• Vienā laivā esot, kopā jāairē!

    Esam ļoti gandarīti un ar lielu prieku darām zināmu Krāslavas novada iedzīvotājiem un sadarbības partneriem, ka biedrības “Ģimenes atbalsta centrs ‘’Atvērtība”” projektu “VIENĀ LAIVĀ ESOT, KOPĀ JĀAIRĒ” finansē Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas “NVO fonds” apakšprogramma „Nevalstisko organizāciju projektu programma”. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

    Lasīt

  • Piena upes draud izsīkt

    Latvijas piensaimnieki ceļ trauksmi un gatavojas atbalstīt protesta akcijas Briselē Piena iepirkuma cenas Latvijas zemnieku saimniecībām sāka samazināties gandrīz pirms gada, taču šovasar situācija ir īpaši smaga – tā uzskata “Zemnieku Saeimas” biedri. Par to, kā arī par savstarpējo sankciju ietekmi piena ražotāji runājuši visaugstākajā līmenī – nesenajā pieņemšanā pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, kurā piedalījies arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

    Lasīt

  • Lai dzīvo mūsu lauki!..

    Vienmēr ar īpašu cieņu izturos pret Latgales laukiem un līksmu garu nezaudējošiem lauku iedzīvotājiem. Daudz ko gadsimtu garumā ir piedzīvojusi mūsu Ezeru zeme: neražu un karu, cīņu pret kulakiem un izsūtīšanu uz Sibīriju, kolhozu eksperimentus, kad no rītausmas līdz rītausmai nācās liekt muguras, lai dabūtu ķeksīti brigadiera burtnīcā. Tad savs stūrītis zemes izglāba daudzas zemnieku ģimenes no bada. Turklāt arī visuaugstais Dievs apdalīja mūsu austrumu pusi, “godalgojot” Latgali ar pakalniem, purviem un trūcīgu augsni. Kad virs laukiem sabiezēja mākoņi, vājākie aizbēga uz pilsētām, bet stūrgalvīgākie saglabāja uzticību savai tēvu zemei.

    Lasīt

  • Klasesbiedri - uzticami draugi

    Pirms trijiem gadiem “Ezerzeme” rakstīja par Indras vidusskolas absolventiem, kuriem izlaiduma balle izskanēja 1972. gadā. Dažādi likteņi, bet viena vēlme - turpmāk tikties katru gadu…

    Lasīt

  • Latvija laikos

    Latvijas attīstības panākumi 30. gados bija izcili. Reti kura teritorija- sākot ar 1915.gadu- bija tā cietusi karu gaitā kā Latvija, taču valsts ekonomiskā un politiskā atdzimšana notika neredzēti strauji. 1923.gadā ieviesa stabilu valūtu – latu, kas ātri kļuva par cienījamu valūtu visā Eiropā. Valsts ienākumi veidojās no progresīvā nodokļa , no uzņēmumu un īpašumu nodokļiem, no tabakas un degvīna, muitas un akcīzes, kā arī valsts uzņēmumu ienākumiem. 1934. gada 15. maijā, apvērsuma rezultātā, K.Ulmanis nodibināja autoritatīvo režīmu. Viņš vienpersoniski atlaida mazefektīvo, vājo Saeimu, kuras deputāti maz rūpējās par Latvijas tautu un tās ekonomisko attīstību, bet vairāk viņus interesēja personīga labuma gūšana. Viņš lika cietumos bijušos valsts vīrus, kuri, piesedzoties ar deputātu mandātu, bija neaizskarami, kuri bija arī lielākie valsts naudas izšķērdētāji.

    Lasīt

  • Pieaug to velosipēdistu skaits, kuri, pirms doties ceļā, kārto tiesības

    Pateicoties Aglonas iniciatīvas grupai “Velomīļi”, jaunieši iegūst velosipēdistu tiesības Droši vien ikviens cilvēks savā dzīvē ir sapņojis par savu velosipēdu. Kamēr bērni sapņo par lielo divriteni, vecāki cenšas to iegādāties. Taču līdz ar tā iegādi vecāki sapņo un cer, ka bērns, izbraucot ar velosipēdu no mājām, tikpat vesels un priecīgs atgriezīsies atpakaļ. Lai sapnis kļūtu par realitāti, daļa vecāku, pirms iegādājas velosipēdu, mudina bērnus nokārtot velosipēdistu tiesības. Taču prakse rāda, ka daudzi vecāki apstājas līdz ar bērna sapņa piepildījumu - velosipēda iegādi, bet drošības jautājums paliek citu ziņā.

    Lasīt

  • Birokrātija nogalina Latviju

    Viedoklis Birokrātija ir Latvijas Republikas politiskās sistēmas karkass, lai gan savulaik cīņa ar toreizējo Padomju birokrātiju bija viens no saukļiem, ar kuriem 1980. gadu beigās cilvēki izgāja Rīgas ielās. Tiesa gan salīdzinājumā ar Padomju laikiem, mūsdienu Latvijas birokrātija jau prasa cilvēku upurus. Vislabāk to, kas patiesībā ir mūsdienu Latvija, raksturo notikušais 2015. gada Jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Šis notikums ir latviešu tautas simbols: ar Dziesmu svētku parādīšanos var sākt skaitīt tautas rašanos. Dziesmu svētki bija arī nozīmīga nacionālās atdzimšanas “Atmodas” sastāvdaļa 1980. gadu beigās, kad Latvija, dziedot un dejojot, uzsāka savu izstāšanos no PSRS. Tie notikumi Latvijā ieguva nosaukumu “dziesmotā revolūcija”.

    Lasīt

  • Vai pasei būtu jāizskatās pēc piezīmju blociņa?

    Kāds kungs no Dagdas novada, saņemot jaunā dizaina Latvijas Republikas pasi, bija nepatīkami pārsteigts, jo pirmo reizi savā mūžā, mainot svarīgo dokumentu, jūtas nenopietnas valsts piederīgais. Telefonsarunā viņš pavēstīja: “Dzīves laikā pasi mainu jau piekto reizi. Iepriekš, saņemot dokumentu, nekad neesmu juties kā šoreiz. Pie pasu galda ilgi šķirstīju jauno dokumentu un domāju, ka tas ir kāds joks. Pasu daļas darbiniecei nosmēju, ka es pasūtīju pasi, nevis ieejas biļeti uz dziesmu svētkiem. Atverot pases vāku, ieraudzīju kaut kādu vīrieti. Sākumā nodomāju - Jēzus Kristus, taču tad ieskatījos labāk, ieraudzīju, ka tam gara bārda, tātad, laikam domāts Dievs. Tikai kuras konfesijas?

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Signe, Signija

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.