• Vērtīga dāvana

    Krāslavas novada centrālā bibliotēka saņēmusi Latvijas filmu izlases kolekciju ar 25 DVD diskiem Dāvinājums saņemts Nacionālā kino centra un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta īstenotā projekta ietvaros. Projekta rezultāts ir „Latvijas filmu izlase”, kas ietver katalogu un 25 DVD diskus ar 70 Latvijas spēlfilmu, dokumentālo un animācijas filmu ierakstiem. Kolekcijas saturu ir veidojusi filmu nozares ekspertu grupa, tajā iekļaujot 70 Latvijas filmas — 10 spēlfilmas, 16 dokumentālās filmas un 44 animācijas filmas, grupētas divos hronoloģiskos periodos - klasiskais kino un mūsdienas. Tā ir pirmā tik apjomīgā un hronoloģiski plašā Latvijas filmu izlase (1961-2014).Spēlfilmu sarakstā vecākā ir režisora Leonīda Leimaņa filma “Purva bridējs”(1966), jaunākā — Jāņa Norda “Mammu, es tevi mīlu” (2013), dokumentālā kino izlase sākas ar Ivara Kraulīša “Baltajiem zvaniem” (1961) un beidzas ar Dāvja Sīmaņa “Escaping Riga” (2014), savukārt animācijas spektru iesāk Arnolda Burova pirmā filma “Ki-ke-ri-gū!” (1966) un Rozes Stiebras “Zelta sietiņš”(1975), bet noslēdz Signes Baumanes “Akmeņi manās kabatās” (2014) un Reiņa Kalnaeļļa “Zelta zirgs” (2014).

    Lasīt

  • Krāslavas jauno vieglatlētu veiksmīgie starti sezonas nogalē

    Sports Sacensību sezona vieglatlētikā tuvojas beigām un mūsu jaunie vieglatēti iepriecināja ar labiem rezultātiem. 25. jūlijā Latvijas vieglatlētikas savienības kausa 4. posma sacensībās U-16 vecuma grupā Raivis Seļaņins, uzrādot personisko rezultātu 37.37 sek., pārliecinoši uzvarēja 300 metru distancē. Viņš arī ierindojās trešajā godalgotajā vietā 100 metru distancē ar rez. 12.25 sek. Katrīna Tračuma arī uzlaboja savu personīgo rezultātu šķēpa mešanā(400g) 38.87 m un tas ļāva viņai ierindoties otrajā godalgotajā vietā. Artūrs Šarkovičs trīssoļlēkšanā ar rezultātu 12.62 m arī ieguva otro godalgoto vietu.

    Lasīt

  • 1888. gadā - atrasts Džeka Uzšķērdēja pirmais upuris

    Ir iemesls! Galvenais aizdomās turamais - karalienes mazdēls Stāsts par Džeku Uzšķērdēju satrauc prātus līdz šim laikam. Noziegumi tika paveikti pirms vairāk nekā simts gadiem, taču vainīgais šajā lietā vēl joprojām nav noteikts. Piecas vieglas uzvedības sievietes kļuva par nezināma atriebēja upuriem. Slepkavības bija tik asiņainas, ka pārspēt Uzšķērdēju nežēlībā neviens nav varējis līdz mūsu dienām. Izmeklētājiem neizdevās atklāt ne tikai nozieguma motīvus, bet arī slepkavas personību. Taču versiju bija daudz. Turklāt galvenais aizdomās turamais bija karalienes Viktorijas mazbērns, princis Alberts Viktors, Klarenesas hercogs... Diemžēl bieži vien Dievs nedod karaliskajā dinastijā dzimušiem “asins prinčiem” ne prātu, ne apķērību. Dinastijai tā ir problēma, bet Anglijā, kur karalisko varu ierobežo parlaments, tāds karalis varētu arī eksistēt. Princis Alberts nebija slikts cilvēks. Viņam patika medīt un “sist kanti” istabenēm. Taču par viņu tika izplatītas visneiedomājamākās baumas, un viņam piedēvēja visdažādākos netikumus, visbiežāk pilnīgi nepamatoti.

    Lasīt

  • Uzzināt novada domes pieņemtos lēmumus, neizejot no mājām

    Saskaņā ar izmaiņām “Likumā par pašvaldībām” no šī gada 1. jūlija visām Latvijas pašvaldībām ir jāno- drošina domes sēžu ierakstīšana audioformātā un ierakstu ievietošana pašvaldības interneta mājaslapā. Daļa pašvaldību jau nodrošina savu sēžu ierakstus, tomēr vairākumam pašvaldību šī prasība būs jaunums un šis “jaunums” novada iedzīvotājiem parādīsies jau šī gada jūlija beigās vai augusta sākumā, atkarībā no jūlija mēneša novada domes sēdes norises datuma. Cīņa par ikvienas novada domes darba caurspīdīgumu Latvijā aizsākās jau pirms pāris gadiem, kad Saeimā tika ņemti vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie priekšlikumi par audio un video ierakstu veikšanu domes sēžu laikā.

