• Sarunvalodas – dažādas, dzimtene – viena!

    Mēs esam dažādi, runājam dažādās valodās, bet dzimtene mums ir viena – Latvija. Jo vairāk valodu zina cilvēks, jo viņš ir izglītotāks, kulturālāks un veiksmīgāks, kas nosaka katra autoritāti. Svētākais simbols uz pasaules – dzimtās tēva mājas, mātes šūpuļdziesma, tavu sviedru pielietais lauks un dievnams, kur tev dota Dieva svētība darīt labu. Te ir mūsu pagātne, tagadne, nākotne, un kā rāda pēdējo desmitgažu pieredze – tālās zemes nekļūst par dzimteni. Mūžu dzīvo, mūžu mācies: nekas tā nesaindē sabiedrību kā naids.

    Lasīt

  • Mednieku jubilejas spēles Konstantinovā

    Februāra pēdējā sestdienā Konstantinovas pagasta karjerā "Lielmeži" notika desmitās, jubilejas sacensības "Mednieku spēles 2023". Pasākums guva plašu atsaucību ne tikai mednieku kolektīvu, bet arī līdzjutēju vidū. Interesi izrādīja arī masu mediji - gan drukātie, gan televīzija.

    Lasīt

  • Atveram logu – dziedam, dzirdam, ieklausāmies!

    28. februāra priekšpusdienā, Krāslavas Bērnu un jauniešu centra aktu zālē, Raiņa ielā 25, pulcējās novada izglītības iestāžu vokālie ansambļi uz tradicionālo mazo mūzikas kolektīvu konkursu. Notika valsts mēroga vokālās mūzikas konkursa “Balsis 2023” 1.kārta. Ieradušies kolektīvi no Indras, Dagdas, Priežmalas un Krāslavas.

    Lasīt

  • Minestrone: zupa, ar kuru var pētīt Itālijas vēsturi

    Itāļu virtuves mēnesi mēs sākam ar itāļu zupu. Nu, diezgan loģiski, pirmais būs pirmais ēdiens. Tiesa, Itālijā zupas tiek pasniegtas uz pusdienu galda tikai aukstajā sezonā. Atlikušo laiku zupas itāļu uzturā ir ļoti reti sastopamas. Šīs zupas iezīme ir vēl viena īpatnība. Fakts ir tāds, ka Itālijā katrs reģions lepojas ar dažiem saviem ēdieniem, turklāt notiek konkurence starp valsts vēsturiskajiem reģioniem par tiesībām tikt sauktam par “gastronomijas čempionu”. Bet Minestrones zupa ir populāra visā valstī, atšķirība ir tikai ēdiena gatavošanas procesa un dažu sastāvdaļu pievienošanā. Lielais katls ar zupu diezgan organiski izskatās uz galda Kampānijā, Romanjā, Lombardijā vai Sicīlijā. Tieši liels katls. Bet par to vēlāk.

    Lasīt

  • No Ļvivas līdz Doņeckai vai Divas intervijas par vienu tēmu

    Ekspertu viedokļi, ziņas, reportāžas, uzbrukumi, aizsardzība – militārās tēmas pēkšņi kļuva saprotamas un ierastas TV, internetā, avīzēs. Šodien savā tradicionālajā sadaļā mēs atkāpsimies no ierastā formāta, lai uzklausītu divu ukraiņu viedokļus par konflikta cēloņiem, par personīgo pieredzi un sajūtām. Par savu dzīvi pirms un kara laikā. Iepazīsimies? Tātad: Uļjana, psiholoģe, Ļvivas iedzīvotāja, šķīrusies, divi dēli, šobrīd izbraukusi no Ukrainas, un dzīvo kopā ar jaunāko dēlu Polijā; Bogdans – bijušais kalnracis, dzīvo Doņeckas apgabala austrumos, tā dēvētās Doņeckas tautas republikas teritorijā, kas tagad ir pilnībā “iekļauta Krievijas Federācijā”, šķīries. Abi mani sarunu biedri sevi uzskata par ukraiņiem, abi runā ar izteiktu akcentu un nelabprāt runā par karu. Abi piekrita sarunai, lai paustu savu viedokli par notiekošo, par to esmu viņiem ļoti pateicīgs.

    Lasīt

  • Fantāzijas lidojums jeb Lielais mēģinājums

    Beidzot sagaidījām: divu gadu piespiedu pārtraukums, kas ir mainījis ierasto dzīvu, nu ir galā. Simtiem aizrautīgu cilvēku, kuri visu savu dzīvi ir veltījuši skatuvei, protams, izjuta diskomfortu, bet tiklīdz ausa rītausma, mēģinājumi tika atsākti ar dubultu enerģiju. Lūk, arī pirmais cerību stariņš: afišas novada centrā aicināja uz lielo uzvedumu “Ceļā uz svētkiem”.

    Lasīt

  • Aizgavieņa supratkys Dagdā

    “Supratkas bija cilvēku kopā sanākšana, īpaši rudens pusē un ziemā, kad lielie saimniecības darbi padarīti un vakari brīvāki. Tad tos varēja pavadīt kopā ar ģimeni, kaimiņiem, draugiem un paziņām. Tādām kopā sanākšanām bijis dažāds mērķis – nopietna strādāšana, kur nereti piedalījušās vien sievietes, lai netraucēti varētu locīt pūru vai paveikt citus sīkos ikdienas darbiņus – šūt, adīt, vērpt, klusas sanākšanas reizes ar stāstījumiem un dziesmām, tāpat jautra laika pavadīšana ar dziesmām, dejām un rotaļām. Supratkas bija kā īpašs pasākums, kas motivēja strādāt, iemācīties kaut ko jaunu, gūt padomu no citiem, parādīt pārējiem paša paveikto, kaut arī liela loma tajā bija arī jaunāko notikumu apspriešanai, sarunām.

    Lasīt

  • Svinējām Meteņus Skaistā

    Meteņi, Aizgavēnis, Vastlāvi - kā nu kurš tos dēvē… Taču tas ir noteikts krustpunkts starp ziemu un pavasari - viens īss gadalaiks tikai vienas dienas garumā, bet ar savām samērā stingrām tradīcijām, paražām.

    Lasīt

  • Projektu nedēļa 2023

    No 2023. gada 13. līdz 17. februārim grāfu Plāteru vārdā nosauktajā Krāslavas poļu skolā norisinājās mūsu pilsētas vēstures izpētei veltīta projektu nedēļa. Tā kā Krāslavas pilsētai šogad aprit 100 gadi, mūsu skolēnu uzdevums bija noskaidrot, kā veidojās mūsu pilsēta, kā tas viss sākās. Zinātnieki uzskata, ka mūsu Krāslavas teritorija avotos minēta jau senatnē. Tomēr toreiz attīstība nebija strauja.

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Frīda, Frīdis, Mundra

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.