Līdzfinansē Eiropas Savienība

Projekta mērķis ir sasniegt dzeramā ūdens kvalitātes atbilstību Direktīvai 98/83/EC un ūdens aizsardzību pret piesārņojumu (direktīva 80/68/EEC), notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu (direktīva 91/271/EEC) un dūņu apsaimniekošanu (direktīva 86/278/EEC). Projekta īstenošana tiks veikta, realizējot vairākus līgumus.

Kā sokas Dagdai?

SIA “Dagdas komunālā saimniecība” valdes loceklis Nikolajs Kartenko informēja par trim līgumiem, kas ir Kohēzijas fonda finansētā projekta 1. kārtas sastāvdaļa.

Sāk baudīt labumus

Līgums (Nr. 2001/LV/16/P/PE/007-5.6) “Ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija Dagdā” ir tuvu nobeigumam. Līguma kopsumma - 709287,69 EUR (bez PNV). Finansētāji ir Kohēzijas fonds un Latvijas valsts. Konkursu laimēja būvuzņēmējs “Strabag-BMGS”, darbu veikšanai tika nolīgts apakšuzņēmējs - SIA “Laterna”.

N. Kartenko: “Veikto darbu galvenais mērķis bija ūdensvada sacilpošana, lai likvidētu izzarus, kur ūdens var sastāvēties. Savukārt kanalizācijas jomā bija svarīgi uzbūvēt piecas kanalizācijas ūdeņu pārsūknēšanas stacijas, kā rezultātā notekūdeņi no Dagdas vidusskolas tika novirzīti uz Dagdas attīrīšanas iekārtām. Ieguvums nav tikai ekonomiskais, līdz minimumam sarukusi vides piesārņošanas iespējamība, jo agrāk notekūdeņus uz attīrīšanas iekārtām nogādāja ar autotransportu. Vairāki citi atsevišķi posmi, kas nebija saistīti ar kanalizācijas iekārtām, ir ieslēgti vienotajā kanalizācijas tīklā, tādejādi izslēdzot kanalizācijas ūdeņu noplūdi bez attīrīšanas.”

Ūdensvada izbūve veikta Brīvības, Skolas, Daugavpils ielā, kanalizācijas - Pļavu, Mičurina, Liepājas, Tirgus, Dīķu un Rēzeknes ielā. Šobrīd rit objekta nodošana ekspluatācijā, atlicis pēdējais posms - valsts komisija. Vairākiem desmitiem iedzīvotāju, kuru mājas ir jaunizbūvētā ūdensvada un kanalizācijas tiešā tuvumā, tiek dota iespēja jau šomēnes vērsties Dagdas komunālajā saimniecībā ar iesniegumu par ūdensvada un kanalizācijas pieslēguma izveidi. Par nelielu samaksu uzņēmumā var saņemt tehniskos noteikumus, kas jāsaskaņo ar pārējām institūcijām. Pēc tam iedzīvotājs tiesīgs slēgt līgumu ar komunālo saimniecību vai kādu citu uzņēmumu, kas veiks pieslēgšanu. Pieslēgumu var ierīkot arī patstāvīgi, taču šie darbi jāveic obligāti SIA “Dagdas komunālā saimniecība” speciālistu kontrolē. Tālāk jau jāslēdz līgums ar komunālo saimniecību par ūdensvada un kanalizācijas lietošanu.

Starp citu, papildus ieguvums no projekta ir uzņēmuma rīcībā nodotais frontālais ekskavators “CASE”, divi dīzeļa ģeneratori, lai elektrības padeves pārtraukuma gadījumā darbinātu pārsūknēšanas stacijas, metināšanas iekārtu un ūdens noplūdes vietas noteikšanas aparatūru, kas dos iespēju atrast bojāto vietu cauruļvadā ar aptuveni pusmetra precizitāti. Kā zināms, ūdensvada plīsums var būt vienā vietā, bet ūdens izplūde parādās vairākus metrus sānis. Agrāk nācās uzrakt lielu daļu ielas, lai atrastu bojājumu.

Ieviesīs modernas tehnoloģijas

Līgums (Nr. 2001/LV/16/P/PE/007-4.8.1) “Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija Dagdā” ir realizācijas stadijā. Kopējā akceptētā līguma summa ļoti iespaidīga - 2698762,42 EUR (t.sk. 18% PVN). Būvprojekta tehnisko projektu izstrādāja a/s “Per Aarsleff”.

