Lielbritānijas vēstnieks apmeklē Priežmales kopienas resursu centru

Vēstnieka vizīte: atbalsts vietējām iniciatīvām

Pols Bramels atzīmēja, ka viņam ir īpaši svarīgi redzēt, kā vietējās kopienas spēj apvienoties un attīstīties pat ierobežotu resursu apstākļos. Viņš uzsvēra, ka tādi centri kā Priežmalē esošais ir vitāli svarīgi mazām kopienām, jo ​​tie rada telpu komunikācijai, savstarpējai palīdzībai un attīstībai. “Šādas iniciatīvas ir īsta demokrātija darbībā. Cilvēki paši zina, kas viņiem ir nepieciešams, un ir gatavi rīkoties. Ir svarīgi atbalstīt šādas kopienas, dalīties pieredzē un uzsvērt savstarpējas uzticēšanās, solidaritātes un vēlmes dalīties nozīmi.” — teica vēstnieks.

Resursu centrs: izveidošanas vēsture un mērķi

Centra līdere Sandra Rakova, bijusī Priežmalas skolas direktore (kura, ironiski, tika slēgta pēc simtgades svinībām – autores piezīme), tagad Kastuļinas pagasta bibliotēkas vadītāja, kopienas kultūras aktivitāšu plānotāja un organizētāja pastāstīja par  resursu centra izveidi. Pēc divām veiksmīgi īstenotajām iniciatīvām “Riti raiti, valodiņa, Priežmalē” un “Labi bij’ man dzīvot diža meža maliņā” projekta “Darbīgās kopienas Latgalē” ietvaros, radās iespēja veidot kopienas resursu centru. Tas bija ļoti radošs un atbildīgs process. Ar vietējo iedzīvotāju spēkiem un lielu Kastuļinas pagasta pārvaldes atbalstu tapa šī vieta, kur var sanākt kopā, lai pārrunātu jautājumus par kopienas attīstību un kopā darbotos. Pagājušajā gadā, pēc skolas slēgšanas bija tukšuma sajūta,  bet apstāties nedrīkstēja. Pēc būtības esmu aktīvs cilvēks un nevaru sēdēt klēpī saliktām rokām. Izveidotais resursu centrs un pagasta iedzīvotāju atbalsts deva spēku turpmākajai darbībai,” dalās Sandra. Centrs Priežmalē tika atvērts 2023. gada oktobrī un kļuva par [tobrīd] desmito šāda veida iestādi Latgalē. Tur iedzīvotājiem piedāvā praktiskas un radošas aktivitātes, sākot no ziepju un sveču gatavošanas līdz svētku, semināru un meistarklašu rīkošanai.

Kopienas aktivitātes

Vietējie iedzīvotāji aktīvi piedalās centra dzīvē. Sandra atzīmē, ka īpaši aktīvas ir sievietes un jaunās ģimenes. Arī vīrieši piedalās dažādās iniciatīvās, taču ne tik aktīvi un galvenokārt tas ir saistīts ar kādu darbu, kurā nepieciešams vīru spēks. Centrs organizē meistarklases, teritorijas uzkopšanas talkas, tikšanās, svētkus, atbalsta tradīcijas un rada telpu kopīgai radošai izpausmei.  “Mūs iedvesmo cilvēku idejas. Reizēm kāds iesaka pagatavot fritētas rozes, kā bērnībā, vai izrotāt ziedes burciņas ar čiekuriem. Tagad daudz ideju smeļos no sociālajiem tīkliem, vispirms pati izmēģinu, pēc tam kopā ar saviem aktīvajiem domubiedriem. Galvenais - sanākt kopā un kaut ko darīt kopā. Mani iepriecina, kad iedzīvotāji izrāda pārsteidzošu iniciatīvu. Bija gadījums: sapulcējāmies talkā, lai sakoptu ezera piekrasti, izveidotu atpūtas zonu, izraktu celmus, izvestu atkritumus utt. Visiem tika doti savi uzdevumi. Vīriem, kuri atnāca, bruņojušies ar instrumentiem, bija jāizrok celmi. Pēc savstarpējas apspriešanās viņi organizēja traktortehniku, kas ātri vien tika galā ar celmu likvidēšanu. Pēc akmeņu un velēnu savākšanas ar augsnes frēzi arī nolīdzināja krastu,” stāsta Sandra. Centra sadarbības partneri ir vietējā pašvaldība, Tautas nami, bibliotēkas, Latgales kopienu resursu centri, kā arī starptautiskās organizācijas.

