III Mīļā pilsēta, daudz laimes jubilejā!!!

Karaoke čempionāts

Visjautrākais pasākums pilsētas laukumā. Iepriecināja daudzus. Sākumā pilsētnieki kautrējās un neuzdrošinājās pieteikties šim konkursam, bet vēlāk interesentu bija diezgan. Ja tik zinātu karaoke izgudrotājs, japāņu bundzinieks Daisuke Inoue, kādu izpriecu viņš dāvinājis pasaulei! Ne velti 2004.gadā viņam tika pasniegta “Šnobela prēmija” ar apbrīnojamu formulējumu — “Par jauna veida atklāšanu cilvēkiem, kā mācīties toleranci vienam pret otru”.

Organizatori solīja divus uzvarētājus sūtīt uz Latvijas karaoke finālu Rīgā. Pirmie dalībnieki priecēja ar meistarību. Vēlāk jau dziedāja vairāk dvēseliski. Vecums bija dažāds, arī dziesmas tika izvēlētas dažādos žanros. Populārākā bija latgaļu “Rūžeņa”, bet tās izpildītāju meistarība vēl jāpieslīpē. Organizatori, kā tik varēja, tā dalībniekiem palīdzēja, dziedāja līdzi arī skatītāji. Katram izpildītājam sirsnīgi pateicās. Kā zvaigznes jutās visi. Rezultāts bija paredzams: par uzvarētājiem kļuva pirmie izpildītāji Viktors Bernāns un Irita Tace. Viņi arī ieguva tiesības pārstāvēt mūsu novadu fināla čempionātā. Bet tur jau līdz pasaules čempionātam, kas notiks šogad Somijā, nav tālu!

Kino

Parkā ciemiņus personīgi sagaidīja “grāfs Plāters ar dāmu”… “Filma tiks rādīta staļļos,” paziņoja visiem “grāfs”. Cilvēki pulcējās… Filma “Krāslava laiku lokos” nav gara. Pamatā — senās pilsētas fotogrāfijas, 60., 70. un 80. gadu kinohronika, intervijas ar pilsētā pazīstamiem cilvēkiem. Patiesībā arī viss… Bet rodas iespaids, ka esi redzējis visu Krāslavas pilsētas vēsturi 90 gadu garumā. Skatītāji, hronikas kadru apburti, uzmanīgi tvēra katru jaunu kadru, katru sekundi. Esmu pārliecināts, ka visi atcerējās savu bērnību. Grāmatu veikals pretī autoostai, prāmis, saldējums kinoteātrī. Atcerējās tūjas parkā, pieminekļus — dīvainus, nesaprotamus, bet tik pazīstamus… Atcerējās, kā smaržoja smalkmaizītes viesnīcas “Krāslava” kafejnīcā, mūziku 1. maija demonstrācijā. Tas viss bija acu priekšā, tas viss bija tavā priek-šā. Kāds atpazina draugus — jaunus, priecīgus. Skatītāji smējās, skuma, priecājās, bēdājās. Filma — viens no spilgtākajiem svētku iespaidiem. Paldies autoriem par brīnišķīgo ceļojumu pagātnē!

Fināls

Svētku noslēguma pasākums pulcēja pilsētas estrādē divas trešdaļas pilsētnieku, kā arī ciemiņus, tūristus. Svētkus atklāja Gunārs Upenieks. Tad ar apsveikuma runu uzstājās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, kurš savas vizītes laikā pa Latgali mūsu pilsētā uzturējās (!) trīs dienas. Viņiem pievienojās Krāslavas novada partnerpašvaldību vadītāji: Sandra Viškure (Dagda), Vasilijs Šuļepovs (Vo- lokolamska, Krievija), Januš Kosmaļskis (Unijeva, Polija), Nataļja Kornejeva (Gorki, Baltkrievija). Braslavas mērs Sergejs Šmatovs personīgi ierasties nevarēja, bet atsūtīja krāsainu un komplimentiem pilnu apsveikumu. Nataļja Kornejeva uzdāvināja Gunāram Upeniekam svētbildi ar Georgija Uzvarētāja attēlu — kā novēlējumu vienmēr palikt “zirgā”, tas arī deva iespēju koncerta vadītājam Mārim Susejam piebilst: tagad mums būs savs Gunārs Uzvarētājs. Oficiālās runas ilgi laiku neaizkavēja. Vēl bija gaidāms koncerts.

Reklāma solīja “Raimonda Paula zelta dziesmas” Latvijas slavenību izpildījumā. Reklāma teica patiesību! Ilona Bagele, Dainis Skutelis, Ingus Pētersons, Liene Šomase, Jānis Paukštello, orķestris Kristapa Kriev- kalna vadībā, kā arī koris “Ave Sol” ar savu diriģentu Uldi Kokaru… Zvaigznājs iespaido, vai ne? Reta parādība Krāslavā. Bet neaizmirsīsim par Aigu Kruti, kura ne tikai iekļuva starp zvaigznēm un slavenībām, bet ļoti organiski iekļāvās koncerta programmā un, manuprāt, brīnišķīgi izpildīja divas Maestro dziesmas.

Koncerta atmosfēra bija prieka, lepnuma par savu dzimto pilsētu un pašlepnuma pārpildīta.. Visi gaidīja finālu…
Muzikālo strūklaku šovs bija pilsētas jubilejas kulminācija. Publika sagaidīja šo ūdens un krāsu brīnumu sajūsmināti. Mainījās mūzika, mainījās ūdens un krāsu aina… No sajūsmas elpu rāva ciet!

Un kad uz ūdens fona parādījās lieli attēli, publika no sajūsmas apklusa. Strūklaku izrādē pēdējo dziesmu “Mana dziesma” no grupas “Prāta Vētra” repertuāra dziedāja visi… Skatītāju acu priekšā parādījās pilsētas ģerbonis, Krāslavas pazīstamo objektu atainojums, dažādu pasākumu fotogrāfijas. Izrādes beigas slīga skaļos aplausos un sajūsmas saucienos.

Nobeigumā

Šīs divas dienas, kas satricināja pilsētu, man bija laimes pārpilnas. Protams, gan jau atradīsies cilvēki, kas teiks, ka šie elegantie svētki — tās ir dzīres mēra laikā utt. Tas notiek vienmēr. Vēl ļoti daudzi nemāk priecāties par labo, bet ar lielāku prieku turpina “slavināt tumsu”. Neviens arī neapgalvo, ka mēs dzīvojam paradīzē. Bet piekrītiet, ka līdz “mērim” mums vēl tālu. Pilsētas jubileja atnesa prieku un pozitīvismu. Daudziem tas ir kļuvis par atelpu un jaunas enerģijas avotu. Šajās dienās mēs varējām savu pilsētu novērtēt no jauna skatu punkta. Vēlreiz pārliecināties, cik mums ir talantu, cik skaista ir Krāslava. Mēs satikām tos, kurus jau sen nebijām redzējuši. Mēs smaidījām un priecājāmies. Tā ir bagātība!
Bet lietus?.. Uzskatīsim to par dabas aplausiem. Mūsu pilsēta, to, protams, ir pelnījusi.
Liels paldies pilsētas svētku organizētājiem! Jums viss ir izdevies!

Andrejs JAKUBOVSKIS