Mēģināsim — varbūt izdodas!

Pie vecāko klašu skolēniem un pieaugušajiem bija ieradusies RA profesore Irēna Silineviča — sava novada patriote, kura bieži apciemo Ezerniekus. Ar viņu kopā atbrauca divas 3. kursa studentes Angelīna Smirnova un Kristīne Kursīte, kuras augstskolā apgūst 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmu “Uzņēmējdarbība” ar tūrisma uzņēmuma vadītāja specializāciju.

Pirms ķerties pie svarīgākā jautājuma, Irēna Silineviča pakavējās savās skolas gadu atmiņās, bet ne par to ir stāsts. Profesore akcentēja, ka esam dzimuši un dzīvojam skaistā vietā, taču tas skaistums pagaidām mums nedod ne lielu pārticību, ne lielas attīstības iespējas, bet visā pasaulē tas ir pretēji.

“Paceliet rokas, kuram patīk nauda,” profesore jautāja klātesošajiem, turot paceltā rokā piecus latus. Zālē pacēlās roku mežs, tiesa, par biezu mežu es to nenosauktu. “Kurš grib nopelnīt šos piecus latus?” Uz šo jautājumu reakcija pavisam negaidīta — tikai viena kautri pacelta roka! “Kā jūs varat nopelnīt šos piecus latus?” Kļuva nedaudz jautrāk: viens sacīja vajag paveikt kādu darbu, kaut ko vajadzīgu izdarīt, cits konkretizēja — saskaldīt malku, 40 minūtes vadīt ekskursiju. Tā tas turpinājās vairākas mi- nūtes, bet pareizā atbilde, ko gaidīja profesore, tā arī ne- izskanēja. Tikai pēc kāda brīža viens jaunietis vienkārši paprasīja šo naudu, un puiša maka saturs tūlīt papildinājās ar vienu piecīti. Pārsteidzoši, tieši šī atbilde izrādījās pareiza! Kāpēc? Varbūt sapratīsiet, ja izlasīsiet līdz galam vai paši iesaistīsieties pasākumā, kuru plāno Ezerniekos. Profesore uzsvēra, ka šeit, Dagdas novadā, Ezerniekos, ir ļoti lielas iespējas attīstīties. Un viena no tādām iespējam — attīstīt nedēļas nogales tūrismu. Ko tas nozīmē?

I. Silineviča: “Jums ir doma — atvēršu kafejnīcu. Jūs uzreiz sev jautājat — kurš šurp brauks, ja nebrauks, tūlīt bankrotēšu. Tā nevar domāt! Jādomā, kā es tos tūristus piesaistīšu. Tas ir mārketings. Kāpēc nedēļas nogales tūrisms šeit var attīstīties? Tāpēc, ka 45 km attālumā ir liela pilsēta Rēzekne ar 40000 iedzīvotāju un vismaz 10000 strādājošo, kuri pēc darba nedēļas gribētu atpūsties. Atbraucis uz šejieni, viņš paskatīsies — vai cik skaists ezers, tīrs ūdens, vai cik skaisti. Ko jūs no tā iegūstat? Neko. Bet, ja jūs tūristam kaut ko piedāvāsiet, viņš par to maksās naudu.”

11. maijā Ezerniekos sarīkosim tūrisma dienu — demonstrēsim praksē, kādā veidā var attīstīt nedēļas nogales tūrismu. Kāpēc tieši to? Tāpēc, ka pašlaik šeit nav tādas infrastruktūras, nav pietiekami viesu māju, kur tūrists varētu pārnakšņot. Šodien te ir iespējams, ka rēzeknietis atbrauc no rīta un vakarā dodas atpakaļ. Ēst viņam šeit vajag? — vajag, tātad naudu maksās. Ja viņam piedāvāsiet dažādus maršrutus un ekskursijas — arī par to jāsamaksā.”

