Novembris Latvijas vēsturē ir svēts mēnesis, jo novembrī dzimusi Latvijas valsts un Latvijas brīvības cīņās atbrīvota Rīga.
Šogad Lāčplēša diena bija drēgna, bieži lietaina un pavisam nemīlīga, kam būtībā bija dziļi simboliska jēga: acīmredzot visaugstākais parūpējās, lai ikdienā siltos un gaišos mitekļos dzīvojošie Latvijas ļaudis sajustu kaut kripatiņu no tām grūtībām, kādas nācās pārvarēt karavīriem, kuri ar ieročiem rokās izcīnīja mums šo valsti, kuru šī brīža krīzes apstākļos daudzi nepelnīti peļ. Bet kas ir šī krīze salīdzinājumā ar smagajām kaujām, kuru razultātā 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas.
Lāčplēša dienā Latvijā ir tradīcija ēku logos iedegt svecītes, tā godinot un pieminot mūsu tautas brīvības cīņās kritušos varoņus. Lāčplēša dienas pasākumi Krāslavā sākās ar ziedu un svecīšu nolikšanu pie pieminekļa Poļu armijas karavīriem, kritušiem par Latvijas neatkarību, pilsētas vecajos katoļu kapos, bet turpinājās ar lāpu gājienu no Baznīcas ielas līdz piemineklim “Māte Latgale raud”, kur zemessargi nostājās Goda sardzē, bet iedzīvotāji nostājās puslokā, ielencot piemiņas vietu. Svinī- gajā piemiņas brīdī ziedus nolika un klātesošos uzrunāja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, vēsturiskos notikumus klātesošajiem atgādināja Krāslavas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Viktorija Nalivaiko. Pasākums beidzās ar klusuma brīdi, ziedu un svecīšu nolikšanu.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
