Laimes vizuļi — dārgāki par zeltu

Robežsargs Viktors Čerņavskis noķēra līdaku, kas svēra tieši vienpadsmit kilogramu! Tā ka savu iepriekšējo personīgo rekordu līdaku ķērājs no Kombuļiem pārspēja gan-drīz divas reizes. Ir ar ko lepoties! Tiesa, atzinības vārdus pelnījis viņa kompanjons Alberts Vigulis, kurš veikli iedabūja “krokodilu” ķeselē.

Diena bija apmākusies, kas gandrīz vienmēr sola veiksmi līdaku ķērājiem. Jūs, kolēģi spiningotāji, smiesieties, taču brīnums notika uz mazā Ildža ezera, kas atrodas pie paša Kombuļu ciemata, kur dzīvo Viktors Čerņavskis. Pusotras stundas viņš vicināja spiningu, bet copes nebija, un mūsu makšķernieki, nomainījuši taktiku, sāka ķert ar velci. Sen ir zināms, ka ar tādu paņēmienu vizulis ne tikai iekļūst dziļāk, bet arī izdara kustības rāvieniem, atgādinot ievainotu zivi, kas arī provocē līdakas. Acīmredzot tā arī bija. Protams, īpaša nozīme ir arī mākslīgajai ēsmai. Katram makšķerniekam ir tādi vizuļi. Viņš nevienam neatklāj savus noslēpumus, taču man izpauž gan.

Visu taisnību neizstāstīšu, bet tikai pateikšu: gan Oļega Golovenčika desmit kilogramu smagā līdaka, kas noķerta vasarā Dridža ezerā, gan Viktora Čerņavska rudens rekords ir nodrošināts, izmantojot pazīstamās firmas “DAM” šauro dzelteno vizuli. Un nemēģiniet atrast tos mūsu veikalos — tie sen izpirkti. Atgriežoties pie noķertā sama giganta, arī došu tikai mājienu: ūsaini sakārdināja Japānas ražotājfirmas “Yozuri” dziļūdens voblers. Pēc Sergeja Korņejeva padoma es vēl paspēju nopirkt brīnumvizuli tikai par astoņiem latiem, taču vai to pietiks visiem, grūti pateikt. Mēs, makšķernieki, gluži tāpat kā bērni, visi kā viens pērkam spožas rotaļlietas, un nekāda cena mūs nebiedē.

Nobeigumā nedaudz atklāšu noslēpumu par mežavimbu vizuļiem. Savu sešus kilogramus smago skaistuli Sergejs Kritenko noķēra ar rotējošo vizuli, bet Vadims Bogdanovs “pierunāja” lielu mežavimbu ar kastmastera palīdzību. Lūk, tagad arī lauziet galvas, kurš vizulis labāks?

Kas sakāms par mani, tad rudenī es centos noķert savu pirmo mežavimbu ar vobleru. Četrās copes reizēs man nācās samierināties tikai ar vienu brangu sapalu, kuru pievilināja liels plastikāta vizulis. Vēlāk, kad aizķēris norāvu to, es bēdājos tā, it kā būtu zaudējis miljonu. Katram spiningotājam arsenālā taču ir vizulis, kas dārgāks par zeltu.

Aleksejs GONČAROVS