Konstantīns Raudive — Eiropas mēroga domātājs

K. Raudive dzimis tagadējā Krāslavas rajona Asūnes pagasta Barinavcu sādžā “Slāņos”. Beidzis Asūnes pamatskolu, mācījies Krāslavas vidusskolā. Studējis literatūru un filozofiju Rietumeiropas universitātēs — Parīzē (1930-1932), Madridē (1932-1934), Edinburgā (1934-1936). Balstoties dziļās zināšanās un talantā, K. Raudive sarakstījis un publicējis pāri par 20 grāmatu filozofijā, kulturoloģijā, estētikā. “Don Kihots un mūslaiku cilvēks” (1938), “Dzīves kultūrai” (1940), “Pārpersonīgais un personīgais” (1942-1992), “Divejādi dzīves veidi” (1952), “Sapņi un īstenība” (1956), “Laikmetu ārdītāji” (1974), “Laikmetu atjaunotāji” (1976).

K. Raudives uzmanības centrā — personība, dzīves un kultūras vērtības, laikmetu un kultūru salīdzinājums, konfron-tācija, garīguma, humānisma skaidrojums 20. gadsimta nemierīgajā pasaulē. Cilvēces nākotnes redzējums — garīgi bagātā, humānā sabiedrībā, neatkarīgā spilgtā personībā. K. Raudives zinātniskie, filozofiskie darbi rakstīti tēlainā, esejiski piesaistošā formā. Daudzus darbus radījusi K. Raudives — rakstnieka spalva. Plašākais darbs — autobiogrāfiskais darbs “Silvestra Pērkona memuāri” (10 grāmatās — 1946-1967), romāni “Nolādētās dvēseles” (1-2, 1948-1949), “Aiz pēdējām robežām” (1952), “Dieva zīmogs” (1953), “Neredzamā gaisma” (1954), “...Un piedod mums mūsu vainu” (1959), “Mūsu laiku Fausts” (nepabeigts), noveļu krājums “Dzīvības bads” (1964). Literārajos darbos dominē pirmskara, kara un pēckara laika cilvēku dzīve ar tās mīlestību un naidu, guvumiem un zaudējumiem, cildeno un traģisko dažādās filozofiski tvertās niansēs un daudzpusībā.

K. Raudive pārvaldījis spāņu, franču, vācu, angļu, itāļu, krievu valodu, daudz tulkojis. Īpaši nopelni Raudivem kā spāņu literatūras tulkotājam un popularizētājam. Tieši K. Raudives tulkojumā neskaitāmi latvieši iepazinuši M.de Servantesa pasaulslaveno darbu “Atjautīgais idalgo Lamančas Don Kihots” un “Parauga noveles”, M.de Unamuno “Migla”, H.Ortega i Gaseta ”Mīlestība un gudrība” u.c. K. Raudivem kā Zentas Mauriņas dzīvesbiedram lieli nopelni viņas darbu tapšanā, jo bijis viņas “kājas” un visāda veida balsts.

Mūža nogalē K. Raudivi saistījuši parapsiholoģijas jautājumi, kam veltītas divas grāmatas, tulkotas angļu, itāļu u.c. valodās. Tuvojoties K. Raudives lielajai jubilejai, izdevniecība “SOLVITA” jau laikus sāka domāt par nepieciešamību sagatavot monogrāfiju par izcilo rakstnieku un filozofu. Mums šķita, ka tās radīšanai atbilstošākais profesors, filozofijas doktors Pēteris Zeile, kuram tuva kā filozofija, tā literatūra, kas ir fundamentālā darba “Latgales kultūras vēsture”, monogrāfiju “Vertikāles. Osvalds Zvejselnieks no Zvejsalām”, “Meistars no Ušpeļu dzimtas” u.c. autors. Pie tam viņš uzkrājis daudz materiālu par K. Raudivi. Publicējis par viņu vairākas apceres laikrakstā “Labrīt”, zinātnisko rakstu krājumos “Acta Latgalica”, Jelgavas LU rakstu krājumā u.c.

Mums šķita, ka tieši Krāslavas rajons, kur dzimis un mācījies K. Raudive, varētu būt galvenais šāda darba izdošanas atbalstītājs. Reizē — tā būtu Goda lieta Krāslavai un rajonam, ja ar tās atbalstu varētu tapt grāmata par savu novadnieku, Eiropas mēroga domātāju, kā K. Raudive apzīmēts apcerēs, vērtējot viņa darbus un atstāto mantojumu. Vērsāmies ar pieteikumu Krāslavas pašvaldībās, rajona padomē un pilsētas domē jau 2007. gada pirmajā pusē laicīgi.

Mūsu projekts, kā tagad mēdz sacīt, tika uzklausīts ar interesi, sapratni, viešot cerību atbalstam. Konkrēti lemšot 2007. gada otrās puses budžetu caurlūkojot. Diemžēl tur neatradās vieta K. Raudivem. Lika nezaudēt cerības, bet pa- ļauties uz 2008. gada budžetu. Paļāvāmies cerībām... P. Zeile bija uzsācis darbu, uzrakstījis priekšvārdu un pirmās divas nodaļas. No Minsteres (Vācija) K. Raudives un Z. Mauriņas muzeja — arhīva saņēma Z. Mauriņas atmiņas par Raudivi, vairākas retas, nekur nepublicētas fotogrāfijas. Taču situācijas neskaidrības dēļ — aizsākto atlika malā un sāka strādāt pie darba, kam jau bija piešķirts izdošanas finansējums (“Ar mīlestību sirdī. Versija par Andri Vējānu, iznāca 2007. gada oktobrī).

Taču paļāvība un cerība uz Krāslavas atbalstu arī 2008. gadā grāmatas izdošanai izrādījās nepamatota. Redziet, grūti laiki, inflācija, mums dažādas citas prioritātes... To visu var saprast. Taču arī inflācijas laikā grāmatu izdošana neizbeidzas un izcilai Krāslavas novada personībai simtgades jubileja ir tikai vienreiz simts gados. Vai krāslavieši neizjutīs morālu diskomfortu, vienkārši tādu gaužām neērtu sajūtu, par savu vienaldzību, ja K. Raudivi par vienu no savām prioritātēm uzskatīs, piemēram, rēzeknieši, kuriem tāpat budžets krakšķ visās šuvēs? Bet kuriem ir mazliet atšķirīgāka attieksme pret prioritātēm un vērtībām.

Veronika LĀCE, izdevniecības vadītāja, dzimusi Krāslavas rajonā