    Lasīt

  • Atbalstīsim dzejas un foto albuma “Latgales sirdspuksti” izdošanu

    Kolektīvā ieguldījuma platforma Projektu banka aicina atbalstīt biedrības “Balvu olūts” izveidotā dzejas un foto albuma “Latgales sirdspuksti” izdošanu. Albumā ir apkopoti 150 Latgales dzejnieku un fotogrāfu darbi - dzeja gan latviešu, gan krievu, gan latgaļu un pat baltkrievu valodā. No Krāslavas novada albumā piedalās: Jeļena Vorošilova, Elvīra Škutāne, Aivars Umbraško, Aleksejs Gončarovs, Anatols Kauškalis, Gunta Ahromkina, Inga Pudnika, Žanna Drozdovska, Inga Pizāne Dilba, Ināra Dzalbe, Inta Lipšāne.

    Lasīt

  • Pedofiliem pieteikta cīņa

    Pārāk maigais spriedums diviem apsūdzētajiem Liepājas lietā par vairāku gadu ilgajām netiklajām darbībām pret bērnu izraisīja lielu rezonansi, kā rezultātā ir iespējama lietas pārskatīšana un likumdošanas izmaiņas.

    Lasīt

  • Vai Latvija ir gatava bēgļiem no Austrumiem?

    Valdība ir solījusi Briselei izvietot Latvijā 250 bēgļus no “karstajiem punktiem”, kaut gan saskaņā ar aptaujām vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka to nevajadzētu darīt. Bēgļu jautājums izraisīja asu diskusiju sabiedrībā un masu medijos. Tika izteikti dažādi viedokļi – kāds aicināja žēlot aizbēgušos no kara šausmām, citi mēģināja pārliecināt, ka līdz ar bēgļu ierašanos katrā ziņā pienāks pasaules gals. Parlamenta diskusija nav izdevusies, jo Saeimas opozīcija nespēja sasaukt bēgļiem veltītu ārkārtas sēdi, kurā tiktu apspriests, cik bēgļiem maksāt, kur tos izvietot un kā integrēt.

    Lasīt

  • No septembra tiks uzsākta reģionālā maršrutu tīkla tarifu vienādošana visā Latvijas teritorijā

    Pasažieru ievērībai Pildot valdības deklarācijā izvirzītās prasības – pilnveidot pasažieru pārvadājumu sistēmu, Autotransporta direkcija uzsākusi pakāpenisku reģionālo maršrutu tarifu izlīdzināšanu. Plānots, ka tarifu politika visā valstī tiks vienādota trīs gadu laikā, un pirmās izmaiņas tiks ieviestas šā gada septembrī. Ieviešot vienotu tarifu aprēķināšanas metodiku, iedzīvotāji par braucienu sabiedriskajā transportā – reģionālo maršrutu autobusos – maksās pēc vienādiem principiem, kā arī būs iespējams izstrādāt lojalitātes programmas, lai regulārie pasažieri par braucienu maksātu lētāk. Pašreizējie tarifi ir atšķirīgi katrā reģionā, tādēļ paredzams, ka to izlīdzināšanas procesā atsevišķos novados biļetes cena samazināsies, citos – paliks nemainīga vai nedaudz palielināsies.

    Lasīt

  • Kopīgs darbs... un brīnišķīgs rezultāts

    Kad šī gada pavasarī Krās- lavas novada dome izsludināja kārtējo projektu “Iedzīvotāji veido savu vidi”, piedalīties tajā domas nebija, kaut gan jāpiebilst, ka jau iepriekš, pateicoties tieši šim projektam, tika labiekārtota un padarīta skolēniem droša Krāslavas Valsts ģimnāzijas apkārtne – ierīkots žogs apkārt sporta laukumam, kā arī izvietoti soliņi un atkritumu tvertnes pie sporta laukuma skrejceliņa. Nepārprotami – projekta “Iedzīvotāji veido savu vidi” ideja ir brīnišķīga, un ikvienam tiek dota lieliska iespēja darboties vietējās vides labiekārtošanā.

    Lasīt

  • Kā jāizturas, piedaloties Euharistiskajā procesijā?

    Šis jautājums aktualizējas ik gadu, līdz ar Lieldienām sākoties, ja tā var izteikties, procesiju sezonai. Kas ir Euharistiskā procesija? Vissvētākais Sakraments ir mūsu Kunga Jēzus Kristus īstā Miesa un Asinis zem maizes un vīna zīmēm. To sauc arī par Euharistiju (no grieķu vārda Euharistia - pateicība), jo pirms tā iestādīšanas Kristus pacēla acis uz debesīm un pateicās Savam Tēvam. Vissvētākais Sakraments kā upuris ir arī vispilnīgākais pateicības upuris Dievam. Katoliskās Baznīcas Katehismā (KBK) ir teikts: “Katoliskā Baznīca ir īstenojusi un turpina īstenot pielūgsmes kultu, ko jāveltī Euharistijas sakramentam ne tikai Svētās Mises laikā, bet arī ārpus tās, glabājot konsekrētās hostijas ar vislielāko rūpību, tās nesot procesijā vai izstādot, lai ticīgie tās varētu svinīgi godināt”(Pāvils VI, Enc. Mysterium fidei; KBK, nr. 1378). Euharistiskā procesija ir svinīgs gājiens, kad Vissvētākais Sakraments monstrancē tiek godbijīgi nests pa baznīcu vai tās apkārtni. ticīgie to pavada lūgdamies un dziedādami. Jēzus monstrancē svētī mūs, mājas, laukus, visu apkārtni. Bet mums vajag savam Radītājam un Pestītājam pateikties par visu, Viņu godināt un pielūgt.

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Signe, Signija

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.