Līdzdalība projektos ir lieliska iespēja ieinteresēt skolu jaunatni ar oriģinālu ideju, neuzstājīgi liekot paplašināt redzesloku, kas iznākumā iesaista skolēnus konkrētos darbos sabiedrības un apkārtējās vides labā.
Tādu iespēju mūsu valstī ir atliku likām, šim nolūkam tikai uzmanīgi jāseko reklāmai: Latvijas un reģionu konkursi praktiski notiek visu laiku, nepārtraukti. Taču, kā zināms, zem guloša akmens ūdens netek... Ilggadējā prakse rāda, ka novatoru ideju sekmīga realizācija un izcilu rezultātu sasniegšana mūsu rajona mācību iestādēs ir saistīta ar aizrautīgiem pedagogiem, kuriem piemīt māksla orientēt skolēnus uz nospraustā mērķa sasniegšanu.
Šodien mēs pastāstīsim par Varavīksnes skolas skolotāju Klāru Sakoviču, kura gadu no gada iesaista skolēnus projektu konkursos, kam ir ne tikai teorētiska, bet arī praktiska nozīme. Dominējošas ir aktuālas tēmas: zinātniski ekoloģiskas, kas pilnībā harmonē ar mūsu zilo ezeru zemes tūrisma perspektīvām. Tad, lūk, vēl pērnruden Zemkopības ministrija izsludināja skolēniem konkursu “Mūsu mazais pārgājiens”. Galvenais mērķis bija saistīt topošās paaudzes uzmanību sīkākai dabas objektu apgūšanai, ar kuriem bagāta arī mūsu Krāslava. Pieredzējusī pedagoģe organizētāja tik smalki izskaidroja 11. b klasei konkursa cildenās idejas, ka ilga pierunāšana nemaz nebija vajadzīga. Divas grupas uzsāka pētniecisko darbu atsevišķos virzienos. Vieni vecāko klašu audzēkņi sīki aprakstīja maršrutu “No Šokolādes līdz Teātra kalnam”, otri pievērsās Adamovas ainavu takai. Protams, par uzsāktā darba pamatu kalpoja mazie pārgājieni, kuros vecāko klašu skolēni iepazinās ar Krāslavas apkaimes vietu burvīgumu. Literārās un mākslinieciskās apstrādes rezultātā iegūtie materiāli pārtapa plakātos, bukletos, atskaitēs un maršrutu kartēs, kas decembrī tika nosūtītas Zemkopības ministrijai. Tad uz ilgu laiku iestājās klusums, kas pat nepatīkami pārsteidza konkursa dalībniekus: konkurence bija ļoti nopietna. Un, lūk, pirmā prieka vēsts atlidoja uz pasakaino pilsētu pie Daugavas aprīļa nogalē. Lakonisks rakstisks ziņojums vēstīja, ka Krāslavas sko-lēni tiek aicināti 8. maijā uz dabas parku “Tērvete” kā... laureāti! Tam bija grūti noticēt! Konkurss taču bija visas Latvijas mērogā! Transporta problēmu palīdzēja atrisināt novada dome, ta-ču mikroautobuss varēja uzņemt tikai astoņus visaktīvākos izzināšanas projekta dalībniekus.
Pēdējais pasākums notika dabā un sākās ar izklaides programmu. Vieni vingrinājās šaušanā ar viduslaiku lokiem un arbaletiem, otri naglu kalšanā pēc senlaiku tehnoloģijas, trešie kaujas šķēpu mešanā, ceturtie mācījās pārvietoties uz koka kājām... Taču ne jau tas ir galvenais: visi ar nepacietību gaidīja konkursa rezultātus. Intriga saglabājās līdz pat pēdējām apbalvošanas ceremonijas minūtēm, un Varavīksnes komanda (bija tādi brīži) neticēja lieliem panākumiem. Taču notika tas, kam arī bija jānotiek. Pasākuma vadītāji pasludināja konkursa dalībniekus no Krāslavas par uzvarētājiem savā vecuma grupā, bet zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pasniedza labākā projekta izstrādā-tājiem vecāko klašu audzēkņu grupā diplomu un dāvanu karti 500 latu vērtībā, lai apmaksātu izdevumus divu dienu ekskursijai. Jau ir nolemts, ka šo iespēju uzvarētāja klase izmantos rudenī. Tā ka laika pilnīgi pietiek maršruta izstrādāšanai. Atskatoties uz sasniegto, projekta vadītāja Klāra Sakoviča sirsnīgi pateicās par metodisko palīdzību Zentai Melderei, Tūrisma informācijas centra novadpētniecei.
Kas sakāms par jaunajiem palīgiem, tad skolotāja atklāja vēl vienu mazu skolas noslēpumu. Sa-ņemts nākamais uzaicinājums uz Rīgu — uz zooloģisko dārzu, kur tiks apkopoti kārtējā Latvijas konkursa rezultāti. Šo konkursu rīko sabiedriskā organizācija “Zaļas jostas”. Piedaloties tajā, Varavīksnes skolas jaunie ekologi savāca 35 kg nolietoto bateriju un vēl makulatūru. Te arī es neviļus pasmaidīju, atcerēdamies savu bērnību, kad mēs, Krāslavas zēni un meitenes, stiepām uz skolu centneriem un pat tonnām tā saucamās otrreizējās izejvielas. Viss atkārtojas.
Klāra Sakoviča lūdza mani nosaukt labākās klases 7. a un 6. c, kā arī rekordistus bateriju vākšanā Vitāliju Truboviču, Sergeju Lisovu, Vitu Vasiļonoku, Oļegu Hodarenoku. Tā ka mūsu konkursa dalībniekiem ir vēl viena iespēja izcelties valsts mērogā. Kad es fotografēju 11. a klasi, projekta vadītāja patiesi nožēloja, ka daļa aktīvistu tobrīd atradās ekskursijā Stokholmā. Tādi patlaban ir laiki. Bet Latvijas laureātu skaitā ir Darja Titova, Anita Orole, Laura Nurmahambetova, Solvita Spūle, Jevģēnijs Ivanovs, Anna Kazakeviča, Aleksandra Panfilova, Vitālijs Aržanovskis un Klāra Sakoviča, konkursa ideju ģeneratore. Starp citu, aizrautīgā pedagoģe norādīja, ka arī otrajā projektā izvirzījās 11. a klases zēni Vitālijs Čamans, Jevģēnijs Ivanovs, Vitālijs Aržanovskis un Artūrs Krīviņš.
Atkal gaidu pilnas minūtes, kad tiks apkopoti Latvijas konkursa galīgie rezultāti. Kā lai zina...
Aleksejs GONČAROVS