Pārmaiņas tiks panāktas, iesaistot visu sabiedrību

Guntis ir vietējais — audzis Dagdā, mācījies Dagdas vidusskolā, pēc tam studējis Latvijas Universitātes Meža fakultātē, strādājis Valsts aģentūrā “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”“ par zinātnisko asistentu, gadu bijis apsargs Dagdas vidusskolā un kopš šī gada marta strādā darbu, kas ir arī viņa hobijs. Viņš ir kaislīgs makšķernieks kopš desmit gadu vecuma, tālab viņam labi zināmas nozares daudzās problēmas. Guntis ir ģimenes cilvēks: kopā ar Ilzi, kura ir sākumskolas klašu skolotāja, audzina divus bērnus: Edgars ir skolēns, Liene tikai pusgadu veca.

— Martā jūs aktīvi tiesājāt zemledus makšķernieku sacensības, tālab daļai iedzīvotāju varētu būt radies aplams priekšstats par jūsu darbu, kas šobrīd asociējas ar sacensību rīkošanu un tiesāšanu. Kādi tomēr ir zivsaimniecības vadītāja galvenie pienākumi?

— Zivsaimniecības vadītāja galvenie pienākumi ir makšķerēšanas un rūpnieciskās zvejas kontrole; lomu un makšķerēšanā un zvejā izmantoto rīku pārbaude; protokolu par makšķerēšanas un rūpnieciskās zvejas kārtības noteikumu pārkāpumiem sastādīšana; rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu parakstīšana; licenču par makšķerēšanu Ežezerā un Dagdas ezerā un zemūdens medībām Ežezerā izsniegšana un ezeru apsaimniekošana. Pienākumos ir arī līdzekļu piesaiste zivju mazuļu iegādei un infrastruktūras izveidošanai.

Makšķerēšanas sacensību rīkošana ir tikai mazs “kriksītis” no tā visa. Esmu piedalījies daudzās makšķerēšanas sacensībās visā Latvijā, izcīnītas daudz godalgotas vietas, pat vairs neskaitu cik. Bet šobrīd sacensībās nepiedalos, makšķerēju sava prieka pēc. Man patīk spiningošana un zemūdens medības.

— Cik liela ir jūsu saimniecība?

— Viegli iegaumēt - viens, divi, trīs, proti — 123 ezeri, tostarp gan privātie, gan publiskie un tie, kur zvejas tiesības pieder valstij. Arī upes, kuru skaitu nevaru konkrēti pateikt, jo šobrīd upju uzskaitē valda haoss — neviens lāgā nevar pateikt, kur ir upe, kur — strauts, kur grāvis. Katrā kartē savādāki dati. Novadā vēl ir privātie dīķi, tur saimnieko tikai dīķu īpašnieki, kuri var nākt pie manis konsultēties, piemēram, kādas zivis labāk audzēt, kādas — nē.

Veicot Dagdas novada ezeru izpēti, sadarbojamies ar Valsts zinātnisko institūtu “BIOR”. Gribam izpētīt visu, sākot no planktona un beidzot ar zivīm, jo mums jāsaprot, vai ezers piemērots konkrētai zivju sugai un konkrētai saimnieciskai darbībai. Pēc mūsu pasūtījuma jau izstrādāti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi deviņiem ezeriem, tostarp, Ežezeram, Dagdas ezeram, Bižas ezeram un citiem.

— Kāds ir jūsu tehniskais aprīkojums un kā praksē notiek makšķerēšanas un rūpnieciskās zvejas kontrole?

— Ir kvadracikls, automašīna “Ņiva”, treileris, divas laivas: plastmasas ar elektromotoru un gumijas ar benzīnmotoru. Viss iegādāts projekta ietvaros. Aprīkojums gana labs. Kontroles jomā sadarbojos ar Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi (JIŪP), ar Rāznas Nacionālo parku, novada Vides inženieri un brīvprātīgajiem makšķerniekiem, kuri piesakās nākt palīgā. Tādu ir ļoti daudz. Ir tādi, kuri dzīvo tuvu ezeram un, redzot pārkāpumus, piezvana un informē par tiem. Dodamies nakts reidos, sēžam pie ezera un vērojam, vai ir tādi, kuri liek tīklus un dara citas nekrietnības.

— Savulaik daudz tika runāts, ka maluzvejnieki ir labi informēti par šiem pasākumiem.

— Esmu brīdinājis pat savus draugus, ka nekādas atlaides nebūs. Mūsu kontroles pasākumi netiek publiski iepriekš izziņoti. Rezultāti ir. Mēneša laikā sastādīti divi administratīvā pārkāpuma protokoli, izņemti aptuveni 300 metri nelegālu tīklu un vairāki desmiti ūdu (makšķerēšanas rīks līdaku ķeršanai, — aut.).

