Svariņu novadpētniecības istabai trīs gadi!

Tieši 18. novembrī apritēs trīs gadi, kopš Svariņos atklāta novadpētniecības istaba, kuras izveides iniciatores ir Svariņu pa- gasta tautas nama vadītāja Erna Šļahota un bibliotēkas vadītāja Ludmila Paskačima. Abas sievietes vienā balsī apgalvo, ka ne viņas vienas pielikušas roku šim darbam, ka vislielākā pateicība pienākas tieši pagasta ļaudīm, kuri bijuši gana atsaucīgi un ziedojuši gan savu laiku, gan dažādas senlietas.

“Novadpētniecības istaba vēra vaļā durvis 2009. gada 18. novembrī — tieši Latvijas valsts dzimšanas dienā! Atgādiniet, ar ko viss sākās?” jautāju Ludmilai, kura atbildīga tieši par novadpētniecības daļu.
— 2001. gadā, kas šķiet jau ļoti sen, bibliotēka pārcēlās ir tagadējām telpām tautas namā, šeit tika ierīkots neliels novadpētniecības stūrītis. Bija daži eksponāti: vērpjamais ratiņš, krūzītes, gludekļi un citas lietas. Kādu dienu ar Ernu aizbraucām pieredzes apmaiņā uz Limbažu rajona Staiceli, kur ieraudzījām muzeju mājā, tajā bija viss. Toreiz mums dzima doma par līdzīga muzeja nepieciešamību savā pagastā. Pamazām krājās jauni un jauni eksponāti, daudzi no tiem nākuši tieši no Ernas vecmāmiņas. Bibliotēkā strauji ienāca datori, vajadzēja atbrīvot vietu, tālab visus savāktos eksponātus pārvietojām aiz skatuves sienas, jo citas vietas, kur tos glabāt, vienkārši nebija.

Kad tuvojās 18. novembris, par godu Latvijas dzimšanas dienai tautas nama foajē sarīkojām plašu izstādi, pēc tam atkal visu vācām nost. Novadpētniecības tematiskais materiāls tajā laikā glabājās bibliotēkas plauktiņos.

Staicelē mēs ieraudzījām risinājumu savai problēmai. Arī mūsu pagasta centrā bija veca, melna māja, un mēs sapņojām, ka pagasts varētu atpirkt to māju no īpašnieka, lai ierīkotu muzeju. Tiesa, māja bija briesmīgā stāvoklī, mūsu ideju tobrīd neviens neatbalstīja. Bet mēs arī neuzstājām, un šī iecere apdzisa. Pie tās atgriezāmies, kad Svariņos slēdza Labiešu sākumskolu un atbrīvojās telpas. To bija tik daudz, ka man piedāvāja pārcelt bibliotēku uz tautas nama otro stāvu, bet, tā kā šajā vietā jau bija viss aprīkots, arī izbūvēta otra ieeja, arī veciem cilvēkiem šī vieta bija ērtāk pieejama, jo nav jākāpj pa kāpnēm, tad bibliotēka ar savām smagajām grāmatām palika savā vietā, bet augšstāvā ierīkojām novadpētniecības istabu un izvietojām muzeja eksponātus.

Bet viena Staicelē noskatīta ideja tomēr tika realizēta — karte, kurā ir atzīmētas visas mājas, kas bija Svariņos 50. gados, un tās, kuru vairs nav. Šodien karti vajag precizēt, jo trīs gadu laikā notikušas milzīgas pārmaiņas ne jau tai priecīgākajā virzienā. Kļuvis vairāk pamestu viensētu, dažā ciemā nav vairs iedzīvotāju. Zabolotniki, Pušča — tur neviena nav.

— Pateicoties Ernai, par interesantākajiem un jaunākajiem muzeja eksponātiem savus lasītājus informējām visai bieži. Bet kas jaunāks ir tieši jūsējā darba lauciņā — novadpētniecībā.

— Šogad Svariņos bija mednieku balle, pateicoties šim notikumam ir savākts plašs materiāls par mednieku kolektīvu. Mednieki uzdāvināja novadpētniecības vajadzībām veselu albumu fotogrāfiju. Šogad no nulles punkta izkustējās Robežnieku pamatskolas tēma. Par šo pamatskolu Panovā vispār nebija nekādu materiālu, tagad šis tas ir savākts. Tas prasa laiku, speciāli braucu uz Dagdu pie bijuša mūsu iedzīvotāja Mečislava Vertinska, kurš savulaik bija vēstures skolotājs Asūnes skolā un uzrakstīja memuārus par baroniem Berezņevskiem, par baznīcu. Viņam par šo skolu savākts plašs materiāls. Vēl mūsu pagasta teritorijā ir Kairīšu skola, par kuru arī bija maz materiālu. Fotogrāfiju vispār nav nekādu, jo tolaik vēl nefotografēja. Kad atklāja piemiņas plāksni, Daugavpils universitātes profesors J. Pokulis sacīja, ka par skolu raksta grāmatu. Savākts un sistematizēts plašs fotomateriāls par Svariņu jaunā sporta nama tapšanas vēsturi.

— Daudz tādu, kuri iegriežas un pakavējas Svariņu novadpētniecības istabā, apskata eksponātus? Dzirdēju, ka šogad bijusi lielāka interese nekā citus gadus.

— Interesanti ir tiem, kuri šeit dzīvojuši. Garāmbraucējiem diez vai gribas šķirstīt albumus, pētīt rakstus. Bet šogad tiešām bija daudz apmeklētāju, sevišķi sakarā ar novada svētkiem un Dagdas 20 gadu jubileju. Pašā sākumā bija interesanti un aktuāli, bet tagad šādas istabas ir gandrīz visur, interese mazinājusies. Bet nozīme tam ir. Varbūt kāds uzzinās ko jaunu, piemēram, jaunās paaudzes bērni nav redzējuši ne patafonu, pat ne lenšu magnetofonu, ne ogļu gludekli, ne pirmos grāmatvedības kalkulatorus un tamlīdzīgas lietas, kuras pat mana paaudze ir lietojusi. Paldies, ka pagasta ļaudis arvien ir atsaucīgi un ziedo interesantus eksponātus.

— Paldies par sarunu!

Juris ROGA