Laukiem jauniem būt!

Projekta galvenais notikums bija septiņu dienu pasākums “Lauku skola”, kas jūlija beigās norisinājās Dagdā. Tajā piedalījās 26 jaunieši, kuri mācījās darīt lauku darbus, diskutēja par lauku attīstību, “lauza” savus stereotipus par lauku vidi un viens par otru. Pirmajā dienā, stereotipu diskusijas laikā, pilsētnieki slavēja lauku jauniešus visās jomās, vienīgi pārmeta reizēm nemoderno ģērbšanās stilu. Savukārt lauku jaunieši par pilsētniekiem izteicās kritiskāk — viņi bieži vien esot iedomīgi, aizņemti ar sevi, pārāk seko modei. Tomēr, nedēļu dzīvojot kopā, abas puses secināja, ka tie esot tikai stereotipi — patiesībā visi jaunieši esot vienlīdz jauki!

Vienu dienu jaunieši pavadīja pie vietējiem Dagdas amatniekiem, mācoties senos amatus — skalu grozu pīšanu, asušku cepšanu, sviesta kulšanu, kokgrebšanu un citus. Divas dienas pasākuma dalībnieki devās pārgājienā pa tuvējiem mežiem, iepazīstot Latgales lauku vidi. Pārgājiena laikā jaunieši iepazinās ar neformālās izglītības metodēm, cīnījās par uzvaru “Meža spēlēs”, bet, atgriežoties Dagdā, rādīja savas prasmes “Talantu šovā.”

Viena diena tika atvēlēta praktiskiem darbiem. Rīta pusē dalībnieki devās pie vietējiem zemniekiem, lai apgūtu īstos lauku darbus — malkas skaldīšanu, ogu lasīšanu, darbu siena pļavā, apiešanos ar zirgiem. Pilsētu jaunieši atzina, ka lauku darbi nemaz tik grūti neliekoties, tomēr neviens no viņiem nebūtu ar mieru tos darīt katru dienu. Jaunieši apgalvoja, ka turpmāk uz zemnieku darbu raudzīšoties ar citu skatu — tagad viņi saprotot, kādu uzdrīkstēšanos un gribasspēku tas prasa.

Pēcpusdienu dalībnieki pavadīja pie Dagdas vientuļajiem pensionāriem, palīdzot tiem ikdienas darbos — malkas kraušanā, zāles pļaušanā, dārzu ravēšanā, un tika pat iztīrīts viens aizaudzis piemājas dīķis! Jaunieši apgalvoja, ka tad, ja kļūtu ministri, par vecāko paaudzi domātu daudz vairāk — pensionāru ar asarām acīs sacītie paldies vārdi ļāva nojaust, cik patiesībā viņiem klājas smagi, un šāda palīdzība būtu nepieciešama regulāri. Varēja just, ka savstarpējā komunikācija vienlīdz labi patika abām pusēm — jaunieši un pensionāri gan kopā ieturēja maltīti, gan uzdziedāja tautasdziesmas.

Projekta noslēgumā jaunieši secināja, ka laukos dzīve ir daudz patīkamāka — svaigs gaiss, mierīgs dienas ritms, veselīgs dzīvesveids. Tomēr lauki nespējot piedāvāt tādas izaugsmes iespējas kā pilsētas. Tāpēc projekta dalībnieki izveidoja savus ieteikumus, kas būtu jādara, lai viņi gribētu dzīvot laukos. Kā galvenie ieteikumi tika minēti moderno tehnoloģiju ieviešana, ceļu sakārtošana, jaunu un konkurētspējīgu darba vietu radīšana. “Ja valdība mūs nesaistītu ar kaudzēm normatīvo aktu un citu dokumentu, bet ļautu brīvāk rīkoties un attīstīt savas idejas, tad gan laukiem būtu citi attīstības tempi!” atzina jaunieši.

Šobrīd Latvijas Universitātē ir skatāma fotoizstāde, kurā atspoguļoti projekta gaitā piedzīvotie interesantākie brīži.

J. SUPE, projekta vadītājs

*Apmaksāta publikācija. Par publikācijas saturu ir atbildīgs tās autors, un Eiropas Komisija nav atbildīga par šīs informācijas iespējamo izmantošanu.