Augstskolas studentes Angelīna un Kristīne kopā ar vidusskolas tūrisma pulciņu un pārējiem skolēniem, kuri gribēs iesaistīties, strādās pie tā, lai šis tūrisma dienas demonstrējums 11. maijā notiktu. Tūristi būs no Rēzeknes, pārsvarā no Rēzeknes Augstskolas, jo atlikušajā laika posmā nevar noorganizēt mārketingu un divās nedēļās nokomplektēt tūristu grupu. Tālab, kā sacīja profesore, šo ieceri atbalstīs visa augstskola un šurp atbrauks vismaz 30 tūristi. Tūristiem tiek gatavots labs piedāvājums — būs maršruti un takas. Tikšanās laikā tika izteikts lūgums visiem aktīvi iekļauties maršrutu gatavošanā, pašiem tos iziet un pārliecināties, vai tas der, nomarķēt maršrutus. Savukārt tiem, kuri gatavojas būt par gidiem, vajag izzināt objektus, izmantojot interneta un bibliotēkas resursus un sastādīt skaistas ekskursijas, lai varētu piedāvāt interesentiem.
Tūrists iet, teiksim, 10 km maršrutu, bet šajos kilometros viņam var daudz ko piedāvāt. Piemēram, žāvētas zivis — par to vajag maksāt. Vēl pēc dažiem kilometriem viņš var apskatīt kādu labi koptu saimniecību — arī par to vajag maksāt. Tālāk var piedāvāt kafiju, pienu, medu — tūrists atkal maksā un ne tikai paēd, bet arī nopērk uz mājām. Vēl viena svarīga lieta, ko akcentēja profesore — visā pasaulē tūrisms balstās tieši uz cilvēka vājībām. Cilvēks kaut ko ierauga — mūžam viņam tas nav vajadzīgs, bet viņš nopērk.

I. Silineviča arī norādīja, ka Dagdas novada attīstības programmas viena no specializācijām, arī viena no Latgales attīs tības programmas specializācijām ir tūrisms, kas ir ļoti ienesīga nozare, ja piesaista tūristus. Pie tā jāstrādā, ir jāattīsta mārketings, to visu var iemācīties. Augstskolai ir iespēja piedāvāt interesentiem 40 stundu maksas kursus gidiem, pēc kuru pabeigšanas cilvēks saņem sertifikātu un var vadīt ekskursijas.

Vēršoties pie jaunās paaudzes, profesore sacīja: “Valstīs, kurās labi attīstīts tūrisms, jūs savā vecumā jau būtu sapelnījuši savu kapitālu, ja uzsāktu darboties šajā jomā no bērna kājas. Šeit tūrismu var attīstīt, jo tam ir ļoti laba bāze, ir lielas iespējas attīstīt ekotūrismu. Tīrs gaiss, tīrs ūdens — Eiropā tas ir retums, nerunājot par citām valstīm. Eiropas Savienībā tūrismam ir dota zaļā gaisma. Ja rūpniecībā laiku pa laikam notiek kaut kas slikts, tad tūrismā ir citādi. Ja izvēlēsieties tūrisma jomu, jums būs skaista un pārtikusi dzīve, kas ļauj daudz ceļot un attīstīties, jo jebkurš projekts saistīts ar citām valstīm.”

Dagdas novadā ir labas attīstības iespējas, bet objektīvu apstākļu dēļ attāls novads nespēj konkurēt ar citiem Latvijas novadiem, kas tuvāk Rīgai. Viena no tautsaim- niecības nozarēm — tūrisms — pašvaldībai šķita tik svarīga lieta, ka dome lēma un izveidoja nosacītu tūrisma trīsstūri novada teritorijā, kurā ietilpst Andrupenes lauku sēta, Jaundomes muiža jeb ezeru muzejs un Vides izglītības un kultūras centrs “Ķepa”.

“Uz šiem objektiem nākotnē paredzēts balstīt tūrisma piedāvājumu cilvēkiem, kas gribēs apmeklēt novadu, iepazīties ar tā vēsturi, dabu un citām vērtībām,” klātesošajiem skaidroja Dagdas domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts. “Sapratām, ka vieni paši “nepavilksim” šo nopietno lietu novadā, tālab tika nolemts sadarboties ar Rēzeknes Augstskolu un Daugavpils Universitāti, lai novada tūrisma produktu izveidotu par labu, piedāvājamu preci. Tūrisma produktam ir jābūt visaptverošam, tam jāietver gan mūsu tradīcijas, gan ēdienkarti, gan dabas bagātības, gan cilvēku viesmīlību un visu pārējo, kas ar to saistās.”

Tik tiešām — ja iedomāsimies, ka tūrisms ir vienkārša lauku sēta, kurā ir varbūt tikai viena istabiņa, tad ar to noteikti nepietiks, lai pelnītu. Bet jāsāk attīstīties pamazām. Pašvaldības un augstskolas sadarbība tūrisma jomā sākas ar mazumiņu un novēlēsim veiksmi tūrisma dienas rīkotājiem Ezerniekos 11. maijā!

Juris ROGA