N. Kartenko: “Pagaidām uzsākta attīrīšanas iekārtu sadzīves korpusa rekonstrukcija. Par tālāko darbu norisi informēsim papildus. Galarezultātā tiks pilnībā rekonstruētas attīrīšanas iekārtas, kuras turpmāk darbosies automātiskajā režīmā. Šajā kompleksā tiks ieviestas modernas tehnoloģijas. Projektu finansē Latvijas valsts, Eiropas Kohēzijas fonds, Dagdas pašvaldība un SIA “Dagdas komunālā saimniecība”. Mūsu uzņēmuma finansējums ir 4,04% no projekta kopsummas, kas ir apmēram 110000 Eiro. Šī summa tiks nedaudz koriģēta atkarībā no sadārdzinājuma un valūtas svārstībām.”

Pirmais būs pēdējais

Līgums (Nr. 2001/LV/16/P/PE/007-3.8) “Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu izbūve Dagdā” acīmredzot tiks realizēts kā pēdējais. Šī gada 28. martā SIA “Dagdas komunālā saimniecība” un Līgumsabiedrība ar civiltiesisko atbildību “EKO - PRESEKO - WATER” parakstīja vienošanos par darbu izpildi, realizējot līgumu par dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu izbūvi Dagdā. Šīs iekārtas būtībā bija jāuzbūvē pašas pirmās, sanāk - pēdējās. Šobrīd notiek projektēšanas darbi, tiek izstrādāts tehniskais projekts.

N. Kartenko: “Pašlaik mums ir lielas problēmas ar duļkainību un dzelzs saturu. Esam saņēmuši Veselības ministrijas atļauju par pazeminātu nekaitīguma prasību noteikšanu dzeramajam ūdenim Dagdas pilsētā. Tikai tā mēs drīkstam pilsētā piegādāt patērētājiem dzeramo ūdeni.

Mūsu mērķis ir panākt dzeramā ūdens kvalitātes atbilstību Eiropas Savienības direktīvai. Projekta realizācijas gaitā abi urbumi tiks aprīkoti ar automātiku, uzbūvēta ēka, kurā izvietos ūdens atdzelžošanas staciju un ūdens spiediekārtas. Vecais ūdens tornis tiks atslēgts. Līdz ar to mainīsies ūdens piegādes shēma: ūdeni iegūs no diviem artēziskiem urbumiem pie torņa Brīvības ielā 29, izlaidīs caur ūdens attīrīšanas iekārtu un ar spiedienu pados cauruļvadu sistēmā.”

Perspektīvā projektam “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” plānota 2. kārta, kuru realizējot 95% Dagdas iedzīvotāju būs iespēja baudīt ūdensvada un kanalizācijas lietotāju priekšrocības. Šodien Dagdā ūdensvads ir apmēram 50% pilsētnieku, kanalizācija - 30%. Tajā brīdī, kad pabeigs 2. kārtu, ūdensvada un kanalizācijas tīkls nosegs praktiski visu Dagdu. Bet tā ir tālāka perspektīva.

N. Kartenko noraida bažas par krasu tarifu celšanos realizējamo projektu dēļ. Eiropas Kohēzijas fonda un valsts budžeta nauda nav jāatmaksā, tātad šīs investīcijas neatstās nekādu negatīvu iespaidu uz tarifu. Turklāt, pieaugot lietotāju skaitam, arī izdevumi sadalās uz lielāku skaitu cilvēku. Iedzīvotāji iegūs arī to, ko šobrīd pat neapzinās: ūdensvada un kanalizācijas sistēmas jau ir novecojušas un agrāk vai vēlāk tās nāktos remontēt, rekonstruēt, atjaunot par uzņēmuma līdzekļiem. Labi, ka tagad ir iespēja to paveikt pamatā par Eiropas un valsts naudu. Bet vēl svarīgāks šajā lietā ir fakts, ka tādējādi tiks saudzēta vide, kurā dzīvojam. Eiropā un visā pasaulē vides jautājumi kļuvuši par sāpīgu aktualitāti. Ne velti šie projekti ir tendēti tieši uz vides saglabāšanu.

Juris ROGA