Piecas neaizmirstamas dienas Turcijā

Pretendentu uz starptautiskās programmas konkursu bija atliku likām, un konkurentu cīņā mūsu ģimnāzijai laimējās kļūt par neparasta projekta dalībnieci, kas startēja pagājušajā vasarā, bet noslēgsies 2014. gadā. Citu valstu kultūras un valodu apgūšana, apmaiņa ar informāciju izglītības sfērā, starptautiska partnerība... Sākumā bija sagatavošanās seminārs “Skolu part-nerība”, vēlāk notika gatavošanās ārzemju turnejām.

Ceļojums ir dārgs prieks, taču 21000 eiro projektu finansējums palīdzēja ģimnāzijas pedagogu un skolēnu sapni pārvērst par realitāti. Limitēts skaits (24 aizrobežu braucienu dalībnieki) pavēra plašas iespējas, ko arī sāk izmantot krāslavieši. Pirmajā romantiskajā iepazīšanās ceļojumā uz noslēpumaino Turciju, programmas vadošo valsti, devās projekta autore Inga Leikuma, vienpadsmitās klases skolnieces Marija Podjava, Līga Pauliņa, pedagoģes Ļubova Ma-kareviča, Inga Skerškāne, kā arī ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns, kurš labprāt piekrita dalīties gūtajos iespaidos ar laikraksta “Ezerzeme” lasītājiem. Delegācija tika komplektēta saskaņā ar stingru atbilstības principu starptautiskā projekta prasībām. Pedagoģe Ļubova Makareviča bija galvenā tulka lomā, Inga Skerškāne — vizuālās mākslas skolotāja, bet audzēkņi tika noteikti labāko eseju un logo atlases konkursa gaitā par uzdoto tēmu.

Tālo ceļu viņi pārvarēja nepilnā diennaktī ar trim gaisa laineriem pa maršutu Rīga — Frankfurte — Minhene — Ankara. Ar šo pašu reisu lidoja arī projekta partneri no Lietuvas un Portugāles, bet vēlāk pievienojās Polijas, Slovēnijas, Bulgārijas, Rumānijas, Grieķijas, Itālijas, Turcijas delegācija — pavisam seši desmiti cilvēku.

Piecas neaizmirstamas dienas ar dzīvošanu komfortablā viesnīca pagāja kā burvīgs sapnis. Iepazīšanās ar eksotisko austrumu valsti, jauni draugi, viesmīlība. Delegāciju prezentācijas laikā katrs projekta dalībnieks saņēma galvaspilsētas varas orgānu suvenīrus un galveno dāvanu — albumu “Stambula”.

Ankaras liceja apmeklējuma pirmā diena kļuva par pārsteigumu: vidējā mācību iestāde izrādījās specializēta, bez kā saska- ņā ar Turcijas izglītības sistēmu nav iespējams iestāties medicīnas augstskolā. Par maz ir mācīties medicīnas licejā, nepieciešams vēl pastrādāt praksē medicīnas māsas vai sanitāra amatā, bet vēlāk kļūt par studentu. Skolas forma stingri atbilst profilam — balta vai zaļa, ar medicīnas emblēmām. Vispārējās izglītības mācību bāze īpaši neatšķiras no Latvijas, bet kultūras sfērā licejs specializējas tautu dejās. Koncertprogrammā deju meistarību demonstrēja tikai puiši, un, protams, cienāja ar nacionālajiem ēdieniem.

Otrā diena bija veltīta patriotiskajai audzināšanai, kam Turcijā tiek veltīta sevišķa uzmanība. Starptautiskā projekta dalībnieki kļuva par lieciniekiem tam, kā vecajā Ankarā uz Atatjurka (kas tulkojumā nozīmē turku tēvs) kapa vietu pastāvīgi gāja lielas grupas — gan pirmsskolnieki, gan skolēni parādes formā ar valsts karodziņiem rokās. Mauzolejā tika stāstīts par nacionālās atbrīvošanas kustības vadītāja, suverenās Turcijas pirmā prezidenta, valstiskuma pamatu licēja Mustafa Kemala varonīgo dzīvi. Kauju panorāmas, Ata-tjurka personīgās mantas... Vakarā viesnīcas konferenču zālē notika seminārs skolu sadarbības jautājumos un skolēnu eseju konkurss.

