Mūsdienās nākas dzirdēt, ka jauniešiem, īpaši Krāslavā, bieži vien ir problēma, kā un kur pavadīt savu brīvo laiku, tādēļ rodas situācija, ka brīvais laiks tiek pavadīts nelietderīgi, kā arī šādos gadījumos jaunieši bieži vien iesaistās apšaubāmās kompānijās. Uzskatu, ka jaunieši, kas vēlas sevi pilnveidot, vienmēr atradīs iespēju to darīt. Tā arī notiek ar jauniešiem, kas, iesaistoties jaunsargu kustībā, vēlas savu dzīvi padarīt interesantāku, jo šeit tiek dota iespēja savu brīvo laiku izmantot lietderīgi, attīstot dažādas prasmes, iemaņas un savu personību kopumā.
Mūsu vienībā notiek daudz un dažādas aktivitātes: ekskursijas, konkursi, atpūtas pasākumi, pārgājieni, kur mēs popularizējam veselīgu dzīvesveidu. Viens no šādiem pārgājieniem mums notiek agrā pavasarī, kad mēs dodamies divu dienu pārbaudījumā uz mežu. Jāsaka, ka esmu gandarīts par to, ka ar katru gadu dalībnieku šajā pārgājienā kļūst vairāk. Piemēram, pagājušajā gadā šādā pārgājienā gāja tikai 8 jaunsargi, savukārt šogad, martā, pārgājienā piedalījās jau 17 jaunieši. Protams, tas ir liels pārbaudījums katram, jo pārgājieni vasarā — tas ir pierasti un pieņemami, bet tad, kad apkārt ir sniegs, tas jau ir izaicinājums sev, tas ir pārbaudījums paaugstinātas slodzes apstākļos, tā ir māka sadarboties, ieraudzīt un palīdzēt, sajust un mācēt sniegt atbalstu savam komandas biedram.
Plkst. 9.00 mēs pulcējāmies savā noliktavā, lai izplānotu, kādus produktus un cik daudz pirksim, sakārtotu līdzpaņemšanai teltis, guļammaisus, sakārtotu mugursomas, paņemtu katliņus, lukturīšus un citas pārgājienā nepieciešamās mantas. Prieks, ka jaunieši jau praktiski spriež, ko no mantām ņemt un bez kā var iztikt — jo visas mantas jānes pašiem mugursomās, un, ejot garāku ceļa posmu, katrs liekais smagums liek par sevi manīt.
Mežā nometnes vietu sākām ierīkot ap plkst. 16.00, jāpiebilst, ka uz to laiku jau arī no mājām līdzpaņemtās maizītes bija notiesātas. Tad veidojām ugunskura vietu, gatavojām malku, jo sildīties vajadzēja visu nakti, kā arī pašiem vajadzēja gatavot launagu, vakariņas, brokastis un pusdienas.
Kad šie darbiņi bija padarīti, tika organizēti dažādi pārbaudījumi jauniešiem, kad nodarbībās apgūtās teorētiskās zināšanas bija jāpielieto praktiski: lauku kaujas iemaņas, maskēšanās, ugunskura veidi, ekipējuma sagatavošana atbilstoši uzdevumam, laika apstākļiem un apvidum, dažādi fiziski pārbaudījumi, kā arī prasme strādāt komandā.
Vakarā pie ugunskura analizējām, kā pagāja diena, ko varētu mainīt, kas patika, nepatika, spēlējām spēles, stāstījām dažādus jautrus atgadījumus, bija personīgais laiks. Tad noorganizējām dežūru pie ugunskura, iestājās nakts miers.
Nākamajā rītā modāmies plkst. 7.00, gatavojām brokastis, pēc brokastīm turpinājās dažādi fiziskie un teorētiskie pārbaudījumi, vēlāk pusdienojām, kārtojām nometni, katrs savu mugursomu un devāmies mājup.
Pārgājienā, vērojot jauniešus, priecājos par to, ka viņi ir atklāti, sirsnīgi, pretimnākoši, palīdz un pamāca viens otru, un pārliecinājos, ka šie jaunieši (īpaši tie, kas jaunsardzē darbojas jau vairākus gadus) savā dzīvē jau daudz ko ir apguvuši un māk saturīgi pavadīt savu brīvo laiku, viņi ir gatavi iesaistīties dažādās aktivitātēs, palīdzēt līdzcilvēkiem un, ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību.
Saku paldies vecākiem, kas uzticējās man un ļāva saviem bērniem piedalīties šajā ziemīgajā pārgājienā.
Jaunsargu instruktors Dzintars PATMALNIEKS