenta Meldere izjusti runāja par Krāslavas 2. vidusskolas pionieru kinoteātra “Biedrs” slaveno vēsturi. Tas bija ne tikai tematisko filmu demonstrējums, bet arī profesionālā orientācija, lektoru prakse, kinofestivāli, aģitbrigādes, tikšanās ar ekrāna zvaigznēm un ievērojamiem cilvēkiem. Piemiņai par to laiku Zenta saudzīgi glabā Vissavienības balvas, tajā skaitā arī TSSI medaļu. Novadpētniece pēc aicinājuma un grāmatu par Krāslavas ģimnāzijas vēsturi autore Janīna Gekiša īpaši uzsvēra: “Mainās laiki un cilvēki, un vēstures aspektā ļoti svarīgi ir atcerēties un saglabāt labāko, kas bijis. Un nav arī cildenāka uzdevuma par to, ar ko mēs nodarbojāmies toreiz un tagad. Labu cilvēku audzināšana ir mūžīgs, bezgalīgs process.”
Sirsnīgā sarunā pēkšņi noskaidrojās, ka Priežmalas vidusskola bija īsta pionieru vadītāju kadru kalve, un šis sasniegums saistīts ar lieliskas pedagoģes Janīnas Nazarovas vārdu, kura atdeva iemīļotajam darbam 54 dzīves gadus, kura, protams, arī bija vecākā pionieru vadītāja. Ar lielu pateicību par savu audzinātāju runāja Valentīna Vanaga, Zoja Agafonova, Nadežda Ivanova.

Viņi kopā atmiņās pārcilāja daudz ko — runāja par sapulcēm, salidojumiem, festivāliem, pionieru nama ēkas atklāšanu, bet vēl par darbu kolhozos un sovhozos, daudzām tonnām savāktās makulatūras un me- tāllūžņu, mazajām olimpiskajām spēlēm, konkursiem un, protams, pārgājienu ugunskuriem. Un bija vienisprātis, ka nākamais vecāko pionieru vadītāju salidojums notiks tieši pie dabas krūts.

Uzstājās trīs pionieru nama direktores: Rita Vekšina, Ināra Lesniece un Dina Grigorjeva, kura līdz šai dienai saglabājusi stingra bet taisnīga vadītāja imidžu. Nostalģiski romantisko pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja izglītības un kultūras nodaļu vadītājas Lidija Platonova un Marija Mickeviča.
Uz tikšanos, draugi!

Aleksejs GONČAROVS