Labumā labumu nemeklē

Lielbritānijā — migrācijas kolapss

Pusmūža cilvēki, kuri kādreiz ir dabūjuši darbu fabrikās un noslēguši līgumus, tagad baidās to zaudēt, jo pieaug prasības gan attiecībā uz angļu valodu, gan profesionālo pienākumu veikšanu. Pat par visniecīgāko pārkāpumu strādnieku var atbrīvot no darba. Dotajā brīdī angļu rūpnīcās neviens neuztraucas par strādājošo trūkumu, jo pretendentu uz vienu vakanto vietu ir vairāk kā pietiekami. Un kāpēc lai darba devēji uztrauktos, ja bulgāri un rumāņi ir ar mieru strādāt par 4 mārciņām stundā?!
Visos britu mēdiju kanālos tiek skandēts, ka valsts piedzīvo migrācijas sabrukumu. Pēdējo desmit gadu laikā Apvienotajā Karalistē ieceļojuši 2 miljoni cilvēku, tas ir 10 reizes vairāk nekā bija paredzēts ekonomikas rezervēs. Valdošā konservatīvā partija pauž satraukumu par pārblīvēto darba tirgu un draud īstenot adekvātus pasākumus. Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons nesen paziņoja, ka migrantiem iespēja izmantot sociālās programmas, tai skaitā bezmaksas veselības aprūpes sistēmu, būs ierobežota. No viņa teiktā var secināt, ka ļoti daudzi brauc uz Apvienoto Karalisti, jo tur ir vilinoša pabalstu un atvieglojumu sistēma, daudzi izmanto šīs valsts dāsnumu, tajā pašā laikā nemaz necenšas dot kādu ieguldījumu tās attīstībā.

Tas, ka Lielbritānija ir dāsna valsts attiecībā uz atvieglojumiem, ir pilnīga taisnība. Bet tās nav neizmērojamās izmaksas, ņemot vērā degvielas un pārtikas cenu pieaugumu un, kā es jau iepriekš minēju, augsto īres maksu. Iknedēļas bērnu pabalsts (Child Benefit) svārstās no 14 līdz 21 mārciņai un tiek izmaksāts, līdz bērns sasniedz 16 gadu vecumu. Bet tas notiek tikai tādā gadījumā, ja viens no vecākiem ir reģistrēts darba tirgū un Lielbritānijā nostrādājis vismaz 12 mēnešus.
Maternitātes pabalsts (Maternity Allowanse) tiek maksāts 39 nedēļas, un tas sastāda 90% no vidējās mātes algas pirms nodokļu nomaksas. Paralēli tam pastāv arī standarta maternitātes pabalsts 125 mārciņu apmērā. Cilvēki, kuriem ir zemi ienākumi, drīkst pretendēt uz bezdarbnieka pabalstiem (Tax Credit) un dzīvesvietas īres kompensāciju.

Ārzemes nav dzimtā māte

No Latvijas (pamatojoties uz dažādiem avotiem) pēdējo desmit gadu laikā ir izbraukuši 500 tūkstoši cilvēku. Bet ko lai dara, ja lielākā daļa uzņēmumu tika likvidēti, bet ciemi jau sen pārvērtušies par klusu mājvietu veciem cilvēkiem? Visvairāk man žēl jauniešu. Ir tāda paruna — ārzemes nav dzimtā māte. Varu diemžēl tikai papildināt — ļauna pamāte! Šie puiši un meitenes, visbiežāk vēl bērni būdami, jau pulksten piecos no rīta snauž aukstos mikroautobusos un pa ceļam uz darbu noskatās naktī neizsapņotos sapņus.

Savā nesenajā telekompānijai LNT sniegtajā intervijā Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka no valdības sagaida daudz aktīvāku rīcību tam, lai apturētu cilvēku aizplūšanu uz ārzemēm.Es, protams, neesmu prezidents, bet zinu gan — lai arī cik bieži var teikt vārdu “halva”, mutē no tā saldāks nekļūs.

Valentīna SIRICA