Panākumi ir, trūkst izpratnes un finansējuma

Interesanta ir kluba “Krāslava” priekšvēsture — Krāslavas invalīdu biedrības sportistiem nebija savas pastāvīgas organizācijas un viņi līdz pat pagājušā gadsimta 90. gadiem bija Daugavpils sporta kluba biedri. Kad Krāslavas biedrības sportisti sāka uzrādīt labus rezultātus un izcīnīt godalgotas vietas, viņi pameta Daugavpils invalīdu sporta klubu un sāka startēt, pārstāvot Krāslavas invalīdu biedrību. Jo vairāk tāpēc, ka invalīdu sportu sāka atbalstīt gan rajona padome, gan pilsētas dome. Viss būtu bijis jauki, taču biežie braucieni uz sacensībām radīja lielus izdevumus un līdz ar to, nesaskaņas ar invalīdu biedrību, jo pašvaldības piešķirtā nauda ieplūda kopējā katlā. Lai situāciju normalizētu, aktīvākie sportisti nolēma dibināt savu nevalstisko organizāciju — tā tapa Krāslavas novada invalīdu sporta un rehabilitācijas klubs “Krāslava”. Sākotnēji kluba juridisko adresi nācās reģistrēt viena sportista dzīvesvietā, bet, turpinot strādāt, sportistiem radās iespēja tikt pie savām telpām bijušās speciālās pārvietojamās mehanizētās kolonnas ēkā, kur tagad saimnieko firma “Dilanis T”.

“Pie firmas vadītājas Larisas Turutas uzzinājām, ka viņu ēkā ir, kopš padomju gadiem praktiski neizmantota, plaša telpa jeb, tā saucamais, Sarkanais stūrītis,” stāsta kluba “Krāslava” prezidents Anatolijs Lebedoks. “Vienojāmies ar Larisu par šīs telpas īri mūsu biedrības sporta zāles vajadzībām un treniņiem, bet pēc tam ar viņas piekrišanu reģistrējām arī kluba juridisko adresi Vasarnieku ielā 2. Kluba pastāvēšanas vēsturē piedalījāmies projektos, viens no tiem — “Krāslavas invalīdu sporta un rehabilitācijas kluba “Krāslava” ēkas jumta seguma remonts”, ko organizēja Krāslavas novada dome sadarbībā ar Nīderlandes fondu “Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij”. Lielākais veikums — iegādājāmies universālu trenažieri visām muskuļu grupām un izremontējām plakano jumta segumu zālei. Mūs atbalsta arī firma “Dilanis T”, kas 2012. gadā pašu spēkiem telpās nomainīja koka logus pret daudz kvalitatīvākajiem plastikāta logiem. Šogad atkal par saviem līdzekļiem firma veic griestu siltināšanu un kosmētisko remontu. Reti kurš uzņēmējs pilsētā atbalsta invalīdu sportu. Viņus var saprast — ekonomiskās krīzes apstākļos visi skaita katru santīmu."

Kluba “Krāslava” sportisti šajā zālē regulāri trenējas spēlēt gan novusu, gan dārtu, gan dambreti, gan šahu, gan domino, gan galda tenisu. Kluba biedru sastāvs ir neliels — Anatolijs Lebedoks, Vladislavs Grundāns, Viktors Savickis, Pēteris Suveizda, Vjačeslavs Lukaševičs, Edgars Lukaševičs, Santa Gintere, Jevgēnijs Gaļickis un Marina Šlapina. Tikai deviņi cilvēki, bet startē praktiski visos invalīdiem piedāvātajos sporta veidos, turklāt ar labiem panākumiem. Piemēram, S. Gintere ir vienīgā sieviete-invalīde Latvijā, kura skrēja 1500 metru distanci. Populāra ir šaušana ar pneimatisko ieroci (šautene un pistole) un šajos sporta veidos Krāslavu pārstāv V. Grundāns, S. Gintere un A. Lebedoks. Trīs minētie sportisti, kā arī V. Lukaševičs un V. Savickis ar dažādiem panākumiem startē galda spēļu turnīros — novuss, dārts, dambrete un domino, bet V. Savickis arī šaha turnīros. V. Savickis, V. Grundāns, V. Lukaševičs un A. Lebedoks ir piedalījušies arī makšķerēšanas sacensībās. Taču spilgtākie Krāslavas sportistu-invalīdu panākumi ir saistāmi tieši ar orientēšanās sportu.

A. Lebedoks: “Pastāvīgi piedalāmies visu rangu sporta orientēšanās sacensībās: tie ir gan Latvijas čempionāti, gan Eiropas čempionāti un pat Pasaules čempionāti — V. Lukaševičs startēja 2012. gada pasaules čempionātā Skotijā un 58 dalībnieku konkurencē izcīnīja mums augsto 36 vietu. Arī šogad viņš gatavojas pasaules startiem — Vjačeslavs ir Latvijas izlases kandidāts dalībai trīsdesmitajā IOF (International Orienteering Federation) Pasaules čempionātā orientēšanās sportā, kas norisināsies no 4. līdz 14. jūlijam Somijas pilsētā Vuokatti. Mēs guvām lieliskus panākumus 2013. gada orientēšanās sporta sezonas atklāšanā Rīgā, par kuriem nesen rakstīja “Ezerzeme”. Kopumā sporta kluba “Krāslava” arsenālā jau ir 35 dažādi kausi, bet personīgajos krājumos gandrīz katram mūsu sportistam ir 25-50 dažāda kaluma medaļas un diplomi.”

(Nobeigums sekos)

Juris ROGA