Dagdas novada Folkloras centram 10 gadu!

Pirms desmit gadiem, 2002. gada novembrī, ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu Dagdā tika izveidots Folkloras centrs, kas kļuva par pirmo šāda veida centru Latvijā. Centrs par savu galveno mērķi izvirzīja tradicionālās kultūras mantojuma un novada savdabības glabāšanu, aizsardzību un kopšanu. Kopš 2010. gada Folkloras centrs darbojas kā patstāvīga Dagdas novada struktūrvienība. Centru vada Inta Viļuma, kurai par ideju un veiksmīgu projekta realizēšanu 2003. gadā piešķirta Lielā Folkloras gada balva.

— Inta! Kas bija tie galvenie kritēriji folkloras centra izveidē?

— Centrs tika veidots pēc Latvijas folkloras krātuves (LFK) darbības principa. LFK arhīvs ir vieta, kuru intensīvi apmeklē Latvijas folkloras un tradicionālās kultūras pētnieki, augstskolu studenti, skolēni, novadpētnieki un dažādi interesenti. Dagdas novada Folkloras centrs arī ir sava veida arhīvs, kurā glabājas ar Dagdas novadu saistītie materiāli. Pēc tiem centrā vēršas gan skolēni, gan tuvāki un tālāki studenti, protams, arī folkloras kopu vadītāji. Lai arī savulaik jau tā nelielais Krāslavas rajons tika sadalīts vēl mazākos novados, centrs joprojām sadarbojas ar Krāslavas, Rēzeknes un citiem novadiem. Robežas nav šķērslis vienotam mērķim — kopīgiem spēkiem apzināt, saglabāt un kopt mūsu tradicionālās kultūras vērtības.

— Kādi ir svarīgākie secinājumi, kas gūti pirmajā centra pastāvēšanas desmitgadē?

— Mūsu reģionā sastopami krāšņi un daudzveidīgi folkloras materiāli. Uzsākot savu darbību folkloras kopā “Olūteņi”, es vēl paspēju sastapt daudzas brīnišķīgas teicējas un piefiksēt savdabīgos tradicionālās kultūras izteiksmes veidus, tai skaitā tradicionālo dziedāšanas manieri un citus. Tajā pašā laikā man nācās saskarties ar reģiona folkloras kustības trūkumiem, kas izpaudās kā mūsdienīgas koordinācijas un pieredzes apmaiņas nepietiekamība, arī mērķtiecīgas izglītības papildināšanas iespējas nebija. Negatīvo iespaidu uz procesu atstāja arī lielais attālums līdz attiecīgām institūcijām Rīgā.

— Dagdas Folkloras centrs savu darbību uzsāka vairākos virzienos. Kuri no tiem būtu aktuālākie?

— Centrs aktīvi iesaistījās reģiona tradicionālās kultūras vērtību pētīšanā un dokumentēšanā. Realizēti vairāki Kultūrkapitāla fonda projekti, kas deva iespēju piefiksēt Latgalē gadu simtiem glabāto Maija dievkalpojumu tradīciju pie novada ceļmalu krustiem, apzināt un restaurēt Dagdas tautastērpu, kam ir milzu nozīme, jo daudzām vietām tautastērps nav saglabājies. Par Dagdas tautastērpu savākts bagātīgs un ļoti interesants materiāls.

Darbojoties izglītošanas un profesionālās pilnveides jomā, Folkloras centrs realizēja projektus, kas deva iespēju organizēt semināru ciklus lokālās dziedāšanas tradīciju iepazīšanai, tradicionālā kultūras mantojuma apguves kursus, piesaistot profesionālus lektorus. Seminārs “Ziemas zīmes debesīs - Ziemassvētki” rosināja paplašināt auditoriju un pievērsties arī citām gadskārtām, sekmējot dalībnieku pieredzes apmaiņu. Tautas namu, folkloras kopu vadītājiem, skolotājiem un citiem interesentiem bija iespēja atklāt kaut ko jaunu gan svētku noformēšana, gan svinēšanā. Pagājušajā gadā Etniskās kultūras apzināšanas un dokumentēšanas programmas “Tradicionālo prasmju skola 2011 Latgalē” ietvaros pēc Dagdas Folkloras centra iniciatīvas četras sestdienas — 5., 12., 19. un 26. martā — Dagdā visiem interesentiem bez maksas bija iespēja apgūt Latgales tradicionālos dančus un rotaļas. Šis pasākums guva lielu atsaucību, tāpēc sekoja lūgums organizēt vēl vienu šāda veida nodarbību Dagdā. Sarunas jau ir ievadītas. Nākamās tradicionālo danču un rotaļu nodarbības laiks ir ieplānots nākamā gada pavasara brīvlaikā, lai arī skolu jaunatnei būtu iespēja iepazīt un pārmantot šo unikālo tradīciju.

— Jūsu vadītais folkloras centrs veiksmīgi darbojies ne tikai projektos, bet arī realizējis dažāda veida pasākumus.

— Tas tā tiešām ir. Jau par tradicionālo kļuvušais un visu iecienītais dziedošo kolektīvu un “gvelžu” saiets “Auni kõjas, laksteigola!” nākamgad izskanēs desmito reizi. Centra pastāvēšanas desmitgades laikā notikuši tādi spilgti pasākumi kā Vakarēšana Dagdā, folkloras svētki “No grauda līdz maizes klaipam” un, protams, X Starptautiskais masku tradīciju festivāls, kurš izvērtās par īpaši neaizmirstamu ar savu vērienīgumu un maskoto ļaužu daudzveidību. Tas mūs pamudināja katru gadu ziemas izskaņā rīkot maskošanos Priežu kalnā.

Folkloras centrs veic arī folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu vadītāju koordinēšanu, paziņojot par gaidāmajām skatēm, to tematiku, iespējamām programmām, informē par semināriem un vadītāju sanāksmēm, dažādiem pasākumiem, jo saņem tiešu informāciju no Latvijas folkloras biedrības un Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra.

Tika pieņemts arī Daugavpils Kultūras centra aicinājums apzināt novada godu saimnieces un piedalīties videofilmas “Dienvidlatgales godu saimnieču atmiņas: receptes, tradīcijas, dziesmas, atgadījumi” tapšanā. Videofilmā parādīsies arī Dagdas novada saimnieces ar savām unikālajām receptēm, dziesmām un atgadījumiem.

— Paldies un veiksmi turpmākajā darbā!

Juris ROGA