Trešā diena — ekskursija gadsimtu dzīlēs. Divos autobusos sadarbības partneri nobrauca 500 kilometru garu ceļu, lai apmeklētu Kapadokiju un apskatītu Turcijas pirmo kristiešu alas. Vesela pazemes pilsēta ar dievnamiem un aizsargbūvēm. Vakarā viesus no Eiropas gaidīja pārsteigums: Kapadokijas amfiteātrī notika precību un kāzu turku stilā teatralizēts uzvedums. Bija obligāts cienasts ar nacionālajiem ēdieniem, kas atbilda jebkurai gaumei. Ja patīk, cienājies ar asiem ēdieniem, veselīgā dzīves veida cienītājiem — veģetāriešu virtuve, austrumu saldumi... Vārdu sakot, gaumju un vēlmju pilnīga demokrātija. Noslēgumā bija diskotēka eiropiešu stilā.

Nākamajā dienā projekta dalībnieki apskatīja vēstures muzeju, apmeklēja turku tirgu, kur māksla kaulēties ļauj pat divkārt nosist cenu. Par prieku pircējiem un pārdevējiem, kuriem azarta komerciāla kontaktēšanās ir svarīgāka par peļņu, ar ko gad-simtu garumā ir slaveni austrumu tirgi. Veltīgi mūs, Latvijas iedzīvotājus, tur gribēja pārsteigt ar Turcijas podnieku darbnīcu. Mūsu Līga Pauliņa, keramiķu dzimtas turpinātāja, ieņēmusi amatnieka darba vietu, braši grieza ripu un no slapjiem māliem izgatavoja tādas kvalitātes latgaliešu darinājumu, ka visi bija pārsteigti. Pazīsti mūsējos!

Atpakaļceļā uz Ankaru bija kārtējā eksotika: sālsezera apmeklējums, kur pēc senlaiku metodes (iztvaicēšana ar saules palīdzību) iegūst sāli medicīniskajām vajadzībām. Vēl viena ekskursija pagātnē.

Pēdējā diena ar skumju pieskaņu bija atvadīšanās no viesmīlīgās Turcijas, ko apvij leģendas un teikas. Rezultātu apkopošana — tā bija sertifikāta pasniegšana katram starp-tautiskā projekta dalībniekam. Saruna par perspektīvu — tuvākajiem nākotnes plāniem aizraujošā projekta ietvaros. Vienojās, ka visi uzņems filmas par mūžīgo tēmu “Tēvi un bērni”. Jaunie un pieaugušie varēs mācīties vieni no otriem, un tas viņiem būs jādara, bez tā nav iespējama sabiedrības vispārēja evolūcija. Un kas būs ar sabiedrību pēc 40 - 50 gadiem? Tas nav gluži lieks jautājums, bet globāla problēma, kā saglabāt dzīvi uz zemes. Tā būs jārisina tagadējai jaunajai paaudzei. Pirms pilnveidot pasauli, tā jāsaprot un jāpieņem visā tās daudzveidībā.

Tuvākie plāni ir šādi: krāslaviešu nākamais brauciens ieplānots janvārī uz Rumāniju, bet vasarā ļoti interesantā projekta dalībnieki tiksies mūsu pilsētā.

Apkopojot rezultātu, Jānis Tukāns uzsvēra, ka tagad kļuvušas saprotamas Turcijas grūtības ceļā uz Eiropas Savienību. Ļoti sarežģīti ir kļūt par eiropiešiem, neatsakoties no austrumu tradīciju ievērošanas. Kontaktēties Turcijas pilsētu ielās bija grūti, praktiski neviens ne- zina nedz angļu, nedz krievu valodu. Jaunatne ģērbjas eiropiešu stilā, taču sievietes nacionālajos tērpos ar aizsegtām sejām ir parasta parādība. Patīkami ir tas, ka turki, sadarbības partneri, izrādīja dzīvu interesi par Latviju. Uz drīzu tikšanos Krāslavā!

Aleksejs GONČAROVS