Kopš seniem laikiem cilvēki ar bijību un piesardzību ir izturējušies pret tādu dabas parādību kā zibens. No paaudzes un paaudzi nodoti dažādi ticējumi, ko drīkst, ko nedrīkst darīt zibens laikā, uzkrāti vērojumi, kurās vietās zibens neviesojas nekad un kurās gandrīz ik vasaru. Ne vienmēr tās ir pašas augstākās vietas. Jo mitrāka, ūdenī izšķīdušos sāļus un skābes saturoša augsne, jo lielāks elektrisko lādiņu savstarpējās iedarbības efekts. Arī ūdens āderes pastiprina grunts vadītspēju.
Dzīvnieki pērkona laikā aiziet bojā daudz biežāk nekā cilvēki. Tāpēc ka, salīdzinot ar cilvēku, dzīvniekam ir nopietns trūkums — proti, dzīvnieki stāv uz četrām kājām, cilvēks — uz divām. Līdz ar to — atšķirīgs ir soļa spriegums spēriena brīdī. Ja cilvēkam galvenie dzīvības centri paliek neskarti, tad dzīvniekam elektriskais lādiņš skar visus iekšējos orgānus. Tāpēc gadījumos, kad cilvēks paliek sveiks un vesels, dzīvnieks var būt pagalam. Negaisa laikā dzīvnieki daudz biežāk aiziet bojā, piesieti kūtīs, kur ķēdes pievienotas vienam kopējam dzelzs stienim. Iesperot zibenim ēkā, elektriskā lādiņa plūsma notiek no saites caur mājlopa ķermeni uz zemi. Visai sen pazīstama tāda ierīce kā zibens novadītājs — sākotnēji pavisam primitīva, bet mūsdienās augstām drošības prasībām atbilstoša. Spēkā esošie normatīvi par ēku un būvju zibens aizsardzības ierīkošanu paredz, ka aizsardzības sistēmas izveidē tiek ņemts vērā apkārtnē prognozējamais negaisa ilgums un dienu skaits vidēji gadā, kā arī ēkas atrašanās vieta. Ņemot vērā augstumu un pielietojumu, celtnes jāaprīko ar zibens aizsardzības ierīcēm — zibens novedējiem. Izmantojot modernas tehnoloģijas, zibens novadītāju uzstādīšanas vietas un strāvas vadītāju tīkla shēma tiek izraudzīta atbilstoši datorprogrammas modelim, nodrošinot visefektīgāko zibens uztveršanu un īsāko novadīšanas ceļu. Mūsdienīgas zibens novadīšanas sistēmas izveide jāuztic sertificētiem profesionāļiem.
Fakti liecina, ka nodrošināties pret zibens spērieniem ir ļoti svarīgi.
Zibens izraisītie ugunsgrēki fiksēti arī aizvadītajā vasarā un iepriekš. Turklāt pretzibens aizsardzība ir pluss, ko ņem vērā īpašuma apdrošinātāji.
Šī gada 28. jūnijā Krāslavas rajona Ūdrīšu pagasta Stankeviču ciemā pēc zibens spēriena līdz pamatiem nodega dzīvojamā ēka.
Runājot par ugunsgrēkiem, kuri izcēlušies no zibens spērieniem, statistika neatspoguļo reālo ugunsgrēku skaitu, faktiski šo negadījumu skaits ir krietni lielāks, jo par tiem netiek ziņots VUGD.
2006. gada vasarā zibens spēriens izraisīja nopietnus bojājumus datorsistēmas elektroiekār-tās kādā no Krāslavas rajona pagastu padomēm. Lai tas nenotiktu, ir nepieciešams obligāti izbūvēt datorsistēmu aizsardzības mākslīgos zemējuma kontūrus.
Rodas jautājums, kādi ir zibens bīstamības galvenie faktori?
Sevišķu vērību vajadzētu veltīt objektiem ar metāliskiem jumtiem, ļoti augstiem objektiem (baznīcu un dievnamu torņiem, dažāda pielietojuma torņiem), metāla un mūra dūmeņiem, objektiem, kuri atrodas pērkona aktīvajā zonā — tuvumā pie upēm un ezeriem, virs apakšzemes ūdeņiem (ūdens āderēm), klajā laukā un pauguru virsotnēs. No savas pieredzes varam teikt, ka bieži šādi objekti cieš no zibens trāpījumiem.
Piemēram: kāda Krāslavas rajona Skaistas pagasta Stolu ciema zemnieka dzīvojamā māja un kūts atradās virs ūdens āderes. Vairākas reizes ēkās trāpīja zibens. Interesanti tas, ka lādiņš sakausēja pat ēkas koka konstrukciju stiprināšanas skavas ar diametru 8 mm. Pēc zibens aizsar-dzības izbūves 2001. gadā zibens bīstamība tika likvidēta.
Informējam, ka Latvijas Republikā ar 2008. gada 1. martu ir spēkā Latvijas būvnormatīvs LBN 201-07 “Būvju ugunsdrošība”, kas reglamentē zibens aizsardzības sistēmu izbūvi.
Rodas jautājums, kāda ir kvalitatīvas Eiropas standartiem atbilstošas zibens aizsardzības sis-tēmas izbūves vērtība? Visā pasaulē cenas ir cieši saistītas ar kvalitāti. Jebkura gadījumā zibens aizsardzības sistēmas izbūves vērtība būs daudz mazāka par to, ko radīs zaudējumi zibens spēriena dēļ. Nodarbojoties ar zibens aizsardzības sistēmu izbūvi kopš 1981. gada, varam droši apgalvot, ka līdz šodienai no zibens spēriena nav cietusi neviena ēka vai būve, kur tika uzstādīta zibens aizsardzības sistēma. Tomēr, vērojot stāvokli zibens aizsardzības jomā Krāslavas rajonā, var teikt, ka cilvēki pagaidām dzīvo pēc sakāmvārda: “Kamēr vēl nedeg...”
Jānis VĪTIŅŠ, sertificētas elektrisko mērījumu grupas “Volts” menedžeris-elektrospeciālists
Tālruņi: 65625103; 29275604.
E-pasts: volts_merijumi@inbox.lv.
.jpg)
.JPG)