Izaicinājumi un nākotnes plāni

Viens no galvenajiem izaicinājumiem, pēc Sandras teiktā, ir regulāru sanākšanu organizēšana: katram ir savi darbi, aizņemtība, un ir grūti atrast ērtu laiku. Bet, kad notiek tikšanās, tās vienmēr notiek ar mīlestību un ar pilnīgu atdevi. “Es nevēlos, lai dalība kļūtu par pienākumu. Ir svarīgi, lai ikviens nāktu pēc savas sirds aicinājuma. Un tas būtu jūtams. Cilvēki atbalsta viens otru, palīdz viens otram. Tas ir kopienas spēks,” ir pārliecināta Sandra. Tuvākie plāni - jaunu darbnīcu izveide, pieredzes apmaiņas braucieni uz citām kopienām, angļu valodas mācīšanās, dziedinošu ziežu gatavošana, priekšautu šūšana no veciem džinsiem, svečturu un rotu gatavošana. Visas šīs aktivitātes kļūst ne tikai par vaļasprieku, bet arī par veidu, kā stiprināt identitāti un saiknes starp cilvēkiem. Sandra atzīmē, ka īpaša loma tiek piešķirta priedes simbolikai – par godu ciema nosaukumam. Tāpēc ziedes, sveces un suvenīrus rotā priedes zariņš ar čiekuru.

Bramela ierašanās: uzmanības žests, kas svarīgāks par vārdiem

Viens no vēstnieka vizītes aizkustinošākajiem mirkļiem bija kopīga priežu ziedes izgatavošana. Visi dalībnieki, sākot no mazām meitenēm līdz pieaugušām sievietēm un arī vēstnieks, no kadiķa un priedes skujām, olīveļlas un vaska vārīja ziedi, lēja to burciņās, kuras rotāja un ievietoja maisiņos. Pols Bramels uzlīmēja arī etiķetes. “Šī ir vairāk nekā tikai meistarklase. Tā ir atzinība. Tā ir cieņa pret mūsu kultūru un darbu,” vēstnieka darbošanos novērtēja pasākuma dalībnieki. Starp citu, vēstnieks atzīmēja, ka visi trīs šajā dienā apmeklētie Resursu centri rosināja pilnīgi atšķirīgas iniciatīvas. Un visur viņš sajuta latgaliešu viesmīlību un vietējo iedzīvotāju sirsnību.

Priežmales kopiena: piemērs citām kopienām

Priežmalē dzīvo viesmīlīgi un aktīvi cilvēki. Neskatoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos, skolu slēgšanu un jauniešu aizbraukšanu, šeit ir dzīvība. Svētku laikā bijušie iedzīvotāji ierodas ciematā, atvedot savus bērnus un mazbērnus. Cilvēkiem patīk satikties, dziedāt, dejot, gatavot rotājumus, dalīties stāstos. Sandra saka, ka viņai personīgi tas nav tikai darbs vai sabiedriska aktivitāte: “Tā ir mana dzīve. Man tā ir vajadzīga kā ēdiens un gaiss. Kad redzu, ka cilvēkiem tas patīk, kad viņi smaida un jautā: “Kad būs nākamā reize?”, man tas ir apstiprinājums, ka eju pareizajā virzienā. Šī atzinība ir vērtīgāka par algu.”

Priežmales piemērs rāda, ka kopienas spēks ir tās cilvēkos, viņu enerģijā, sirsnībā un vēlmē būt kopā. Ir svarīgi saglabāt mīlestību pret savu dzimto vietu, kas var kļūt par iedvesmas un pārmaiņu avotu.

Jeļena AVSJUKEVIČA

Autores foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025

Par projekta “Pierobežas aktualitātes” rakstu saturu atbild to autors.