Visā pasaulē ir pārliecināti, ka speķis ir tipisks ukraiņu kulinārā mantojuma ēdiens, ka ukraiņi vislabāk to prot sagatavot un visvairāk novērtē. Jāteic, ka speķis kā produkts uz mūsu planētas iedzīvotāju pusdienu galdiem parādījās jau pirms desmit tūkstošiem gadu. Uzreiz pēc savvaļas cūku pieradināšanas. Tas notika Vidusāzijā (tieši tur, kur speķi tagad praktiski neizmanto reliģisku uzskatu dēļ).
Lasīt
Krievija ar droniem uzbrukusi Odesas apgabalam; 25 gadi par publisko uzstāšanos - Kara-Murza tika notiesāts; Iļjam Jašinam 8,5 gadi par interneta tiešraidi no notikumiem Ukrainas Bučā; jauna artilērijas munīcijas partija no ASV Ukrainai
Lasīt
Marts absolūti neattaisnoja pavasara mēneša nosaukumu. Aprīlis gan iepriecināja: tieši pirms nedēļas ar skaļām klaigām pāri Krāslavas baznīcai pārlaidās dzērvju pāris. Esam sagaidījuši ilgi gaidīto siltumu! Maigais lietutiņš uz miegainajiem pumpuriem sakāra dimantu lāsītes, lazdas purina savas skaras. Daugavas ūdeņi plaši izpletās, tieši tā, kā pirms desmit gadiem. Aiz upes esošais priežu mežs pagaidām ir gaidās. Kaut arī ar nokavēšanos, beidzot uzziedējušas arī zilās vizbulītes saulainās piekalnēs.
Lasīt
Palaikam sailgojos pēc Rīgas. Ar pāris dienām parasti pietiek. Šoreiz meita uzaicināja uz izrādi “Hamlets” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Viestura Kairiša jauniestudējumā Hamleta lomu atveido aktieris Maksims Busels. “Šekspīra unikalitāte ir tajā, cik ļoti cauri gadsimtiem viņa rakstītais nezaudē aktualitāti un cik ļoti starp rindām tu vari katru reizi izlasīt un saprast ko citu, attiecināmu uz mūsdienām.
Lasīt
Otrajās Lieldienās, kad ārā bija saulaina un priecīga diena, Krāslavas Kultūras nams aicināja uz svētku pasākumu.
Lasīt
Piektdien, 7.aprīlī, Krāslavas māmiņu kluba Koprades telpā, kas durvis vēra marta beigās, notika Lieldienu radošais brančs.
Lasīt
Mēs katrs esam maza daļiņa no šīs pilsētas. Krāslavas ģimnāzijas 3. klašu skolēni ar mīlestību un cieņu pret savu pilsētu vēlējās pasniegt radošu dāvanu pilsētai jubilejā. Tika izveidots 51 sirsnīgs darbiņš. Projekts “Ieskaties manā logā” ir cieši saistīts ar Krāslavas jubilejas logo.
Lasīt
Drīz būs gads kā Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem gatavojas ukraiņu puisis Vadims Dzis. Par to, ka gaidāmie svētki būs varenskaisti, viņš spriež tikai no videoierakstiem. Nekad agrāk savos divdesmit sešos gados Vadims tādā notikumā nav bijis – ne kā dalībnieks, ne arī kā skatītājs. Taču arī viņam gaidāmie svētki ir personīgi īpaši. Proti, uz tiem no Ukrainas gatavojas atbraukt mamma un piecpadsmit gadus vecais brālis. Vadims ļoti grib satikt tuvākos cilvēkus, kurus nav redzējis vairāk nekā pusotru gadu. Vadims grib arī to, lai māte un brālis redz, kā viņš dejos Rīgā. Iespējams, ka Vadima māte, kas ir invalīde, pēc svētkiem kādu laiku paliks Latvijā. Tas tāpēc, ka Krievijas teroristiskā uzbrukuma plosītajā Ukrainā medicīniskā palīdzība ir apgrūtināta.
Lasīt
Ukrainas virtuve ir neparasti daudzveidīga, iespējams, tā ir daudzveidīgākā Eiropā. Pirms kartupeļu parādīšanās Ukrainas dārzos ukraiņi papildus gaļai ēda putras no dažādiem graudaugiem, svaigus un skābētus dārzeņus, mīklas izstrādājumus un pākšaugus.
LasītVizīte Ķīnā bija neveiksmīga; Ukraina ir atsākusi elektroenerģijas eksportu; smagas kaujas pie Bahmutas; “nopludinātie” ASV militārās izlūkošanas materiāli; garīgie līderi Lieldienu dievkalpojumos lūdza par mieru; kārtējā Zaporižjes apšaude; masu kapi Krievijā; tuvojas Ukrainas bruņoto spēku ofensīva; un atkal šaušalīgs video ar galvas nociršanas ainu.
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