— Praktiski katrās makšķernieku sacensībās jūs lūdzāt dalībnieku atbalstu cīņā par zivju resursu saglabāšanu. Vai tad ar oficiālām struktūrām par maz?

— Negribu sanaidoties ar sabiedrību, gribu atrast kopīgu valodu. Makšķerniekiem nevajadzētu vienaldzīgi noraudzīties uz makšķerēšanas un rūp- nieciskās zvejas pārkāpumiem, bet informēt par tādiem gadījumiem mani jebkurā diennakts laikā pa tālruni 28329287. Nav obligāti jānosauc savu vārdu, galvenais, lai informācija ir patiesa. Bet nevajag zvanīt par to, ko viena tante teica, piemēram, ka pirms divām nedēļām it kā tajā ezerā varbūt kaut kas kaut ko ielika. Tāda informācija nav aktuāla. Jāzvana par konkrētu pārkāpumu un nevajag kautrēties — pašiem makšķerniekiem zivis tiek nozagtas. Ļoti grūti ir kaut ko mainīt, ja veikalā šobrīd tīkls ir lētāks par makšķeri. Es apzinos, ka nevaram mainīt domāšanu 50-60-gadīgajiem, tieši tāpēc tiek plānotas aktivitātes bērniem. Piemēram, plānojam zivju mazuļu ielaišanu veikt ar bērnu līdzdalību. Tiem, kuri paši savām rokām ielaidīs zivis ezerā, noteikti necelsies roka nodurt tās nārsta laikā ar žebērkli.

— Zivis apdraud ne tikai maluzvejnieki, bet arī citi faktori, piemēram, zivju slāpšana?

— Dažos ezeros tā bija sākusies. Ar pagasta pārvaldes piedāvāto darbaspēku, izmantojot ugunsdzēsības sūkni, bagātinājām ūdeni ar skābekli. Situācija tika normalizēta. Bižas ezerā no ledus tika tīrīts sniegs, lai saules stari tiktu zem ledus un notiktu fotosintēze. Zivis slāpst, jo ir bieza sniega sega un ūdenszāles pūstot patērē skābekli. Problemātiskāki ir seklie ezeri ar lielu aizauguma pakāpi, kuros nav caurteces — Bižas, Jolzas, Križovas ezers un citi.

— Savā bērnībā gāju ar makšķeri uz ezeru un noķerto zivi nesu mājās. Tagad makšķerniekam vajag kaut kādus papīrus...

— Lai makšķerētu, nepieciešama makšķerēšanas karte visiem tiem, kuru vecums ir no 16 līdz 65 gadiem. Jaunākiem par 16 gadiem un vecākiem par 65 gadiem, kā arī invalīdiem karte nav vajadzīga. Tagad kartes plaši pieejamas un tās var iegādāties jebkurā pasta nodaļā, makšķernieku veikalos un citās tirdzniecības vietās. Licences makšķerēšanai Ežezerā un Dagdas ezerā un zemūdens medībām Ežezerā ir iegādājamas pie manis — Pasta ielā 33a un Dagdas universālveikala makšķerēšanas nodaļā. Tuvākajā laikā tās varēs iegādāties arī internetā, tur jau tagad var nopirkt makšķernieka karti. Esam pretimnākoši un strādājam, lai arī licences varētu iegādāties tīmeklī.

Patiesībā makšķerēšanas kartes nepieciešamību joprojām nesaprot cilvēki, kuri dodas makšķerēt vienreiz vai divreiz gadā. Šos makšķerniekus var viegli atšķirt no tiem, kuri uz ezeru dodas regulāri. Ja makšķerē cilvēks, kuram makšķernieka inventārs maksā 300-500 un vairāk latu, tad skaidrs, ka viņš nav nekāds iesācējs un tādam likumi jau nu būtu jāzina. Ir makšķere, kas maksā 900 latu. Liela daļa makšķernieku, ja pārdotu savus rīkus, varētu nopirkt automašīnu. Tieši tāpēc visā pasaulē pierādījies, ka, piesaistot tūristus un veicinot makšķerēšanu kā sporta veidu, budžetā ir lielāki ienākumi nekā no rūpnieciskās zvejas.

— Sanāk, ka jūsu darbs ir saistīts arī ar tūristu piesaisti...

— Jā, mans darbs vajadzīgs, lai zivju krājumus papildinātu tādā apjomā, ka mūsu cilvēki nebrauks makšķerēt uz citiem novadiem vai Peipusu Igaunijā, bet makšķerēs šeit un pie mums brauks makšķerēt arī tūristi.

— Kā to paveikt?

— Zivju mazuļus var iegādāties bez problēmām, jo zivju audzētavu netrūkst. Problēma ir finansējums un tā piesaiste notiek šādi: ir iespēja pirkt zivju mazuļus no pašvaldības līdzekļiem, ir iespēja tos iegādāties no valsts atbalsta programmām vai izmantojot Eiropas Savienības finansējumu. Licencētās makšķerēšanas iekasētā nauda tiek sadalīta šādi: 30% — zivju fondam dotāciju veidošanai, 30% — zivju mazuļu ielaišanai, 40% licencētās makšķerēšanas organizēšanai, tajā skaitā arī kontroles pasākumiem.

Plānots ieviest mūsu novadā līdz šim neizmantotu metodi zivju skaita palielināšanai — mākslīgo ligzdu izvietošanu ūdenstilpnēs ar svārstīgu ūdens līmeni. Tas ir noenkurots saišķis no egļu zariem, lai zivis varētu vairoties. Piemēram, Dzeguzes upīte pavasarī pār- plūst, līdakas nonārsto, ūdens nožūst, bet ikrus apēd vārnas un treknas sēž kokos. Nārsts “veiksmīgi” beidzies. Lai tas nenotiktu, vajadzīgas ligzdas, kur ikri var labvēlīgi attīstīties. Plānots uzlabot dabīgās nārsta vietas, iztīrot ūdenstilpnes no niedrēm un cita piesārņojuma.

Ekoloģiskā situācija ir mainījusies un mums tai jāpielāgojas. Nevaram saimniekot tā, kā to darīja mūsu vectēvi.
Noteikti attīstīsim sadarbību ar Jaundomes muižas vides izglītības centru, kur ir lieliska ekspozīciju zāle. Rīkosim kopīgus seminārus sabiedrības izglītošanai par makšķerēšanu un zveju. Ja izdosies piesaistīt līdzekļus, vasarā mēģināsim organizēt bērnu nometni par makšķerēšanas un ūdens tēmu. Tur varēs iegūt informāciju ne tikai par visiem novada ezeriem, bet arī mācīties, kā kļūt par labu makšķernieku, jo arī muižas vadītājs Armands Pudniks ir pieredzējis makšķernieks.

— Var apgalvot, ka zemledus makšķerēšanas sacensības šopavasar pierādījušas, ka mūsu ezeros mīt vairs tikai sīkas zivteles?

— Tā tas nav, pie vainas bija laika apstākļi. Pat tie cilvēki, kuri brauca makšķerēt uz Peipusu, skaitīja zivis nevis kilogramus kā citos gados. Bet, zivju resursi, protams, mūsu ezeros nopietni jāpapildina.

— Ziemā makšķerniekiem netrūkst sacensību, bet kāpēc nekas netiek piedāvāts vasarā?

— Parādiet man tuvāko laivu nomas bāzi, kur var vienlaicīgi iznomāt 60 laivas! Nav! Tas ir galvenais iemesls, ka trūkst vietas, kur vienlaicīgi izvietot tik daudz cilvēku. Bet iespējas meklēsim. Varbūt izdosies vienoties ar Krāslavas novada zivsaimniecības vadītāju un sarīkot kopīgas sacensības novadu makšķerniekiem Daugavas krastā. Tas būtu labs variants un ļoti vērtīgs pasākums. Jebkurā gadījumā esam gatavi sadarboties ar visiem novadiem. Ir ieceres dažādot makšķernieku sacensības, piemēram, varētu būt makšķernieku festivāls, kurā piedalīsies ģimenes.

— Ar kādiem jautājumiem pie jums vēršas iedzīvotāji?

— Daudziem sniegtas konsultācijas par makšķerēšanas noteikumiem. Vairāki cilvēki konsultēti par ezeru nomas jautājumiem. Šobrīd plānojam palielināt zvejas limitu dažos novada ezeros sakarā ar to, ka visiem īpašniekiem zvejas atļauju nepietiek. Konsultēju jebkuros jautājumos par zvejniecību vai makšķerēšanu. Ja uzreiz nevaru atbildēt, tad noteikti atzvanīšu un pastāstīšu. Parasti jautājumi ir sarežģīti, tajos ir jāiedziļinās, jāpalasa likumi. Šobrīd Saeimā tiek veikti grozījumi Zvejniecības likumā un būs pagaidām nezināmas, bet nopietnas izmaiņas.

Šobrīd ir pieteikušies padsmit cilvēki no Rīgas, kuri grib sarīkot spiningošanas sezonas atklāšanu 1. maijā. Cilvēki interesējas arī par zemūdens medību iespējām. Tādu entuziastu netrūkst, pats esmu tāds makšķernieks. Zemūdens medības ir interesantas ar to, ka tajās var redzēt visu, kas notiek zem ūdens. Maska, trubiņa un...aizturi elpu. Ne katrs to var, jābūt labai veselībai. Tas faktiski ir sporta veids.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA